Vakar pie mums ieradās Beats un Karīna no Šveices, viņi pie mums paliek divas naktis CS programmas ietvaros. Abi ir jauki cilvēki, izrunājāmies, bijām Jūrmalā, apskatījām Zolitūdes kreisākos nostūrus. Pirmkārt es secināju ka Šveiciešu vācu valodai ar Vācu valodu nav nekā kopīga, jo tā man izklausījās pēc Ķīniešu-Franču valodas sajaukuma (joks), toties labi ka viņi runā arī t.s. Hochdeutsch kas man ir visai labi saprotams. Mēs gan pārsvarā runājam angliski, ja vien nerodas vajadzība paskaidrot lietas kuras viņi angliski nevar pateikt / nesaprot.

Pieredze ir ļoti pozitīva - arī Rīgu ir iespējams apskatīt pilnīgi citā gaismā, pamanot lietas - gan labās, gan sliktas - kas agrāk nav redzētas vai ievērotas. Netīrība un vides nesakārtotība paliek uzkrītošāka, un acīs krīt visādi citreiz sīkumi. Papildus tam pamatīgi jānopūlas lai izdomātu apskates vērtas vietas Rīgā, bet tādas kas nav gluži standarta tūrisma programmā. Beigās atradām interesantu servisu Eatriga.lv, kas ir izbijušo Backpackers organizēta tūre pa Rīgas netradicionālajām takām, t.sk. Maskavas Ielas rajonu, Andrejostu, Tirgu utt. Vairāk varēšu pateikt tad, kad uzzināšu vai Beats un Karīna aizgāja tai tūrē šodien.

Viss sākās ar mazo Serģi, kurš izdomāja skriet uz vagona izeju, pretēji mammas protestiem. Serģim bija tik maz gadu, cik ir bērnam kurš vēl netaisās iemācīties runāt, bet jau skrien pa vagonu.

Garš, kalsns vīrietis, ģērbies viscaur melnās drēbēs Serģi apturēja, un norādija māmiņai, ka vajadzētu pārsēsties uz (vienas ieejas) vagona otru galu, lai Serģis skrien uz to pusi, kur durvju nav.

Mēs atrodamies vilcienā uz Zilupi.

Den ganzen Beitrag lesen…

Nē, šis sports nav saistīts ar sēdēšanu dīvānā, paraleli sērfojot pa jaunākajiem RSS ierakstiem.

Runa ir par couchsurfing - pasākumu kur tev ir iespēja pie sevis izmitināt kādus ceļojošus jauniešus, apmaiņā pret to ka pats varēsi ceļojot palikt jebkurā vietā pasaulē, pie kāda draudzīga cilvēka, viņa neizmantotajā dīvānā.

Kaže ar Lienču bija tie kas šo pasākumu mums daļēji izreklamēja, tādēļ arī es piereģistrēju savējo dīvānu. Pie viņiem jau bija palikuši bariņš Poļu un ciemojies kāds džeks no Bangladešas, kurš gan beigās nepalika pa nakti, jo draugam bija brīva vieta viesnīcā.

Es piereģistrējos pirms Jāņiem, bet tā kā uzreiz devāmies atvaļinājumā, tad marķēju savu couch kā “currently unavailable” un ieslēdzu pieejamību tikai sestdien. Kopš tās dienas nekādas aktivitātes nebija novērotas, toties kopš vakardien plkst. 23 vakarā - nezinu kas visiem pēkšņi notika - pieteikušies jau veseli 5 cilvēki. Diviem no viņiem - Spānim un Lietuvietim - nācās atteikt, jo nākamajā weekend’ā iespējams paši nebūsim mājās, bet pārējos - Kanādieti, Vjetnamieti un Šveiciešus - ņemsim pie sevis sākot jau ar pirmdienu.

Tad arī ziņošu par turpmāko pieredzi ar šo, pagaidām ļoti draudzīgo, community.

Joprojām latvija ar mazo burtu. Skatos ka pie Kažes nekādu jaunu rakstu nav, līdz ar to rakstu es.

Vakar zvanījām uz 1188 ar mērķi uzzināt kā klāsies ārzemniekam ja viņš nonācis Cesvainē un vēlas tur palikt pa nakti. Sākumā meitene uz jautājumu “Do you speak english?” atbildēja ar “No… Wait”. Pēc kāda brīža klusuma ieslēdzās automātiskā balss kas teica “Tehniskas problēmas, uzgaidiet”. Pēc vēl kādas minūtes pacēla nu jau cita meitene, kura nelikās īpaši zinošāka par pirmo, bet vismaz nenobijās no angļu valodas. Uz jautājumu “Could you tell me where I could stay in Cesvaine for the night?” ar paskaidrojumu “To sleep” viņa neko nevarēja atbildēt, pēc brīža kad saprata par ko ir runa - pameklēja kautko, tad padomāja un pateica “Cesvaine no. You can try Madona … maybe”. Nu labi, madona mūsu fiktīvo ārzemnieku neinteresēja (Where the hell is madona, viņš noteikti būtu padomājis) līdz ar to viņš palika gulēt Cesvainē uz soliņa. Mēs tostarp cesvaines mājaslapā (angliskā versija tur ir “404 not found”)  atradām divas naktsmītnes - to dārgo muižu kuru pieminēju vakar, un arī kādu vietu kas atradās Cesvaines lauku teritorijā (ne centrā). Intereses pēc piezvanījām no cita telefona lai pajautātu citai meitenei - šoreiz jau latviski. Meitene nosauca divas vietas cesvainē - tās ko bijām atraduši.

Vai tiešām angliski bija tik grūti atbildēt ka fiktīvais ārzemnieks bija jāsūta gulēt uz soliņa?

Kādēļ gan latvijā lauku tūrisms ir tik neattīstīts? Visur pasaulē katrā lauku miestiņā ir kādas tantes kas pie sevis izīrē istabiņu (t.s. Zimmer Frei vai Guesthouse). Es lasu par Laosu un skatos ka tur, zemē kur tūrisms vēl esot gandrīz sveša lieta, visniecīgākajā lauku mikromiestā esot vismaz pāris guesthouse kas maksā 1-4$. Protams šādu cenu nekur eiropā nesagaidīsi, bet ideja ir tāda ka māju jau nav jābūvē vai jāuztur īpaši hoteļa stilā, vienkārši piedāvā kādu gultas vietu vai verandu nejaušam viesim par pieņemamu cenu un neuztur to kā pamatbiznesu, bet gadījuma peļņas variantu. Ja latvijas lauku cilvēkiem tas būtu ienācis prātā, tas veicinātu lauku apceļošanu, kas savukārt atkal jau veicinātu šādu naktsmītņu rašanos. Esmu daudz ceļojis pa latviju, un ja arī ir kur nakšņot, tad tur ir ļoti dārgi (20Ls+). Piemēram tādā lielā pilsētā kā cesvaine vispār nav iespējams pārnakšņot, vienīgā vieta ir dārgs hotelis ārpus pilsētas (virs 30Ls). Es esmu tipisks budžeta cilvēks, nākas gulēt teltī. Toreiz nācās palikt pie paziņas vecvecākiem, jo nedz vietējie ne arī izziņu dienesti par naktsmītnēm tur neko nebija dzirdējuši. Varbūt kas mainījies divu gadu laikā. Bet tas nekas, es vismaz neesmu ārzemju tūrists kam latvijā būtu lielākas problēmas, ja viņš vēlētos tikt nost no iemītās tūristu takas (off the beaten track). Man kā tūristam citās valstīs rādās problēmu nebūs. Lētāk kā te trīsstūrmaize pusdienās es Laosā varēšu pārnakšņot un vēl brokastis komplektā.

Viens no maniem sapņiem ir kādreiz apceļot dienvid-austrum-āziju, pazīstamu arī kā Indoķīnu. Mani fascinē valstis kā Vjetnama, Birma, Laosa, Taizeme un Kambodža. Beidzot šis sapnis piepildīsies, jo Martā brauksim uz Taizemi un Laosu, apceļot šīs valstis vislabākajās backpackers tradīcijās ar kājām un vietējiem autobusiem.  Ja viss izdosies kā plānots, tad tās būs trīs nedēļas džungļu, tempļu un rīsu.

Jūtu ka jaatskaitās. Atrodos ēģiptē un mācu visādiem jocīgiem arābu cilvēkiem par routeriem. Jau iet piektā diena, vēl divas un došos mājup. Te ir silts, saulains un ja neskaita darbu - patīkams

Pēc pāris mēnešu pauzes ko izraisīja pārmaiņus komandējumi, privātas darīšanas un brīžiem vienkārši slikums, šodien uz darbu atkal atbraucu ar velosipēdu. Pārējiem par lielu izbrīnu, jo normāls cilvēks sezonu pagājušonedēļ beidza. Toties man tāds atvieglojums - atšķirībā no sasmakušā transportā sēdēšanas brauciens ar velo ir tik skaists - no rīta viss apsarmojis un sasalis, tumšām violetām debesīm, kluss un mierīgs. Mans maršruts paša kontrolēts, jebkurā vietā varu piestāt un atpūsties vai ko nobildēt. Agrāk mana gada distance bija 3000km, šogad tikai 1300, tāpēc sajutos nedaudz nodevis šo pārvietošanās veidu. Jālabojas.

Man ir neliels plāns ziemas izklaidēm, kad braukšana pie dabas ar velosipēdiem vairs nav iespējama, un ir īstais laiks apskatīt cilvēka veidotus objektus iekštelpās, braucot uz turieni ar auto. Kādreiz sensenos laikos kad mana darba vieta vēl bija Aizkraukles ielas PMI institūta telpās, tur bija tāda lieliska vieta
Den ganzen Beitrag lesen…

… or “The Hikers guide to Europe”.

Plānošana

• Silti iesaku jau iepriekš noskaidrot kādi ir visu apmeklējamo valstu valūtu kursi savā bankā
• Turpat bankā izveidot starptautiski atzītu kredītkarti (Visa vai Mastercard, nekādus elektronus un maestro)
• Nerēķināties ar to ka jebkur būs jebkāds internets, Latvija bezmaksas WiFi jomā ir stipri attīstītāka, tāpēc visu svarīgo izdrukāt, vai noskaidrot jau iepriekš
• Aptuveni piemest plānojamo maršrutu, vismaz būs zināms kad atgriezīsies mājās
• Nav iespējams precīzi izplānot nakšņošanas, līdz ar to rezervēt neko nevajag
• Iegādāties labas kartes un ceļvedi

Ceļveži

Salīdzinājām DK un Lonely Planet, kā arī vēlāk veikalos paskatījos citus variantus. No šeit nopērkamajiem ar ļoti lielu pārsvaru uzvarētājs ir Lonely Planet. DK ir smuka bilžu grāmata, kas ir ne tikai reizēm maldinoša, bet arī ļoti nepraktiska. Piemēram hoteļu izmaksas sākas ar budžeta līmeni kas viņuprāt ir “0-90Eur no cilvēka”, kā arī nekam citam tur nav ne cenu, ne darbalaiku kur nu vēl kādu praktisku ieteikumu. Lonely Planet ir viss kā trūkst DK un tas viss vēl pasniegts jautrā un viegli uztveramā veidā.

Kartes

Pērkot karti jāņem vērā ne tikai pārklātā teritorija un kartes mērogs, bet arī reālā detalizācija un saturs. Piemēram bieži vien labāka mēroga karte izrādās vienkārši palielināta un satur mazāk ceļus. Vēl jāskatas vai kartē ir iezīmēti kādi smukie maršruti, kas mums piemēram ļoti noderēja sekojot Deutsche Alpenstrasse.

Jocīgie Austrieši

Dažādās valstīs dažādi paradumi. Piemēram Austriešiem paradums visu slēgt un iet gulēt jau ap sešiem. Līdz ar to tajā valstī naktsmājas jāmeklē jau ļoti agri, vai arī nāksies palikt dārgā Hotelī (ko arī nebūs viegli atrast). Norādes šajā valstī ir maz un neprecīzas. Bieži vien norāde “Zimmer Frei” ved tālu kalnā, kur vēlāk seko n-tie krustojumi un citas norādes nav atrodamas. Īpaši tumsā tādu vietu meklēt nav nekāds prieks. Vācijā salīdzinoši viss bija viegli atrodams, lētāks un labi marķēts.

Valodas

Interesanti bet visā centrāleiropā vienīgā starptautiskā valoda kura noder ir Vācu - noteikti jābūt kādam labi vāciski runājošam citādi you’re screwed. Slovāki un Čehi zin tikai šo valodu, un labi ja to. Un Austriešu tantes pat mums ar Kaži pārsvarā bija grūti saprast, un mēs nesūdzamies par šīs valodas zināšanu trūkumu.

Nakšņošana in general

Neviens nav palicis bagāts lieki dalot naudu. Lētākā nakšņošana ir pie labi noslēptām, nomalēs mītošām tantēm, ar pēc iespējas mazāk atrodamu māju un ‘zimmer frei’ uzrakstu uz durvīm. Viena no austriešu tantēm vispār bija piedzīvojums kā tāds, toties palikām par 20eur no cilvēka, kas tajā valstī ir pa lēto.

Vietas kur labāk neiegriezties

Viena no nesmukākajām, nepamatoti dārgākajām un visādi citādi bezjēdzīgākajām vietām kur pabijām - Bratislava. Ja vien uz turieni nesauc kāds īpaši dzīvībai svarīgs iemesls, labāk to vietu apiet ar līkumu un labāk doties uz slovākijas Tatru reģionu, kur vismaz ir interesanti. Protams Polija ar bezgalīgo ceļu remontu, traucējošām Fūrēm un šosejām kas iet tikai cauri apdzīvotajām vietām - laikam jau no viņas izvairīties nevar, toties tur var lēti nakšņot un nesodīti pārkāpt ātrumu miestos :)

Vietas kur labāk iegriezties

Bavārija, Koenigsee, Zalcburga, pēc iespējas nomaļāki un sīkāki Austrijas ceļi, slovākijas Tatru reģions.

Ja vēl ko atcerēšos, papildināšu.