Vakar pie mums ieradās Beats un Karīna no Šveices, viņi pie mums paliek divas naktis CS programmas ietvaros. Abi ir jauki cilvēki, izrunājāmies, bijām Jūrmalā, apskatījām Zolitūdes kreisākos nostūrus. Pirmkārt es secināju ka Šveiciešu vācu valodai ar Vācu valodu nav nekā kopīga, jo tā man izklausījās pēc Ķīniešu-Franču valodas sajaukuma (joks), toties labi ka viņi runā arī t.s. Hochdeutsch kas man ir visai labi saprotams. Mēs gan pārsvarā runājam angliski, ja vien nerodas vajadzība paskaidrot lietas kuras viņi angliski nevar pateikt / nesaprot.

Pieredze ir ļoti pozitīva - arī Rīgu ir iespējams apskatīt pilnīgi citā gaismā, pamanot lietas - gan labās, gan sliktas - kas agrāk nav redzētas vai ievērotas. Netīrība un vides nesakārtotība paliek uzkrītošāka, un acīs krīt visādi citreiz sīkumi. Papildus tam pamatīgi jānopūlas lai izdomātu apskates vērtas vietas Rīgā, bet tādas kas nav gluži standarta tūrisma programmā. Beigās atradām interesantu servisu Eatriga.lv, kas ir izbijušo Backpackers organizēta tūre pa Rīgas netradicionālajām takām, t.sk. Maskavas Ielas rajonu, Andrejostu, Tirgu utt. Vairāk varēšu pateikt tad, kad uzzināšu vai Beats un Karīna aizgāja tai tūrē šodien.

Viss sākās ar mazo Serģi, kurš izdomāja skriet uz vagona izeju, pretēji mammas protestiem. Serģim bija tik maz gadu, cik ir bērnam kurš vēl netaisās iemācīties runāt, bet jau skrien pa vagonu.

Garš, kalsns vīrietis, ģērbies viscaur melnās drēbēs Serģi apturēja, un norādija māmiņai, ka vajadzētu pārsēsties uz (vienas ieejas) vagona otru galu, lai Serģis skrien uz to pusi, kur durvju nav.

Mēs atrodamies vilcienā uz Zilupi.

|Read the Rest of the Entry…

Nē, šis sports nav saistīts ar sēdēšanu dīvānā, paraleli sērfojot pa jaunākajiem RSS ierakstiem.

Runa ir par couchsurfing - pasākumu kur tev ir iespēja pie sevis izmitināt kādus ceļojošus jauniešus, apmaiņā pret to ka pats varēsi ceļojot palikt jebkurā vietā pasaulē, pie kāda draudzīga cilvēka, viņa neizmantotajā dīvānā.

Kaže ar Lienču bija tie kas šo pasākumu mums daļēji izreklamēja, tādēļ arī es piereģistrēju savējo dīvānu. Pie viņiem jau bija palikuši bariņš Poļu un ciemojies kāds džeks no Bangladešas, kurš gan beigās nepalika pa nakti, jo draugam bija brīva vieta viesnīcā.

Es piereģistrējos pirms Jāņiem, bet tā kā uzreiz devāmies atvaļinājumā, tad marķēju savu couch kā “currently unavailable” un ieslēdzu pieejamību tikai sestdien. Kopš tās dienas nekādas aktivitātes nebija novērotas, toties kopš vakardien plkst. 23 vakarā - nezinu kas visiem pēkšņi notika - pieteikušies jau veseli 5 cilvēki. Diviem no viņiem - Spānim un Lietuvietim - nācās atteikt, jo nākamajā weekend’ā iespējams paši nebūsim mājās, bet pārējos - Kanādieti, Vjetnamieti un Šveiciešus - ņemsim pie sevis sākot jau ar pirmdienu.

Tad arī ziņošu par turpmāko pieredzi ar šo, pagaidām ļoti draudzīgo, community.

Esmu visai neapmierināts par kādreiz tik skaistā, nevainīgā simbola popularizēšanu saistībā ar gejiem. Tagad, jebkāds aksesuārs kuram ir kaut mazākā līdzība ar varavīksnes krāsām, tiek uzskatīts par homoseksualitātes pazīmi un simbolu. Kāda velna pēc jāaiztiek internacionāls, mūžsens simbols? Varētu iet pretēju ceļu, un piemēram paziņot ka Mēness, vai kautvai Zaļā krāsa ir tipisks Anti-Pride simbols, un visi kas staigā vai nu ar mēness attēliem, vai zaļās drēbēs - ir geju nīdēji. Pilnīgs absurds. Tagad jau bērnu rotaļlieta - mīkstais zaķis - ar varavīksnes krāsu krekliņu tiek neoficiāli dēvēta par “geju zaķi”, nu vienkārši outrageous.

Vakar man zvana kurjers un prasa vai es esot mājās. Kurjeri tā parasti dara - ierasties spēj tikai vai nu darbalaikā uz mājām, vai pēc darba - uz darbu. Es protams mājās netieku 5 minūšu laikā, bet nu tomēr sarunājām ka šis paciņu atstās pie sarga.

Biju kautkā paredzējis ka tā būs Couch Surfing apstiprināšanas vēstule, bet kā izrādijās tas bija žurnāls Afisha MIR kuru man atsūtija redaktore, par to ka atļāvu tur ievietot savu Flickr publicēto Rīgas bildi.

Tā nu esmu iekļuvis žurnālā :)

Daļu vakardienas pavadījām rotaļlietu veikalos, jo Noras krustmeitai vajadzēja izvēlēties dāvanu. Mūsdienās nu gan ir daudz mantiņu, visādi mūziku spēlējošie, runājošie, braucošie un spīdošie. Katra no mantām attīsta kādu konkrētu spēju - koordināciju, atmiņu, uztveri, kustības utt. Visas mantas izmēģināju un izspēlējos gluži vai traks, mazam bērnam (gads) dāvanu nav viegli nopirkt, turklāt tās labākās mantas arī ļoti dārgi maksā (desmitos latu).

Beigās nopirkām tādu kā cepumu burku ar seju - spiežot uz deguna tas saka “yummy” un tam pa sānos izvietotiem dažādas formas caurumiem var ielikt atbilstošas formas klucīšus, kurus tas tad nosauc vārdā (angliski gan).

Īsi sakot baigais fans, lai gan lielveikals mani nogurdināja ne pa jokam. Kopš esam bez mašīnas, ļoti reti tādos nonākam.

Interesanti, bet neskatoties uz to ka manā bērnībā nebija mantu kas attīstītu konkrētas spējas, turpretim amerikā tādas jau ir sen - negribētu gan teikt ka rezultātā kādi no bērniem ir attīstītāki par pārējiem. Tāds filozofisks jautājums protams, negribu izvērst diskusiju, bet manuprāt neatkarīgi no apkārtējās vides un ietekmējošiem faktoriem, rezultāts ir gandrīz vienāds tāpat. Cilvēks bez mantām un uzmanības bieži vien izaug par normālu cilvēku, gluži tāpat kā bērns ar speciālu skolotāju un superrotaļlietam.

Katru dienu kāds no jaunajiem iPhone piedāvātājiem pasaulē anonsē savus jaunos iPhone tarifu plānus. Kā zināms, tagad iPhone pasaulē maksās tikai 199$, un neba jau par brīvu tas tiek ražots - mazcenas telefona izmaksas taču kādam ir jāsedz. Līdz ar to Apple pieprasa daļu no operatora peļņas, un lai to nodrošinātu, operatoriem jāprasa lielāka abonēšanas maksa / tarifi. Interesanti, ka neskatoties uz solīto globālo 199$ cenu, iPhone cena tomēr būs atkarīga no izvēlētā tarifu plāna. Jo mazāka abonēšanas maksa, jo dārgāks iPhone. Pagaidām pats lētākais tarifs ir Hong Kong, kur tas sākas ar 13Ls mēnesī abonēšanu, toties šim plānam iphone maksās jau teju 400$. Lai saņemtu savu 199$ iPhone, būs jāslēdz līgums par 35Ls mēnesī abonēšanu uz 2 gadiem. Un Hongkongas dārgākais tarifs ir lētāks kā lētais tarifs citās valstīs. Skandināvijā cenas ir prātam neaptveramas (Telia Sonera, kas ir LMT īpašnieks - nāk tieši no turienes).

Līdz ar to jautājums - to iPhone, or not to iPhone?

Update: AT&T piedāvās iPhone bez abonēšanas par 599$, bet joprojām lockotu pie konkrētā provaidera. Atlokotāji uzelpo jo vismaz nevajadzēs slēgt līgumu pērkot.

LMT ir RIMI - sarkans, daudz cilvēku, pierasts:





Tele2 ir Maxima - zils, lēts un asociējas ar nepatīkamu pagātni:





BITE ir PRISMA - zaļš, jauns, maz cilvēku bet interesantas preces:

Jau iepriekš rakstīju par nodomu pāriet uz BITE mobilo sakaru operatoru, bet nu ir pienācis laiks padalīties pieredzē. Ir pagājis mēnesis, un mans telefona rēķins no 8ls (Formula8, piepildīta aptuveni uz 7.50Ls) ir krities uz 5Ls (BITE5 piepildīta uz aptuveni 3.7Ls). Iztērējis esmu tikai 3.7Ls, jo atšķirībā no LMT, Bitei tarifi uz visiem operatoriem uz vienādi (0.05Ls), un man vairs nav jāmaksā 0.16Ls minūtē lai piezvanītu kolēģim kurš lieto TELE2. Jā, šeit neliela atkāpe:

|Read the Rest of the Entry…

Kā jau daži te ir pamanījuši, esmu atgriezies pie WordPress platormas, atdzīvinājis RSS un Feedburner, un vispār īsi sakot atpakaļ pie dzīvības. Chyrp ir interesants maziņš blog-projekts, bet mēģinot uzlikt upgrade man tika sačakarēti dati un apnika čakarēties ar vienu pašu izstrādātāju. Vienīgais kas tagad
atliek ir mēģīnāt tikt pie iedvesmas, jo tā kautkā nedaudz noplakusi un rakstīt īpaši negribas. Vai tiešām nekas interesants ar mani nenotiek? Nezinu, tā jau itkā nav.