Šorīt dodoties uz darbu tiku nedaudz pārsteigts, jo izrādās RADIO101 atrodas teju vai centrālākajā Rīgas vietā – Brīvības ielas un Elizabetes ielas stūrī, pie viesnīcas Latvija, pretī bijušajam Ļeņinam (ja nu tiešām nekādi nesaproti kur). Pieķēru dažādās aktivitātēs arī pašus darbiniekus.
Pārdotas!
Ļoti atvainojos, ka blogs šobrīd ir pārvērsts par tirgus placi, bet nu kas jādara tas jādara. Pārdodu divas divdienīgās Positivus festivāla biļetes. Ja godīgi, mūzikas festivāli sastāv tikai no trešdaļas mūzikas, pārējās divas trešdaļas ir atmosfēra. Pat ja tur īsti nav tev tīkamu grupu, festivāli vienmēr ir to vērts. Mums savukārt šoreiz atmosfēra draud izpalikt, jo Oliveram tomēr agri jāiet gulēt, tāpēc no biļetēm nolēmām atbrīvoties. Pirktas par 2x 29Ls, raikstiet kontaktformā ja jūs interesē, kā arī piedāvājiet cenas.
Pārdots!
Ņemot vērā, ka slinkuma dēļ pēdējos pāris mēnešus esam lietojuši tikai TV, izlieku pārdošanai, loloto un saudzēto, nevainojamo Sanyo Z5 projektoru. Oficiālais apraksts ir šeit, recenzija #1, recenzija #2 (meklē kuru gribi, visas labas). Ņemot vērā, ka projektoram lampa jau nodzīvojusi aptuveni 1400 stundas, bet parasti to mūžs ir 2000-3000 stundas, lampas par 150-280$ var nopirkt te.
Pozitīvās īpašības, kas atšķiras no citiem projektoriem: HD 720p attēla izšķirtspēja, ar nesaskatāmu pikseļu tīklu, Tilt/Shift lēca, kas ļauj projektoru novietot kaut istabas stūrī nekropļojot attēlu (pilnīgi visiem citiem projektoriem būs jālieto vai nu digitālais Keystone kas kropļo bildi, vai jāliek pa centru sienai), protams tas, ka varam iegūt 3m diagonāles attēlu kas būs kvalitatīvāks kā kino. Tam es izmantoju viegli gaiši pelēkā tonī nokrāsotu sienu. He, un tumsā spīdoša, ērta pults.
Negatīvās īpašības kā jau visiem projektoriem: Dienā vajag aizvērt žalūzijas, un jo tumšāks jo labāk. Tas arī viss un tas ir normāli.
Lietotāja rokasgrāmatas PDF.
Pirku Xnet par 700Ls, bet piedāvāju par 250Ls. Ja neviens nepieteiksies, laižam lejā, ja pieteiksies daudzi – uzvarēs vairāksolītājs. Garantijas vairs nav.
Interesentus lūdzu rakstīt kontaktformā.
Bijām aizčāpojuši uz Sky un tur esošajā Biotēkā atradām gāzētus bio dzērienus par 0.8Ls. Izdomāju, ka būtu tikai godīgi, ja es patestētu kādas alternatīvas jau zināmajiem, visur pieminētajiem dzērieniem.
Papildus tam, nopirku arī ko mazāk līdzīgu – Rimi atrodamos ICA ekoloģiskos Upeņu un Brūkleņu sīrupus.
Izskatās Biotēkas dzērieni šādi:
Sastāvs šiem ir daudz vienkāršāks nekā Madarai, jo iekšā ir tikai ūdens, sula, cukurs, laikam citronskābe un gāze. Gluži tā tas arī garšo, pēc gāzēta sulas dzēriena. Garšīgs protams, bet tāds, kā lai to pasaka – pārāk vienkāršs. Atšķirībā no šī, Madaras dzērienam ir tā kaudze ar ekstraktiem, kas tai garšai piešķir kompleksitāti, Madara noteikti ir inteliģentāks dzēriens. Vakar ienāca prātā ka Ķirbju dzēriens labi garšo vīna glāzē, kā alternatīva kādam smalkam baltvīnam vai šampim. Ne jau kā aizvietotājs, bet kā alternatīva.
Kopumā gan kā jau teicu, visi tie dzērieni ir garšīgi, bet katram ir sava odziņa.
RIMI ICA sīrups ir ļoti ņammīgs, tiesa gan ne pārāk koncentrēts, līdz ar to no 500ml pudeles var izveidot tikai 2.5L dzēriena. Sīrupa pudele maksā divus latus, rēķiniet paši.
Ja tā padomā, to Biotēkas dzērienu var gluži vienkārši izveidot paņemot ICA sīrupa dzērienu, un uzgāzējot ar to SodaStream gāzētāju (var tādu nopirkt, laikam savi 45Ls maksā, var uzgāzēt jebkādu šķidrumu. Kaut benzīnu).
Apkopojot, no ekoloģiskajām izejvielām var izveidot daudz un dažādus dzērienus un katram ir sava kategorija. Sākot no mājās gatavota zaptes dzēriena, tālāk Eko sīrupiem, sulu dzērieniem un beigās zālīšu miksējumiem – katram pēc savas gaumes.
Godīgi sakot, es labprāt atbrīvotos no nelabā ieraduma darbā garlaikojoties iedzert pa Kolas bundžai un tā vietā dzertu ko veselīgāku, un no minētajiem, Madaras dzēriens šķiet vistīkamākais. Es nezinu kāpēc, man neviens par gaumi nemaksā, tā vienkārši ir.
Interesanti, ka papildus tradicionālai izvēlei Sula-Ūdens-Kokakola ir uzradusies ceturtā bezalkoholisko dzērienu kategorija – dabiskas un veselīgas limonādes.
Stiltons ir viens no trim populārākajiem zilajiem sieriem kuriem ir izcelsmes reģiona aizsardzības statuss. Vēl ir rokfors un gorgonzola.
Tomātu zupa ir vienkārša:
Sviestā maigi apcepinam smalki sakapātu pusi sīpola, ķiploka daiviņu, sarīvētu burkānu un kartupeli, cepot maisa kamēr dārzeņi ir mīksti. Pieber sāli un piparus, tad iejauc divas paciņas ICA ekoloģisko tomātu biezeņa (2x 500mg). Kādu brīdi pavāra, tad ar vertikālo blenderi sasmalcina biezzupā. Pēc vēlēšanās var iejaukt dažus sagrieztus kaltētos tomātus. Pasniedz ar zaļumiem un karoti bezpiedevu jogurta. Ieteicams Daugavas.
Starp citu Rimi nopērkamie ICA eko tomāti (biezenis kastītē) maksā aptuveni tikpat cik nezināmās izcelsmes zilo bundžu tomāti (0.65Ls par 500g).
Uztaisīsim nelielu pārskatu par manām “zaļajām” darbībām sevis un vides labā.
Videi.
Visas spuldzes ir ekonomiskās, ar pēc iespējas mazāku patēriņu. Pie griestiem 18W, pie sienām 5W. Lampas ietvars ļoti daudz maina to, cik Vatus tev vajadzēs. Iepriekš bija ķīniešu papīra bumba, un 23W lampiņa nebija tik spoža, cik tagad ar atvērtā tipa lampu un 18W.
Somā un Olivera ratos vienmēr ir kāds auduma maisiņu komplekts. Nora pati uzšuva dažus no linu auduma, daži ir par brīvu kur dabūti. Veikalā atsakot ņemt maisiņu pat ja pastāv risks, ka “salātiem nokritīs vāciņš” (Elvi pārdevējas tā domā) vai nāksies nest pilnas rokas.
Kad nav iespējams braukt ar velosipēdu, uz darbu braucu ar sabiedrisko transportu, pārējā laikā braucu ar velosipēdu. Automašīna mums ir, bet izvēlējāmies ekonomiskāko no klases, un arī nākamo jau plānojam balstoties uz šī rādītāja. Parasti ekonomisks, ir arī ekoloģisks. Uz darbu neviens ar auto nebraukā. Ceļojumā devāmies ar auto, jo trijiem cilvēkiem tas ir ekoloģiskāk nekā braukt ar lidmašīnu. Protams, ne visur var aizbraukt ar auto vai vilcienu, tāpec no lidmašīnām atbrīvoties nevar.
Oliveram nepērkam pamperus jau kopš pirmajām nedēļām, jo lietojam mazgājamos autiņus. Pretēji tam ko varētu iedomāties, apiešanās ar šiem modernajiem autiņiem nekādi neatšķiras no pamperiem. Lai arī mazgāšana arī patērē resursus, tomēr netiek atkritumos izmesti savi 2000 pamperu, kā tas ir parasti. Turklāt tas ir lētāk.
Iespēju robežās šķirojam atkritumus. Pie mājas ir konteineri stiklam, papīram un PET pudelēm. Tiesa gan, kaimiņiem uz to ir nospļauties, un viņi visu met kur pagadās. Nu jau ir kļuvis labāk, bet sākotnēji izskatijās ka ne krāsas, ne burtus neviens neatšķir.
Ja iespējams, pērkam preces, kas iegūtas no atjaunojamiem resursiem. Koka preces ar FSC sertifikātu un tamlīdzīgi. Pārtiku cenšamies izvēlēties vietējo, vai Fairtrade sertificētu.
Sev.
Visa kosmētika un ķermeņa kopšanas līdzekļi mums ir no eko veikaliem, pēc iespējas vienkāršāku sastāvu un bez nevajadzīgajām smaržvielām un krāsvielām. Vai tiešām tev ir svarigi kādā krāsā ir zobu pasta, lai tas attaisnotu trīs krāsvielu klātbūtni?
Pērkot fasēto pārtiku, skatamies sastāvdaļas. Ir tik elementāras lietas kuras var pamanīt – vienādu cenu majonēzēs, dažās ir trīs reizes vairāk sastāvdaļu kā citās. Tas pats ar tomātu mērcēm, maizēm, jogurtiem utt. Kāpēc majonēze Gardigan ir tādā pašā krāsā kā Provansas Francis, bet pirmajā ir krāsvielas, benzoāti un stabilizatori, bet otrajā nav? Kāpēc Heinz ketčups sastāv no tomātiem, etiķa un sāls, bet citi sastāv no nelielas ķīmijas enciklopēdijas un cietes?
Neēdam gaļu, un reti ēdam zivis. Ne tikai ētiskais faktors, arī tas, ka gaļas ieguves industrijai ir lielākā ietekme uz vidi no visām. Protams diskutabls punkts, bet nejūtamies apdalīti. Tieši pretēji, esam guvuši veselu pasauli jaunu ēdienu un recepšu.
Protams lieki piebilst, ka izvairamies no mākslīgās pārtikas, ģenētiski modificētās pārtikas, apšaubāmas izcelsmes pārtikas. Diemžēl Latvijā nav tik viegli kā rietumeiropas valstīs, kur jebkurā pārtikas veikalā ieej un tur ir BIO plaukti, kuros ir svaigi dārzeņi no vietējām sertificētām bioloģiskajām lauksaimniecībām. Pie mums ir jāpaļaujas tikai uz izcelsmes reģionu un godavārdu. Ari tirgū pie mums nevari zināt cik daudz pesticīdu un mēslojumu tante lēja virsū lai rezultātā kāposts varētu konkurēt ar blakus tanti. Bet es ceru, ka eiropas mode nāks pie mums, un arī šeit mēs pieprasīsim veselīgu pārtiku.
Gatavojam mājās un izvairamies no pusfabrikātiem.
Veļu mazgājam ar ziepju riekstiem, vai eko līdzekļiem. Bieži arī ar Neutral, kur vismaz nav krāsu un smaržu.
Nelietojam gludekli.
Kāpēc?
Protams, eko preces ir dārgākas, ne vienmēr var garantēt ka labākas. Bet kāpēc ne? Kāpēc riskēt ar vides un savu veselību? Kur pārkāpums izvēlēties veselīgākas, videi draudzīgākas preces?
To darot, tu balso par to, kādu tu vēlies redzēt mūsu nākotni. Ražotājiem nāksies pielāgoties, veikaliem nāksies izveidot lielākus Bio plauktus.
Kas vispār ir Bio? Tas ir tikai nosaukums veselīgākai precei. Sertifikāts nosaka, ka produkts iegūts no dabiskām izejvielām, un viss kas ir audzēts, ir nācis no kontrolētām bioloģiskajām saimniecibām, kurās nav izmantoti pesticīdi, mēslojumi, kur tuvumā nav rūpnīcu utt.
Lietuvas Maxima veikalos ir milzīgs Bioloģiskās pārtikas plaukts, pie mums tas ir apvienots ar dieētiskās pārtikas plauktu. Kāpēc? Jo tu nebalso ar savu izvēli.
–
* 009F6B ir HEX kods zaļajai krāsai
Un tā, braucu es mājup ar savu nokrauto velosipēdu, izbaudu svaigo gaisu, priecājos par svaigi nopļautās zāles smaržu, pozitīvu domu pārņemts, līdz – šoks. Acu priekšā veidojusies aina nekādi nespēja pārkāpt ticamības barjeru, vai tiešām neesmu par stipru minies un uzdzinis asinis galvā līdz sākušies gļuki?
Situācija risinās metrus 500 no zasulauka stacijas virzienā uz jūrmalas pusi, tur gar sliedēm iet asfaltēts celiņš. Zālēm aizaugušajā posmā starp celiņu un dzelzceļa sliedēm (5-10 metru josla) atrodas tēvs ar diviem maziem bērniem. Bērniem gadi trīs līdz pieci, pavisam mazi. Tēvs ar sajūsmu acīs un ieplestu muti skatās, kā lielākais no bērniem laiž pūķi pa vējam. Pūķis atrodas zem pretējā virziena vilciena elektrības vadiem, tas nozīmē ka aukla šķērso vēl vienu sliežu ceļu.
No brīža kad ieraudzīju šo lielisko ainu, līdz brīdim kad piebraucu klāt pagāja savas 10-20 sekundes, līdz ar to neviens no klātesošajiem nemaz nebija plānojis mainīt iedomātā spēļu laukuma atrašanās vietu.
Nemaz nerunājot par to vai ir vai nav bīstami ielaist pūķi elektrības līnijās, tur taču dažu metru attālumā iet vilciens, un šis ir līkuma posms pirms Depo, neko nevar redzēt.
Cik lielā putrā ir jāsaiet glāžainacainā tētuka smadzenēm lai kas tāds vispār varētu ienākt prātā?
Apstājos, pieklājīgi norādiju uz to, ka šādām rotaļām tomēr vajadzētu atrast piemērotāku vietu, un devos prom.
Interneta Blogu pasaule brauc auzās. Skaties uz ceļu, kur tu brauksi?!
Nu ir klāt kārtējais brīdis, kad visi runā par naudas maksāšanu blogeriem lai tie pozitīvi/negatīvi izteiktos par kādu produktu. Visu laiku šī tēma paceļas un pazūd. Onkuli apvainoja, vēl tur kādu. Acīmredzot vidējais blogeris ir nabadzīgs studentiņš, un šis ir tāds wishful thinking. Cerība ka iedos viņam arī.
Jā, lūdzu, dodiet man naudu! Es arī gribu naudu. Man neviens nekad par blogu nav piedāvājis ne kapeikas. Ne par reklāmu, ne par recenzijām, ne par slēpto zemtekstu iekļaušanu. Zvēru ka nav!
Ja vēlaties, es ar lielāko prieku rakstīšu recenziju jūsu produktam vai pakalpojumam, ar nosacījumu ka iedosiet produktu patestēt, un nediktēsiet kādu verdiktu man rakstīt. Protams šeit arī problēma. Es droši vien rakstīšu kā ir. Ja jūsu Nokia telefons būs izcils sūds, es tā arī rakstīšu.
Laikam tāpēc man neviens neko nedod testēt.
Bet nu šīsdienas ažiotāža ap Madara dzērieniem ir viens maksimāls sviests, jo ja kādam būtu dota nauda, nebūtu tik liels procents kritisko rakstu. Šķiet mans raksts bija vienīgais pozitīvais.
Ja kādam ir maksāts, tad to ir darījis kāds konkurents par negatīvu atsauksmju rakstīšanu.
Jo nu paklau, kā parasta limonāde var tik ļoti negaršot kā te daži raksta? Tik tiešām aizdomīgi.
Interesants dizains, ļoti forši aprakstiņi uz pudelēm, nekādu krāsvielu. It kā lielisks produkts jau pirms nogaršošanas? Noskaidrosim. Nopirkām visus četrus paveidus par 0.85Ls gabalā, un nolikām rindiņā uz testu. Diemžēl Madara veikalos vēl nav ledusskapju, tāpēc pirms tam atdzesējām līdz temperatūrai “izņemot pudele nosvīst”.
Visi gāzēti, limonādīgi dzērieni, izņemot ķirbju dzērienu. Tas garšo nu uz bērzu sulas pusi. Nesalds (10x mazāk cukura nekā viņu pašu Berry dzērienā), neuzmācīgs, ar savu interesanto piegaršu. Noteikti ne visiem, noteikti tādiem kam nepatīk limpenes (tā jau uz viņa arī rakstīts).
Piparmētru protams tāds svaigāks, bet ar visai stipru piparmētru piegaršu, kas nav gluži ierasts dzērienos. Pārējie divi sarkanīgie ir samērā līdzīgi, tumšais ir saldāks, vis limonādīgākais.
Sastāvs visiem primāri ir ūdens, fruktozes sīrups, CO2 un kāda sula. Pārējās ir augu ekstraktu piedevas. Viss ir no augiem, nekādu mākslīgo aromatizētāju un piedevu. Dažas no sastāvdaļām ir visai pārsteidzošas (ceļmallapas un mauru sūrene). Kopējās garšas – nekas pārsteidzošs, bet visai garšīgi.
Kopumā, es noteikti pirkšu vēl, bet nu protams varēja jau būt par 0.65Ls. Bet nav. Kā nekā tomēr daudz veselīgāka alternatīva Kokakolai ko turēt darbā ledusskapī tam brīdim kad uznāk lielā kolas-lomka.
Iepriekš vienmēr sūkstijos, no bezalkoholiskajiem dzērieniem vienmēr jāizvēlas starp trim galvenajiem dzērienu veidiem – Sula, Ūdens, Ķīmiska Limonāde.
Beidzot ir kāda alternatīva, un turklāt visai garšīga un veselīga.
Pārpublicēju no pakāpeniski papildinātās Travelpod dienasgrāmatas, ar nelieliem labojumiem un papildinājumu beigās. Brauciens ar automašīnu pusotras nedēļas garumā.
May 17, 2010
Jā, Polija vienmēr apnīk, ja tai jābrauc cauri. Fūres, ātruma ierobežojumi uz 60, remonti, un palešu reklāmas. Olivers uz pēdējo brīdi vienmēr izdomā ka viņam ir apnicis, bet tas nekas, garo posmu vairāk nebūs. Palikām visai labā hotelī par nieka 39eur, vakarā izdomāju aizskriet uz 800m attālumā esošo lielveikalu pēc picas vakariņām, bet paliek tumšs, sāk gāzt lietus un es vēl secinu ka lielveikals patiesībā ir 2.5km attālumā, nevis kā reklamē hotelī. Salijis un nomocijies atgriežos, paēdam un atlūztam.
No rīta iesēžamies varšavas korķī uz kādu stundu, tad beidzot atrodam ātro šoseju un prom esam. Starp citu, uz Berlīni no mums visērtāk braukt pa E67 caur Byalistok (nevis pa šķietami īsāko Lomžas ceļu), un tad pa E30 caur Lodž un Poznan.
Read the rest of this entry »