sapnis

Paklikšķinoties pa varoņu saita flashu, var atrast visādu sviestainu šīzi:

http://www.varoni.lv/media/image/project_dibin.jpg
http://www.varoni.lv/media/image/projectclosing.jpg
http://www.varoni.lv/media/file/s-atskaite.jpg

Sabiedriskais projekts „Varoņi” tika dibināts 1992.gadā. Tā mērķis bija apvienot cilvēkus ar unikālām dotībām, lai meklētu jauna alternatīva enerģijas veidu, kas spētu papildus stimulēt indivīda prāta un fiziskās spējas.
Projekta pirmsākums bija ļoti veiksmīgs. Projekta līderi (cilvēki, kuriem pašiem piemita superspējas) pietiekoši ātri spēja savākt ap sevi uzticamu un noderīgu komandu. Daudzi ietekmīgi ļaudis gan idejiski, gan finansiāli projektu uzturēja.
Projekta darbībai tikai iegādāta savrupmāja, kurā atradās vienlaicīgi gan skola, gan kopmītne, gan laboratorija. Skola attiecīgi tika apmācīti projekta topošie darbinieki. Izvēle krita par labu cilvēkiem, kuriem jau piemita īpašas dotības. Savukārt, laboratorijā tika veikta zinātniskā darbība un enerģijas formulas meklējumi.
Visbeidzot, 1998.gadā projekta zinātniekiem izdevās sintezēt tā saucamo S-field vai S-power. Atklājuma rezultātā projekta darbībā sākās uzplaukums. S-power pastiprināja cilvēka spējas neskaitāmas reizes. Tika vienlaicīgi iegūta ne tikai unikāla enerģija, bet arī vesela virkne profesionāļu, kuriem piemita īpašas spējas, kas ievērojami pārsniedza parasta cilvēka iespēju robežas.
Projekts savu darbību pildīja valsts un tautas labā, piedaloties unikālu programmu izstrādē gan medicīnā, izglītībā, ekonomikā, kā arī tikai izstrādātas valsts drošības programmas. Rezultātā sekoja desmitiem zinātnisku atklājumu, piemēram, fizikā, bioloģijā, seismoloģijā, parapsiholoģijā, ekoloģijā un citās nozarēs.

BEIGAS

Projekts būtu turpinājis savu veiksmīgo darbību, ja nebūtu iejaukšanās no malas. 2005.gadā par projekta darbību interesi izrādīja Organizācija – struktūra, kas šobrīd līdz 2024.gadam ir pilnībā monopolizējusi ražošanu, tirdzniecību, veselības aprūpi, izglītību, telekomunikācijas, un tai skaitā arī S-power. Organizācija (kas 2005.gadā bija vien spēcīga komercstruktūra) tanī laikā S-power saskatīja panākumu atslēgumu pasaules pārņemšanai, un netaupīja miljonus, lai diskreditētu projektu „Varoņi” tikai ar vienu mērķi – sagrābt S-power ražošanu, likvidēt projektu, iznīcināt projekta iestrādes, iegūt ražošanas tehnoloģijas un zināšanas.
Citiem vārdiem sakot, Organizācija panāca stāvokli, ka BŪT PAR VARONI BIJA KĻUVIS PĀRĀK DĀRGI.
2008.gada decembrī projekts „Varoņi” tika slēgts. Varoņiem tika liegts turpināt savu darbību bez attiecīgās licences. Atlaistajiem un bijušajiem varoņiem Organizācija piedāvāja strādās viņu labā, taču lielākā daļa no šī priekšlikuma atteicās. Rezultātā viņi tika nolemti dzīvei nabadzībā un sabiedriskā nopēlumā visu savu atlikušo mūžu.
Diemžēl bija arī tādi varoņi, kas pieņēma Organizācijas noteikumus, un attiecīgi arī brīvu piekļuvi S-power.

TAS BŪTU JĀMAINA

Pēdējie izšķirošie notikumi, kas noveda pie pilnīgas Organizācijas uzvaras, norisinājās 2009.gada beigās, 2010.gada sākumā. Tieši šajā laikā Organizācija realizēja virkni operāciju, lai neitralizētu projekta „Varoņi” līderus, kā arī oficiāli kļūtu par vienīgajiem S-power resursa ražotājiem un izplatītājiem. Turklāt Organizācija ievērojami palielināja savu ietekmi arī citās sociālās nozarēs valstī.
Rezultātā sākas valsts lejupslīdes ēra. Cilvēkiem ir bail atrasties uz ielas, pieaug korupcija. Un bijušiem varoņiem nav nekādu iespēju aizsargāt savu tautu un cīnīties ar Organizācijas visatļautību, kas valda visā valstī.
Vairāku gadu garumā notiek vairāki mēģinājumu projektu „Varoņi” atjaunot, taču visi tie ir neveiksmīgi, jo varoņi nav vienoti, bieži darbojas vienatnē vai nelielās grupās. Disidentus ātri noķer, liek cietumos vai piespiedu kārtā ievieto trako namos.
2015.gadā tomēr notiek kārtējā varoņu apvienošanās. Tiek formēta Atgriešanās vienība, kas pieprasa Organizācijai S-power izstrādes tehnoloģiju nodošanu atpakaļ varoņu rokās, kā arī atcelt aizliegumu projekta „Varoņi” darbībai. Organizācija, protams, ignorē šo prasību, un tieši tas kalpo par iemeslu, lai Atgriešanās vienība pieteiktu Organizācijai karu. Par nožēlu jāatzīst, ka pretošanās ilga tikai trīs dienas. Varoņu bija pārāk maz, un viņi praktiski bija bez S-power resursa. Turklāt daži no varoņiem izrādījās nodevīgi meļi, kas pārdevās Organizācijai, lai iegūtu neierobežotu piekļuvi resursiem.
Gāja laiks un pamazām par varoņiem sāka aizmirst. Atlikušie varoņi bija spiesti dzīvot nabadzībā. Praktiski visi nespēja savilkt galus, daudzi no viņiem pazuda bez pēdām un uz visiem laikiem (protams, ar Organizācijas „palīdzību”).
Stāvoklis bija bezcerīgs, taču 2024.gadā atlikušajiem varoņiem izdevās atklāt kā pārvarēt laika barjeru un ceļot laikā. Neilgi pirms šī veiksmīgā atklājuma varoņiem izdevās piekļūt Organizācijas datu bāzēm, un tāpēc tiek izstrādāts konkrēts rīcības plāns.
Un tāpēc visu varoņu vārdā, es vēršos pie ikviena no Jums! Pie tiem, kas dzīvo 2009.gadā, un piedāvāju apvienoties no jauna, lai izmainītu nākotnes vēsturi. Katram ir pienākums dot iespēju varoņiem apvienoties, lai varētu strādāt un cīnīties tautas labklājības un attīstības labā!

Kāds, izlobiet, kas pie velna tas viss ir :) ?

Vakar izlasīju “The Heart of Darkness” latviski. Blakus gultai stāv arī īpašs angliskā varianta izdevums, bet ņemot vērā, ka pirmās 30 lappuses sagādāja visai lielas grūtības, nolēmu vispirms izlasīt latviski, un tikai tad ķerties pie nerediģētā orģināla, no kura 500 lappusēm, grāmatas teksts ir tikai 72. Pārējā daļa ir padsmit dažādu autoru teksta analīžu kolekcija, konteksts, vēsturiskais fons, visādi citi materiāli.

Jūtu, ka drīzumā kļūšu par kādu tur Kongo speciālistu, jo šī jau ir šķiet trešā manis lasītā grāmata par šīs upes caurtecēto valsti, kura pazīstama ar tik dažādiem vārdiem.

Kāpēc tieši šai grāmatai ir tik daudz analīžu un diskusiju par tās saturu? Šķiet tāpēc, ka Konrads grāmatu rakstīja laikā, kad koloniālais rasisms sita augstu vilni, un viņa grāmata ir visai divdomīga, daudziem līdz šim brīdim nav saprotams vai Konrads bija rasists, vai tieši aprakstot rasismu kritizēja metodes ar kurām tika “apgūts” tumšais kontinents.

Vispār centrālā āfrika mani fascinē. Tā ir kādreiz tikusi apgūta un kolonizēta, tad palaista savā vaļā, un paspējusi tik tālu noiet no “ceļa”, ka dotajā brīdī par ANO īsti nezin patieso situāciju. Pats es īsti nezinu vai citiem būtu jājaucas āfrikas problēmās. No vienas puses – viņiem tur ir liela noziedzība, iet vaļā karš, bads un visādas šausmas. No otras puses – kāpēc lai piemēram Amerika būtu kārtējo reizi lielais pasaules saimnieks.

Nu nepatika man tas! Es ar velosipēdu minos – jau pirms nacionālā teātra uz Valdemāra ielas stāv policists un visus sūta dillēs. Tilts esot slēgts. Trolejbusi stāv garās rindās, izkāpušie cilvēki plūst straumēm uz tilta pusi. Kas to varēja iedomāties, ka gājējus nelaidīs pāri. Arī es tam nespēju noticēt līdz nenonācu līdz vīriņam kas bija nostājies priekšā.

Kas man atlika, izvilku fotoaparātu un paķēmojos ar graudainām miglasbildēm. Nav jau jēgas – skaidri redzams, ka visa mediju pasaule stāv blakus ar lielākiem stroķiem, un jau pēc dažām minūtēm portālos trako eklērvīru varēs apklūkot pilnā godībā.

Griezos vien riņķī, un braucu mājās pa akmens tiltu, lielām acīm vērodams milzīgos korķus un kājāmgājēju barus, kas izkāpuši no sabiedriskā transporta līdzekļiem.

Nudien nesaprotu, kamdēļ policijai tā bija jāķēmojas. Labi jā, saprotu – ja viņš būtu kādam uzlecis virsū, būtu droši vien baigi nesmuki un visi vainotu policistus. Bet nu tagad tāpat vaino.

Interesanti, ka pirms mēneša kāds asprātis ar fotokameru bija uzkāpis vanšu tiltā lai sabildētu savu lelli. Neviens to pamanījis nebija. Interesanti, vai par vakardienas eklērvīru kāds īpašu nolūku vadīts paziņoja policijai?

Visos portālos, twitterī un vēl sazin kur – caur jokiem, bet tomēr – vaino Tele2. “Kārtējā akcija ?” ar jautājumzīmi visur kāds ieminas. Interesanti, ka šoreiz nevienam nebija jāpiesakas, viss labums tāpat tika Tele2, pat ja kāpējs bija autensisks plānā galdiņa urbējs. Interesanti, ka lai kas turpmākajās dienās nenotiktu, vainos Tele2. Nevienam vairs atbildība nav jāuzņemas.

Manuprāt – ģeniāla akcija.

Nu nekādi nesaprotu kāds elektrības ietaupījums no laika zonas maiņas. Piektdien, vēl vasarīgajā GMT+3 laikā (sauktā par Vasaras Laiku, jebšu DST), no rīta bija gaišs, un mājās braucot bija gaišs. Pagriezām pulksteņus, jebšu precīzāk sakot – pārmainījām laika zonas atpakaļ uz GMT+2 lai jāceļas vēlāk, un no rīta tagad ir tāds pats gaišs, bet vakarā mājās atbraucot jau tumsa. Manā dzīvē tas ir tikai gaišo stundu zaudējums. Tāpat pēc pāris mēnešiem gan no rīta gan vakaros būtu tumšs jebkurā laika zonā.

Es personīgi uzskatu, ka nav jāmuļķojas un jāčakarē cilvēkiem bioloģiskie pulkseņi, un jāpaliek visu gadu tieši GMT+3 zonā, lai rudens vakaros ilgāk gaišs.

Kad pirmo reizi ieraudzīju t.s. “meteorīta” krātera attēlus, uzreiz jau bija skaidrs, ka tas nav tas, pēc kā domāts izskatīties. Galu galā, ne trokšņa, ne novērojumu gaisā – pārāk aizdomīgi tas likās. Paraleli biju pamanījis arī tādu varoni.lv akciju, pie māju durvīm Rīgā bija izlīmēti dīvaina satura tekstu no stila “Cien. Iedzīvotāj, sakarā ar Varoņu projekta izbeigšanu, gaidāmi pastiprināti Stārķu uzbrukumi”. Kad nākamajā dienā Rīgā bez stenciliem, protams websaita un šīm lapiņām parādijās lieli plakāti ar ļoti profesionāli veidotām “varoņu” fotogrāfijām un tekstu “Dārgi būt varonim?” man jau gandrīz bija skaidrs par ko ir šīs stāsts. Pilnīgi iespējams, ka par kādu telefonu operatoru.

Kurš cits var atļauties šādu masveida virālo akciju? Tak ne jau atkal Šlesers (vai Šķēle)?

Ņemot vērā, ka no mūsu trim telefonu operatoriem, jau divi ir piesavinājušies lielākos kulta telefonus kā savus jājamos zirdziņus, nav brīnums, ka arī Tele2 ko gatavo – vienīgie bez tāda konkrēta atlikuša flagship produkta, kas tas varētu būt? Tak ne jau Palm Pre par kura turpmākajiem panākumiem vēl ir šaubas. Ņemot vērā, ka Bitei manuprāt nav nekāds ekskluzīvais līgums par HTC Hero izplatīšanu, es domāju ka tas būs tieši šis modelis (vai arī kāds cits, un ‘dārgi būt varonim’ ir tikai smiešanās par konkurentiem).

Spekulācija protams, bet man izklausās loģiski – Bite nāk klajā ar HTC Hero īpašajiem tarifiem un līguma izmaksām, vairāki šīs cenas uzskata tikai par kapeiku lētākas nekā LMT iStyle (līdz ar to dārgas), uzrodas plakāti ar varoņiem kur rakstīts “Dārgi būt varonim”, nokrīt kāds meteorīts, jo varoņi izrādijušies nespējīgi, un nāk jaunais varonis no Tele2 par stipri lētākām naudiņām.

Otrs variants protams ir, ka šo akciju ir rīkojis Šķēle, ar “varoņu” lietu norādot uz patreizējās valdības nespēju pasargāt valsti, sak, par meteorīti gāžas zemē.

Bet ņemot vērā, ka Tele2 atbildību jau ir uzņēmies, lai arī pēc šī raksta tapšanas autora galvā (skāde), domāju lieta pa lielam ir atrisināta.

Tūlīt jāseko ‘meteorīta’ pamatojuma akcijai. Es domāju ka šis gājiens no viņu puses ir ļoti veiksmīgs, bet šādu lavīnveida reakciju viņi nebija gaidījuši – galu galā, tieši tāpēc atzīšanās sekoja pirms paskaidrojošās akcijas.

Tie, kas uzskata to par izgāšanos, un draud ar “viņi samaksās tos 5000Ls ko “zaudēja” visi tie eksperti kas tur piedalījās”, noteikti nesaprot, ka tā ir sīknauda salīdzinājumā ar Tele2 vārda izplatīšanos visos pasaules medijos.

Vakardien ar lielu interesi vēroju kā TV ziņās skatītāju balsojums ar lielu joni pēkšņi sasvērās par labu Tele2 ar “lieliska akcija” rezultātu – kāds brīnums, vai tiešām noziedot tos dažus simtus latu telefonbalsojumam ir daudz, lai tikai nostiprinātu visas sabiedrības attieksmi par labu sev? Tas, ko rāda TV visai krasi ietekmē sabiedrisko domu, un pozitīvs iznākums telefonbalsojumiem ir, lai arī šķietami niecīgs, taču ļoti nozīmīgs ieguldījums.

- platekrāna iMac 21′5″ un 27″ (16:9) IPS matrica 2560 by 1440 pixels
- Skārienjūtīga pele bez bumbiņas un pogām
- Viengabala Macbook pa lēto
- Mac Mini dažādās jaunās konfigurācijās

Jaunajam 27″ iMac standartā nāk 4GB RAM, Intel i7 procesors, 1 Tb cietais disks, ATI Radeon HD 4850, jaunā bezvadu Magic pele, bezvadu klaviatūra.

Interesanti, ka melnās aizmugures vietā jaunajiem iMac ir atkal gaišais materiāls, kā arī tiek piedāvāts noņemt kāju un izmantot VESA standarta sienas stiprinājumu. Manam baltajam plastmasas iMac kāju noņemt nevar. Cena nav mainījusies, 1999$, kas uz Latviju naudiņām droši vien tulkosies kā 1600Ls par vislabāko konfigurāciju.

I want

www.apple.com

Pirmajiem Oktobra lietiem iesākoties, velosipēdi strauji sāk pazust no Rīgas ielām. Darba garāžā, kurā es turu savu velosipēdu, to sāk palikt arvien mazāk līdz beigās manējais paliek tur viens.

Bet ne šogad.

Interesanti, ka pat lietus laikā, es vēl redzu jaunas meitenes, māmiņas ar bērniem krēsliņos, vecākus cilvēkus – visi turpina braukt ar velosipēdiem. Pirms gada vai diviem šis jau bija tas laiks, kad no rītiem uz darbu satiec labi ja vienu velobraucēju, bet šogad pretēji ierastajam es redzu vairāk kā desmit.

Vai sabiedriskā transporta cenas būtu iemesls? Ārā no rītiem jau 1.5C bet velosipēdu skaita samazinājums ir ļoti niecīgs.

Cilvēkiem, kas mani pazīst, tas noteikti nav nekāds noslēpums, un es domāju šāda īpašība piemīt daudziem. Es runāju par aizspriedumainu kritiku pret lietām, kas nav paša iepazītas un pārbaudītas. Ir tēmas, kas raisa krasas diskusijas, itkā tas būtu jauni reliģiju paveidi. Interesanti, ka tēmas ir triviālas! Atliek pieminēt kādu auto marku, tehnikas ražotāju, mobilo telefonu operatoru, galu galā pat hobiju veidu un piektdienas vakaru pavadīšanas ieradumus lai sāktos asas diskusijas ar tieksmi automātiski noliegt visu, kas nav tevis pārbaudīts un iecienīts.

Laiks man ir iemācijis, ka šajā pasaulē ir ļoti maz lietu, kuras tā vienkārši noliegt a priori, bez iepriekšējas pieredzes šajā jautājumā. Taču – bisbiežāk tā arī notiek. Arī es esmu šīs slimības veterāns. Tiesa, arvien biežāk es mācos šo īpašību kontrolēt, jo galu galā, pieredze liecina – asas reakcijas nekad nav novedušas pie otra cilvēka viedokļa spējām izmaiņām. Gluži kā Deils Karnegī vienkāršiem vārdiem māca – strīdos rodas tikai troksnis, un katrs no dalībniekiem tikai vairāk nocietina savu pārliecību.

Vēl interesantāk – esmu novērojis, ka ja atvērtu prātu paskatās uz šo pretējo “reliģiju”, tad vienmēr var atrast lietas, par kurām tik ļoti sajūsminās diskusijas pretinieks. Beigās sanāk ka visi aizspriedumi dzīvo tikai mūsu galvās, un reāli nav slikto preču, kompāniju un reliģiju. Viss mainās atkarībā no pirmās pieredzes, asociācijas un paša veidotas vērtību skalas, kam ir maz sakara ar praktisku objektīvu realitāti.

Tāpat kā es atzīstu, ka Windows operētājsistēmai ir vismaz tik pat daudz pozitīvo īpašību kā MacOS vai Linux, tāpat arī, ka agrāk noliegtā automašīnu marka VW patiesībā ir ļoti ekonomiska un ērta, tāpat ar Canon bildes sanāk tikpat smukas kā ar Nikon, un tieši tāpat Tele2 dod mums tos pašus pakalpojumus par to pašu cenu ko Bite.

Nav šajā pasaulē tik nozīmīgu lietu, lai to aizstāvēšanai vai noliegšanai mums būtu jātērē savi nervi un laiks.

PAPILDINĀTS:

Uzrakstīja man Draugos:

Centīšos Tevi tuvākajās dienās sazvanīt, nebiju Latvijā pēdējās 3 nedēļas.

Daudzi no jums noteikti atceras, kā man izgāja augustā, kad geocaching orientēšanās pasākuma laikā man gadījās ievelties purva lāmā. Kabatā man bija jaunais iPhone 3Gs, kuru gadījās vienam no pirmajiem Latvijā iegūt savā īpašumā, un kā sanāk – arī vienam no pirmajiem noslīcināt purvā.

No purva izrausies laukā es telefonu nosusināju, izjaucu (divu stundu garumā) un pamatīgi iztīriju, un jau visai drīz nogādāju draugu ieteiktajā servisā Dzirnavu ielā, pie tāda “Karlux”, kas bieži reklamējas dažādos forumos. Cilvēks izklausījās, un izskatījās visai pieklājīgs, viņa reputācija forumos itkā liecināja, ka ar iPhone labošanu viņs nodarbojas regulāri un jau ļoti ilgi, un viņa Dzirnavu ielas biroja apskate arī liecināja, ka ar telefoniem viņs krāmējas visai daudz, darbnīca nebija gluži viltus birojs vai kas tamlīdzīgs. Sarunas laikā viņš man stāstija cik daudz dažādus iPhone viņs ir izjaucis, un kā man vajadzēja rīkoties uzreiz, izklausījās pēc patīkama un uzticama cilvēka. Jauns normāls čalis, vecumā zem 30 gadiem.

Atdevis telefonu, kuram itkā bija jāsalabo vibrozvans, tuvuma sensors, un displeja backlight, es nogaidīju vairākas dienas, tad zvanīju interesēties – kas jauns? Pirmās divas problēmas bija tikušas salabotas, bet displeja backlight nav aizvietojams, un tas jāpasūta kopā ar jaunu LCD paneli. Ņemot vēra, ka pats to telefonu biju visai cītīgi izjaucis pirms nodošanas remontā, zinu, ka tā ir taisnība, un LCD panelis un Backlight ir neatdalāmi. Panelis nebija neko diži dārgs (viss remonts kopā solījās izmaksāt 65Ls) tāpēc ļāvu Karlux (Kārlis?) viņu pasūtīt, un paliku gaidīdams.

Man drīzumā bija jābrauc uz Ameriku, tāpēc pēdējā cerībā vēl apjautājos vai ekrāns nav saņemts, saņēmu noraidošu atbildi, un aizbraucu desmit dienas prom no Latvijas.

Atbraucis, protams cerēju, ka telefons ir gatavs un taisījos braukt pakaļ, bet – vilšanās – telefons joprojām nav gatavs, jo kavējas sūtijums no Hongkongas. Sākotnēji Karlux bija visai atsaucīgs un saprotošs, uz telefona zvaniem atbildēja vienmēr.

Pagāja vēl nedēļa, es zvanu atkal – šoreiz jau neapmierinātāks. Es visu varu saprast, pašam ir gadījies visādus Ķīniešus gaidīt nedēļām ilgi, bet nu jau bija pagājis mēnesis, un es meistaru kauninu – cik tad ilgi viņš gaidīs, sūtijums ir pazudis, jāmeklē citi varianti. Ja atnāks vēlāk, nu labi – citam kādam izmantos, ne jau es pēdējais ar beigtu ekrānu. Labi, Karlux apsola man ekrānu pasūtīt no kāda viņam zināma Eiropas veikala, tā būšot ātrāk, bet dārgāk, bet viņš apsolas papildus izmaksas uzņemties uz sevi. Nopriecājos par atsaucību, un saņemu solījumus, ka zvanīs tiklīdz saņems sūtijumu.

Paiet vēl laiciņš – nekādu jaunumu. Naivā cerībā dodu laiku līdz nākamajai otrdienai (jo pirmdienās Pastā mēdz visu organizēt, un nereti sūtijumus izziņo tikai otrdienās), bet saņemu pretī LMT Automātisko Atbildētāju. Meistars pazudis. Labi, pieņemsim aizbraucis kautkur, vai sazin kas gadījies, īpaši nesatraucos.

Ir pagājuši divi mēneši kopš es ievēlos purvā. Ir pagājušas divas nedēļas kopš es nevaru sazvanīt Dzirnavu ielas 59/25 meistaru “Karlux”. Mana pacietība ir izbeigusies, ja vien viņš tuvākajā laikā mani nesazvanīs, ar jelkādiem paskaidrojumiems par situāciju, viņs no manis var sagaidīt pamatīgu antireklāmas akciju, un karjeras beigas.

Man nav problēmu gaidīt, man ir problēma sēdēt neziņā divus mēnešus.

Es nesaprotu, vai tiešām pat pāris desmitu beigtu telefonu ir tā vērti, lai tos savāktu un aiztītos uz ārzemēm? Es ceru ka nē, un šim visam ir kāds loģisks izskaidrojums.

EDIT: Šķiet ka meklētais ir “Kārlis Lūsis“, ja kāds zina kas ar viņu ir noticies, dodiet ziņu, jo ja tur ir kāds pārpratums vai viņam kāda nelaime ir notikusies, es negribu velti viņu zākāt :)