sapnis

Klāt kārtējā gripas sezona, un klāt kārtējā cilvēku maldināšana. Noteikti kāds no lasītājiem būs pamanījis šī interesantā “preparāta” Oscillococcinum reklāmas televīzijā, kur mums cenšas ieskaidrot, ka šis preparāts ir īstais cīņā pret gripu. Zinot kas ir šī preparāta vienīgā aktīvā sastāvdaļa, man ir jautājums – kā šo produktu vispār var reklamēt ar tik pārdrošiem saukļiem, vai mūsu valstī neviens neko vairs nekontrolē? Kā tur bija ar nepierādāmām produktu spējām? Jogurtus, kas “uzlabo imunitāti” taču vairs neļauj tā reklamēt.

Te mazs izvilkums no Wikipēdijas. Tie, kuriem šis resurss nepatīk, variet palasīt paši uz iepakojuma kas tur rakstīts:

The preparation is derived from duck liver and heart, diluted to 200C—a ratio of one part duck offal to 100^200 parts water. This is such a high dilution that the final product contains not even one molecule of the original liver. Homeopaths claim that the molecules leave an imprint in the dilution that causes a healing effect on the body, although available evidence does not support efficacy beyond placebo

Tātad īsais tulkojums – šī “preparāta” vienīgā sastāvdaļa ir pīļu aknu un sirds daļa, kas ir tik maza, ka realitātē Oscillococcinum nesatur pat vienu molekulu no sākotnējās izejvielas. Rezultātā? Šajās tabletēs iekšā nekā nav.

Interesanti, ka sākotnēji kad šīs “zāles” tika izgudrotas, tās tika tirgotas kā zāles pret visu, tipiski gadsimta sākuma šarlatāniskā stilā.

Nekas no manis uzrakstītā nav slēpts vai jaunatklāts, tā ir informācija, kas atrodama uz iepakojuma, un pierādīta t.s. clinical trial pārbaudēs uz pacientiem un ir bijusi zināma vienmēr. Bet tomēr cilvēki pērk.

Pirms vairākiem gadiem sev saņēmos un nopirku salīdzinoši dārgu statīvu. Statīvs pats labs un ļoti stabils, bet galva viņam tāda – nekāda. Grūti regulējama, rokturīši turklāt nolūza pēc pāris kritieniem un regulēt šo palika praktiski neiespējami (ja vien pie rokas nav kāds Leatherman plaķeņu komplekts).

Tagad pienāca laiks saņemties otru reizi, un nopirkt normālu statīva galvu.

Ilgi un dikti gaidīju savu jauno statīva galvu, gandrīz jau biju zaudējis cerību, bet tad vienu dienu pastniece mani iepriecināja ar svēto balto lapiņu.

Problēma! Noņemot veco statīva galvu, nebiju iedomājies ieraudzīt pavisam cita tipa stiprinājumu, jo vecā galva stiprinājās nevis vertikāli uzsēžoties, bet no sāna apņemot t.s. Central Column.

Sākumā jau nodomāju, ka vai nu nepareizu galvu esmu pircis, neatbilstošu statīvam, vai arī jāpērk cita centālā kolonna, bet tad sāku pētīt visādas bildītes internetā, līdzīgu problēmu diskusijas, un secināju, ka teorētiski to stieni vēl ir iespējams izjaukt, atklājot man vajadzīgo skrūvi uz kuras uzsēdināt jauno galvu.

Palīgā nāca ražotāja Slik Amerikas izplatītāja mājaslapa, kur dokumentu arhīvā atradu šī statīva uzbūves diagrammu, kas atklāja mani interesējošo patiesību – statīvu ir iespējams izjaukt. Nebija jau tā, ka pirms tam nepamēģināju, bet nekas neliecināja ka tur kautkas tik tiešām spēj skrūvēties. Bilde bija sekojoša:

Divas daļas tomēr spēj atdalīties! Mocījos jau ar minētajām plaķenēm, ar visādiem citiem instrumentiem, bet nekā – izjaukt neizdevās.

Sazvanīju tēti, kuram mājās ir neierobežotā daudzumā pieejamas visu izmēru roratslēgas, aizbraucu ciemos, un voila – statīva sistēma padevās, un atklājās mani interesējošā platforma!

Atlika uzskrūvēt komplektā galvai iedoto pārejas skrūvi:

Tagad tikai atlika uzskrūvēt galvu, un nodoties īpaši šim pasākumam organizētām dzīrēm trejdeviņu dienu garumā. Vai kā tamlīdzīgi.

Šo bilžu instrukciju nolēmu izveidot tiem nabadziņiem, kas saskarsies ar līdzīgu jautājumu par izjaukšanas iespējām, jo pats internetos rakājoties atradu tikai lērumu līdzīgu jautājumu, un minējumus īstu atbilžu vietā.

Rīga no rītiem ir tik klusa. Automašīnu riteņu graboņa uz bruģa un vārnu kliedzieni debesīs, tas ir viss kas dzirdams. Cilvēku nav maz, bet neviens nesarunājas. Klusiem soļiem, pārdomās iegrimuši, rindām tie dodas no autobusa uz autobusu, no pieturas uz pieturu. Metāliski pelēkie ūdeņi un melni ēnainās debesis fonā. Braucot uz darbu ir tumšs, braucot mājup ir tumšs. Nav brīnums, ka visi tik drūmi. Bet tā pie mums vienmēr ir bijis, lielu daļu no laika mēs pavadām krēslā. Latvietis ir drūms cilvēks.

Kā zināms, bēbjiem bez pamperiem ir nopērkamas arī tādas īpašas mitrās salvetes. Neiedziļināšos to lietošanas apstākļos, bet pastāstīšu par novērojumiem veikalā.

Šodien pa televīziju iet hokejs (joprojām dzirdu, kā tas skan, kad to skatās sievas brālis), un tāpēc visai garlaikots aizgāju uz veikalu, palasīt produktu sastāvus, un izniekot laiku salīdzinot produktus.

Atmetu ar roku salvetēm kuru sastāvi vispār nav uzskaitīti, un salīdzināju trīs kompānijas Pampers mitrās salvetes. Cenu līmeņi aptuveni 0.90Ls, 1.3Ls un 1.7Ls (ļoti aptuveni, un ietillības arī nedaudz atšķīrās, bet uz vienu gabalu cenas sadalījās aptuveni šādi).

Nosaukumi – “Economy”, “Aloe Vera” (parastās), un “Sensitive”.

Ņemot vērā, ka visi ir vienas firmas produkti, sastāvus salīdzināt ļoti viegli, jo uzrakstīts tajā pašā formātā un stilā.

Sastāvs nu nenormāli garš, vismaz kādas divdesmit sastāvdaļas tikai losjonam vien, bet liels bija mans pārsteigums, kad secināju – visiem salvešu veidiem ir vienas un tās pašas sastāvdaļas, vienādās proporcijās. Tikai pēdējais ieraksts atšķīrās (pēdējais INCI sastāvdaļās parasti ir tas, kas ir vismazākajā koncentrācijā, jo sakārto tās pēc procentualitātes).

Sekojošas ir atšķirības starp šīm cenās tik ļoti atšķirīgajām vienas firmas mitrajām salvetēm – Ekonomiskajām klāt ir kumelīšu ekstrakts, parastajām ir Alvejas ekstrakts, un Sensitīvajām ir gan Kumelīšu, gan Alvejas ekstrakti. Protams, ņemot vērā pozīciju sastāvdaļu sarakstā, tur noteikti ir labi ja viens grams uz paciņu, bet šī nelielā atšķirība ir viss, kas vajadzīgs, lai uz paciņas legāli drīkstētu rakstīt “with aloe vera” un pielikt latu cenā.

Es zinu, es zinu … I’m bored.

Šodien sadomāju televizoram nopirkt jaunu antenu, jo vakaros un sliktos laika apstākļos daži no kanāliem nedaudz raustījās, tāpēc devos veikalu tūrē.

Sāksim ar to, ka patlaban man ir tā saucamā ruber-ducky antena, kas izskatās šādi:

Kā jau teicu, šī primitīvā antena, kas nāca komplektā datora USB DVB-T digitālajam uztvērējam, strādā visai labi, izņemot kad ir kādi īpaši atmosfēriskie apstākļi, pilnmēness, vai dīvainas zvaigžņu novietojumu kombinācijas.

Tātad, pirmajā veikalā noskaidrojās, ka sortimentā ir tikai divas antenas, ārtelpu antena ar pastiprinātāju, un ļoti maza iekštelpu antena ar pastiprinātāju.

Devos uz lielo elektronikas veikalu Spicē, un tur saskāros ar līdzīgu sortimentu, tikai katru no antenu pārstāvjiem piedāvāja iegādāties izmēra un pastiprināšanas līmeņa variācijās (kopumā antenu tur ir ļoti daudz, bet starp viņām atšķirības ir minimālas).

Šeit neliela atkāpe. Kas ir aktīvā un pasīvā antena, un kas ir tie pastiprinātāji?

Pasīvā antena ir vienkārši īpašas uzbūves metālisks objekts, ko pievieno antenas kontaktam, un kas uztver signālu. Aktīvā antena ir tieši tas pats, tikai tajā ir iebūvēts pastiprinātājs, kas uztverto signālu – uzminējāt – pastiprina.

Šeit arī problēma – ja antena ir ļoti maza, un signālu uztver vāji un ar lieliem traucējumiem, tad pastiprinātājs gluži vienkārši pastiprina šos pašus traucējumus un trokšņus. Pastiprinātājs signālu pastiprinu tādu, kāds tāds ir (nācis no antenas). Līdz ar to, loģiski, ka prātīgāk ir nopirkt lielu un kvalitatīvu antenu bez pastiprinātāja, nekā mazu un nekvalitatīvu antenu ar pastiprinātāju.

Problēma ir tajā, ka nevienā no manis apmeklētajiem veikaliem, pasīvo antenu bez pastiprinātāja nopirkt nevarēja. Vēl sliktāk, aktīvajām antenām visām kā vienai parametros bija minēts tikai pastiprinātāja jaudas lielums, un nevis pašas antenas jauda dBi (antenna gain).

Nekas – padomāju. Galu galā, antenas pastiprinātājiem ir regulators, kas ļauj to izslēgt, un atliek tikai nopirkt pēc paskata lielāku un kvalitatīvāku iekštelpu antenu. Maziņu pērkot es nonāktu pie tā paša kas man jau ir.

Nopirku Thompson antenu, kas izskatījās gana pieklājīga, un cenu ziņā ietilpa tā pa vidu (22Ls). Tai ir milzīgi izvelkami ragi, kas pilnībā izstiepti tāpat rēgojas no televizora aizmugures, un televizors tagad izskatās gluži kā multenēs.

Atnācu mājās, apskatījos ko televozors rādija signāla ziņā ar veco mazo anteniņu – “Signal 75″ (šķiet procentos, interesanti gan kas ir maksimums, jo signāla ziņā tāda īsti nav).

Iespraudu jauno antenu – signāls “50″ un parādijās arī “error levels”.

Te tev nu bija lielā antena par 22Ls ar pastiprinātāju. Kā parasti – situation normal, all fucked up.

Protams, paregulēšu, panēsāšu apkārt, bet kopumā – nekādas jēgas.

Braucot pa kalnciema ielu virzienā uz centru novērojama visai interesanta Tele2 reklāmu sērija. Tā sākas pie Pasta, un uz centa pusi braucot var novērot vismaz kādas 4 reklāmas kur rakstīts “neierobežoti zvani uz visiem tīkliem 9ls”. Varbūt ne precīzi šiem vārdiem, bet reklāma ir par to slaveno jauno tarifu plānu. Plakāti ir pieturās un uz afišu stabiem, bet tad, kad nonākam līdz vanšu tiltam, tur ir MILZĪGS tele2 plakāts, kur rakstīts “zvani uz visiem tīkliem 0.02Ls minūtē par 14ls mēnesī”, kurā tiek reklamēts kāds cits tarifu plāns. Hm. Konflikts? Kurš izvēlēsies to otro tarifu?

Makes no sense to me

Jā jā, es atzīšos, es lasu “Krēslu”. Es esmu nenormāli deģenerējies un slims indivīds. Patiesībā, es gribēju izlasīt to, par ko tik ļoti jūsmo tik liels skaits cilvēku, un pats spriest. Kā zināms, ekranizācijas reti pilnībā atspoguļo grāmatā rakstīto pareizajos veidos.

Īstenībā tā arī ir. Grāmata ir sarakstīta ļoti īstos un vienkāršos teikumos, kas no vienas puses ir sākumā kaitinoši un smieklīgi, bet no otras puses – palīdz lielai daļai cilvēku, kas ikdienā grāmatas nelasa (face the reality) un tādejādi vismaz kādus cilvēkus piespiež lasīt.

Atšķirības filmā no grāmatas ir maz, lai gan lielas. Vismaz visas tās lietas, kuras man filmā nepatika visvairāk, grāmatā nemaz neeksistē, jebšu eksistē pavisam citā formā. Piemēram muļķīgās “ļauno vampīru” slepkavības ainas grāmatā nav, un patiesībā – arī paši sliktie vampīri grāmatā ir pavisam atšķirīgi tēli. Bet es varu iedomāties, ka naudas devēji filmas veidotājiem vienkārši pieprasīja vairāk krutuma un bling-bling.

Kopumā grāmatā sižeta ir tikai nedaudz vairāk nekā filmā, un tas savukārt dod to “izlasīju vienā vakarā” efektu, ko daudzi piemin.

Neko baismīgi sliktu negribu teikt, jo saprotams kāda žanra grāmata šī ir, un kāda ir tās primārā auditorija – to ko viņa vēlējās panākt, viņa panāk visai labi.

Kopumā – lasāms sapņaini romantiskais gabals, tomēr ievelk. Es jau tūlīt būšu izlasījis jau otro daļu, un pārējās vēl priekšā. Pēc apdullinoši sarežģītās angļu valodas “Heart of darkness”, šis ir patīkams atvaļinājums saprātam un apziņai.

Sen neko neesmu rakstījis par filmām. Filmas protams tiek skatītas daudz un dažādas, sekos nelielas atskaites par tām dažām, kuras atceros.

(500) days of summer. Man patika, ja to ņem kā standarta romantisko komēdiju. Tāda atšķirīga, nopietnāka, interesanti noformēta, plus man patīk Zooey kā aktrise un kā meitene.

Funny People – droši vien filmas idejas pametējs to noformulēja vienā teikumā “Divi komiķi – veiksmīgs biezais, un neveiksmīgs lūzeris – satiekas un mācas viens no otra kļūdām”. Nekādas dižās domas te nav, bet nu komēdija tā arī īsti nav. Dramēdija nedaudz. Ir tur joki, bet es nezinu, man ne pārāk. Nepavelkos uz Apatova filmām. Patika tikai daži tēli, daži joki.

State of Play – noteikti viena no filmām, kuru aizmirsīšu jau pēc dažām dienām, jo stils viņai ir tāds nenormāli līdzīgs desmitiem citu redzētu filmu. Krimiķis, interesants stāsts, interesanti skatīties, bet ne vairāk kā kāda seriāla sērija – patika, bet oskarus diez vai kāds pasniegs.

Up – ļoti patika multene. Man šausmīgi sabēdina stāsti par to cik ātri paskrien dzīve, un ka mēs to visu palaižam garām sīkumos un ikdienišķās problēmās, tāpēc filmiņas sākums bija tāds nedaudz nospiedošs (kas gan nav slikti). Patika tēli, patika animācija, būtībā viss patika. Viena no pēdējo gadu labākajām datormultenēm noteikti (looking forward to Mr.Fox though!).

Tik tiešām, virālās akcijas ir interesantas un aizraujošas, taču cik ilgi šī konkrētā vilksies? Cilvēku uzmanībai ir noteiktas robežas, man jau sāk apnikt, un šķiet tuvojas lūzuma punkts kad interese pāraugs kritikā (daudziem jau ir), tad ignorancē, un beigās aizmirstībā.

Meteorīts nokrita, nekāda akcija nesekoja. Varoni.lv plakātus izlīmēja, video palaida, uz autobusiem varoņus sazīmēja – tālāk nekā. Akcijas ir, bet kur ir paskaidrojums, risinājums?

Tik tiešām izskatās, ka ar šādu reakciju neviens nebija rēķinājies, un no sliedēm ir izgājis kāds iepriekšējais plāns, un plāns B neeksistē.

Esmu gandrīz pārliecināts, ka vanšu tiltā kāpējs arī bija daļa no akcijas, bet sakarā ar lielo “haju” tas atcelts.

TELE2 – beidziet muļļāt, laidiet akcijas turpinājumu!

P.S.: jā, šis raksts ir sociāls eksperiments. Interesanti kādu bloga apmeklējumu es varu uzkačāt pieminot noteiktās atslēgas frāzes?

Paklikšķinoties pa varoņu saita flashu, var atrast visādu sviestainu šīzi:

http://www.varoni.lv/media/image/project_dibin.jpg
http://www.varoni.lv/media/image/projectclosing.jpg
http://www.varoni.lv/media/file/s-atskaite.jpg

Sabiedriskais projekts „Varoņi” tika dibināts 1992.gadā. Tā mērķis bija apvienot cilvēkus ar unikālām dotībām, lai meklētu jauna alternatīva enerģijas veidu, kas spētu papildus stimulēt indivīda prāta un fiziskās spējas.
Projekta pirmsākums bija ļoti veiksmīgs. Projekta līderi (cilvēki, kuriem pašiem piemita superspējas) pietiekoši ātri spēja savākt ap sevi uzticamu un noderīgu komandu. Daudzi ietekmīgi ļaudis gan idejiski, gan finansiāli projektu uzturēja.
Projekta darbībai tikai iegādāta savrupmāja, kurā atradās vienlaicīgi gan skola, gan kopmītne, gan laboratorija. Skola attiecīgi tika apmācīti projekta topošie darbinieki. Izvēle krita par labu cilvēkiem, kuriem jau piemita īpašas dotības. Savukārt, laboratorijā tika veikta zinātniskā darbība un enerģijas formulas meklējumi.
Visbeidzot, 1998.gadā projekta zinātniekiem izdevās sintezēt tā saucamo S-field vai S-power. Atklājuma rezultātā projekta darbībā sākās uzplaukums. S-power pastiprināja cilvēka spējas neskaitāmas reizes. Tika vienlaicīgi iegūta ne tikai unikāla enerģija, bet arī vesela virkne profesionāļu, kuriem piemita īpašas spējas, kas ievērojami pārsniedza parasta cilvēka iespēju robežas.
Projekts savu darbību pildīja valsts un tautas labā, piedaloties unikālu programmu izstrādē gan medicīnā, izglītībā, ekonomikā, kā arī tikai izstrādātas valsts drošības programmas. Rezultātā sekoja desmitiem zinātnisku atklājumu, piemēram, fizikā, bioloģijā, seismoloģijā, parapsiholoģijā, ekoloģijā un citās nozarēs.

BEIGAS

Projekts būtu turpinājis savu veiksmīgo darbību, ja nebūtu iejaukšanās no malas. 2005.gadā par projekta darbību interesi izrādīja Organizācija – struktūra, kas šobrīd līdz 2024.gadam ir pilnībā monopolizējusi ražošanu, tirdzniecību, veselības aprūpi, izglītību, telekomunikācijas, un tai skaitā arī S-power. Organizācija (kas 2005.gadā bija vien spēcīga komercstruktūra) tanī laikā S-power saskatīja panākumu atslēgumu pasaules pārņemšanai, un netaupīja miljonus, lai diskreditētu projektu „Varoņi” tikai ar vienu mērķi – sagrābt S-power ražošanu, likvidēt projektu, iznīcināt projekta iestrādes, iegūt ražošanas tehnoloģijas un zināšanas.
Citiem vārdiem sakot, Organizācija panāca stāvokli, ka BŪT PAR VARONI BIJA KĻUVIS PĀRĀK DĀRGI.
2008.gada decembrī projekts „Varoņi” tika slēgts. Varoņiem tika liegts turpināt savu darbību bez attiecīgās licences. Atlaistajiem un bijušajiem varoņiem Organizācija piedāvāja strādās viņu labā, taču lielākā daļa no šī priekšlikuma atteicās. Rezultātā viņi tika nolemti dzīvei nabadzībā un sabiedriskā nopēlumā visu savu atlikušo mūžu.
Diemžēl bija arī tādi varoņi, kas pieņēma Organizācijas noteikumus, un attiecīgi arī brīvu piekļuvi S-power.

TAS BŪTU JĀMAINA

Pēdējie izšķirošie notikumi, kas noveda pie pilnīgas Organizācijas uzvaras, norisinājās 2009.gada beigās, 2010.gada sākumā. Tieši šajā laikā Organizācija realizēja virkni operāciju, lai neitralizētu projekta „Varoņi” līderus, kā arī oficiāli kļūtu par vienīgajiem S-power resursa ražotājiem un izplatītājiem. Turklāt Organizācija ievērojami palielināja savu ietekmi arī citās sociālās nozarēs valstī.
Rezultātā sākas valsts lejupslīdes ēra. Cilvēkiem ir bail atrasties uz ielas, pieaug korupcija. Un bijušiem varoņiem nav nekādu iespēju aizsargāt savu tautu un cīnīties ar Organizācijas visatļautību, kas valda visā valstī.
Vairāku gadu garumā notiek vairāki mēģinājumu projektu „Varoņi” atjaunot, taču visi tie ir neveiksmīgi, jo varoņi nav vienoti, bieži darbojas vienatnē vai nelielās grupās. Disidentus ātri noķer, liek cietumos vai piespiedu kārtā ievieto trako namos.
2015.gadā tomēr notiek kārtējā varoņu apvienošanās. Tiek formēta Atgriešanās vienība, kas pieprasa Organizācijai S-power izstrādes tehnoloģiju nodošanu atpakaļ varoņu rokās, kā arī atcelt aizliegumu projekta „Varoņi” darbībai. Organizācija, protams, ignorē šo prasību, un tieši tas kalpo par iemeslu, lai Atgriešanās vienība pieteiktu Organizācijai karu. Par nožēlu jāatzīst, ka pretošanās ilga tikai trīs dienas. Varoņu bija pārāk maz, un viņi praktiski bija bez S-power resursa. Turklāt daži no varoņiem izrādījās nodevīgi meļi, kas pārdevās Organizācijai, lai iegūtu neierobežotu piekļuvi resursiem.
Gāja laiks un pamazām par varoņiem sāka aizmirst. Atlikušie varoņi bija spiesti dzīvot nabadzībā. Praktiski visi nespēja savilkt galus, daudzi no viņiem pazuda bez pēdām un uz visiem laikiem (protams, ar Organizācijas „palīdzību”).
Stāvoklis bija bezcerīgs, taču 2024.gadā atlikušajiem varoņiem izdevās atklāt kā pārvarēt laika barjeru un ceļot laikā. Neilgi pirms šī veiksmīgā atklājuma varoņiem izdevās piekļūt Organizācijas datu bāzēm, un tāpēc tiek izstrādāts konkrēts rīcības plāns.
Un tāpēc visu varoņu vārdā, es vēršos pie ikviena no Jums! Pie tiem, kas dzīvo 2009.gadā, un piedāvāju apvienoties no jauna, lai izmainītu nākotnes vēsturi. Katram ir pienākums dot iespēju varoņiem apvienoties, lai varētu strādāt un cīnīties tautas labklājības un attīstības labā!

Kāds, izlobiet, kas pie velna tas viss ir :) ?