Arhīvs priekš 'Computers' Kategorijas

Kā es organizēju Apple Aperture

Mana Apple Aperture bibliotēka sastāv no gandrīz 27000 bilžu, līdz ar to saprotams - šādu kolekciju ir pienācīgi jāsakārto, ja vēlos tur kautko atrast. Sākumā ilgi nebija skaidrs kā bildes kārtot - hronoloģiski, pēc tēmām, pēc vietām, pēc kā cita? Beigās atradu variantu, kas man pašam liekas visērtākais - galvenais sadalījums ir hronoloģisks pēc gadiem, tad mēnešiem, un tad pēc projektiem. Galu galā līdz dienai precīzi es pārsvarā nevaru atcerēties fotogrāfijas laiku, toties “Pagājušā gada augustā fotografēta Saldus pilsēta” gan varētu jau aptuveni ar kautko asociēties. Papildus šādam kārtojumam, man ir arī folderīši pa tēmām, kā arī pa vērtējumiem, bet tie nesatur reālas bildes, tikai linkus uz tām.

picture-1

Bilžu grupu paveidi:

Svarīgākais kas jāsaprot lietojot Aperture, ir tas ka šeit ir dažādi konteineri kuros ievietot bildes, un katrs no tiem uzvedas savādāk. Tie kārtojas šādi:

  • Zilie folderi satur dažādus objektus, un uz tiem uzspiežot redzams to saturspicture-2
  • Zilajos folderos ievietojam Projektus - tie reāli satur bildes (Zilajā folderī bildes nevar ielikt)
  • Projektus varam sagrupēt ar Dzeltenajiem folderiem (es tos neizmantoju)
  • Albumi (un Smart albumi) satur bilžu virtuālas kolekcijas, tos izmantoju lai grupētu viena projekta ietvaros esošas bildes - piemēram Ziemassvētki -> Pie Anetes un Pie Vecākiem
  • Lietojot šādu sistēmu, Albumus un Smart albumus var izvietot arī ārpus to projektiem, piemēram atsevišķā Zilajā folderī.

Kā var redzēt, mana sistēma ir šāda - Zilais folderis “Hronoloģiski”, Zilais folderis “2008″, Zilais folderis “00 - mēnesis” (cipars priekšā, lai mēneši sortējas pareizi), “Projekts”, “Albums”.

Vērtēšana

Šādi sakārtojot varam ķerties pie nākamā soļa - vērtēšana. Vērtēju es pēc iespējas universāli (Piemēram bilde ir 4* vispārīgi skatoties, nevis tieši šī projekta ietvaros - tapēc lai pēc tam varētu meklēt labi vērtētās bildes pa visu Kolekciju). T.i. Ja dotajā pasākumā sabildētajās bildēs ir tikai viena kaut cik pieņemama bilde, es nelikšu 5 kā labākajai, bet gan tikai 3 vai 4, jo skatīšos pēc universālas skalas. Vērtējumus piešķiru šādi:

  1. Būtībā metama ārā
  2. Ārā īsti negribas mest, varbūt kādreiz noder
  3. Pieņamama bilde, rādāma draugiem
  4. Liekama webā, rādāma svešiem, laba bilde
  5. Viena no labākajām, esmu gatavs drukāt palielinātu versiju un likt pie sienas

Ja godīgi, tik daudz bilžu novērtēt ir neiespējami, tapēc vērtēju tikai tās labākās bildes, vai arī ja man konkrētais projekts kādam ir jādod. T.i. sākotnēji pārskrienu pāri projektam, ātri salieku vērtējumus jēdzīgākajām bildēm, un tad ķeros pie to apstrādes, kad arī precizēju vērtējumus.

Tegošana

picture-4

Atslēgvārdu sistēmas izveidošana ir ļoti sarežģīta lieta, un joprojām līdz galam to neesmu izdarījis, bet ideja ir tāda - ar Shift+H attaisam keyword paneli, un izdzēšam tur esošos keyword presets, jo visticamāk tie ko piedāvā Aperture nebūs gluži pielietojami mums. Atslēgvādiem iespējams veidot hierarhiju, un ja piemēram attēlā redzamo Reala tegu piešķiršu kādai bildei, tad Smart-Album ar parametru meklēt “Film” atradīs arī šo bildi. Toties exportējot bildi ievietošanai Flickr, pie bildes saglabāts būs tikai “Reala” - hierarhija strādā tikai Aperture ietvaros.

Tātad ja sakārtojam bildes Folderos/Projektos/Albumos, saliekam vērtējumus, un pievienojam Atslēgvārdus piemēram “Events -> Birthdays; People -> Friends -> Jānis”, tad varam veidot Smart Album ar labākajām Dzimšanas dienu bildēm, ar labākajām Draugu bildēm, ar Sliktākajām Jāņa bildēm utt.

Varam ārpus “Hierarhija” foldera izveidot (zilo) folderi “Draugi”, un tajā izveidot katram no labākajiem draugiem pa Smart Album, kuram norādam lai atfiltrē labākās bildes ar tegu “Jānis, Pēteris, Anna” vai tamlīdzīgi.

Ārpus Aperture

picture-5

Visas manas bildes ir “Referenced” t.i. viņas netiek iesūktas iekš Aperture Library faila, bet atrodas man pašam pieejamā folderu struktūrā. Tas neko neizmaina, izņemot to ka varu lietot paša izvēlētas backup sistēmas un man nav jāuztic tas viss Aperture Vault sistēmai kas ir visai lēna. Kā bildē var redzēt, man ir otrs ārējais disks uz kuru bilžu sistēmu spoguļo Apple Time Machine. Pašu bibliotēkas sistēmu backupoju ar iebūvēto Vault sistēmu.

Kad bildes pievienoju no fotokameras (vai CD) - “Import” lodziņā norādu lai tās tiek ievietotas folderī piem. “2008″ ar apakšfolderī “YY/MM/DD”.

picture-6

Apmēram šādi. Nezinu kāpēc, bet Lightroom man nedeva šādu kārtības izjūtu, un lai arī Lightroom noteikti ir pienācīgs konkurents ar ļoti detalizētu un ātru apstrādes sistēmu, es nejutu ka tā piedāvātais Workflow atbilstu tam ko es vēlos, un arī projektu pārskats nebija tik saprotams vai man pieņemams. Taču tiem, kuri lieto Windows, un kuriem Aperture vienkārši nav pieejams - arī Lightroom ir ļoti laba foto organizēšanas sistēma, tik laba, ka ilgi nevarēju izšķirties kuru no šīm divām īsti lietot.

Mac vs PC

Pēc svētdienas ālēšanās pa Podraide “studiju” vairākkārtīgi esmu dzirdējis pārmetumus, ka mēs tur esam pārāk daudz slavinājuši Mac. Dīvains apgalvojums - protams, ja tiek dots ētera laiks ar iespēju parunāt par sev tuvām lietām, kāpēc to neizmantot? Ja man būtu prasījuši kāds man saldējums garšo, vai pēc tam būtu komentāri ka es esot reklamējis šokolādes saldējumu? Nav jau tā, ka man kāds prasīja veikt objektīvu operētājsistēmu salīdzinājumu ar zinātniskām metodēm. Reklāma ir reklāma, un tas katram ir skaidrs, ka reklāma parasti ir subjektīva, un ar mērķi pārliecināt klausītāju, lai cik faktu tajā arī nebūtu noklusēti.

Vispirms jau jātiek skaidrībā ar to Mac vs. PC - Mac taču sastāv no divām daļām, MacOSX operētājsistēmas, un Mac dzelžiem. PC savukārt ir visai abstrakts jēdziens, un tas var būt Gentoo Linux uz Plikas mātesplates kas piemontēta pie koka dēlīša, webserveris mušā, dzeltenīga mini-tower kaste ar BeOS, vai spīdīgs HP mājas izklaides centrs ar Windows Media Center edition. Līdz ar to:

Nav tāda “Mac vs PC”.

Runājot par operētajsistēmām, šeit jau kara lauciņš nedaudz tiek ierobežots un var jau sākt veikt nelielus lietotāja darba dienas salīdzinājumus gan vienā, gan otrā sistēmā. Salīdzināt protams godīgi būtu tikai jaunākās paaudzes patērētāja OS versijas (MacOSX 10.5 un Windows Vista Home Premium). Home  premium tapēc ka Windowsam ir vairākas versijas, bet Mac tikai viena, un grūti saprast kura tad būtu tā standartīgākā. Bet tas vispār nav no svara, salīdzināt viņas es te netaisos.

Windows pirmo reizi ieraudzīju pie kāda no bērnības dienu draugiem - tas bija Windows 3, kurā spēlējām Wolfenstein. Pāris reizes viņu ir nācies palietot, bet ne īpaši intensīvi. Pirmais nopietnais Windows man bija 95A, kuru uzlika draudzīgais Saša - datoriķis, kas mūsu datoru apgādāja ar visādiem pirātiskiem softiem, un pirmo Tomb Raider.

MacOS es pirmo reizi ieraudzīju uzinstalējis OSX86 projekta ietvaros izlaisto pirmo Intelisko MacOS, pavisam drīz pēc Apple pārejas pie Intel procesoriem. Tiklīdz es vienu vakaru biju padarbojies ar jauno OS, es sapratu ka mans nākamais dators būs iMac, un pēc pāris mēnešiem trakā ceļojumā no Amerikas tāds arī tika sagādāts. Līdz ar to Apple operētājsistēmu lietoju jau vairāk kā divus gadus.

Darbā ikdienas lietoju Windows, mājās - MacOS. 50:50

Nebūt nav tā, ka Mac ir ideāls visos veidos, tam ir vairāki trūkumi - Finder failu pārvaldniekam varēja būt vairāk iespēju, navigācija tajā reizēm ir mulsinoša un nav viegli pārvaldīt lielus direktoriju kokus. Esmu piešāvies to atrisināt atverot vairākus Finder logus, un tad operējot ar failiem. Vēl esmu iemācijies lieliskās Mac drag-n-drop iespējas un visādus trikus failu pārvietošanā un navigācijā, bet tomēr - Windows Explorer reizēm liekas esam ērtāks.

Tāpat no Windows pietrūkst ilgstošās pieredzes rezultātā esošā sajūta ka visu kontrolēju. Šis protams ir tikai pieraduma un pieredzes jautājums. T.i. es nezinu neko īsti par visiem tiem .plist failiem, dīvainajiem Library folderiem un visām tam lietām kas stāv apakšā MacOS. Ir tā sajūta ka tur ir kas liels un varens, un es nedaudz jūtos bezspēcīgs. No otras puses - man ir visas iespējas visu šo apgūt, ja es to vēlētos. Es netieku spiests iemācīties operēt ar Regedit un pārzināt draiveru glabāšanās vietas, man tas ikdienā ir pilnīgi nevajadzīgi un es par to nedomāju. Vienkāršam lietotājam šis ir pluss.

Tad vēl ir tā lieta ar draiveriem - no vienas puses, prakstiski jebkuru iekārtu pieslēdzot pie Mac, man tā sāk strādāt uzreiz, bez jebkādiem jautājumiem. Bet ja šī iekārta ir tajā mazākumā kuru MacOS nepazīst, tad ir tādas pašas problēmas kā citur. Pastāv liela iespēja viņu nekad nepiedabūt pie strādāšanas, tapēc jāseko līdzi vai plānotais printeris strādā iekš Mac vai nē. Ja tas ir jauns produkts, tad visticamāk jaunais update viņu padarīs ejošu, bet uz to nevienmēr var paļauties. Protams tādas situācijas nav biežas, un draiverus meklēt man nācies nav nekad. Pat Microsoft pele (kā minēts podcast) man strādāja bez jautājumiem, tajā pat laikā Windows pieprasija tās draiveri. Nesaprotu kapēc parastai USB pelei būtu vajadzīgs draiveris.

Lielākais pluss manās acīs ir tas, ka ar tikko iegādātu Mac, ir momentā iespējams kautko darīt. Tikko uzlikts Windows savukārt - ir diezgan bezspēcīgs. Uz Mac man jau pirmajā brīdī ir iespēja rediģēt bildes ar visai plašām iespējām, atvērt gan MS Office, gan Openoffice dokumentus, veidot stilīgas web lapas, filmēt podkāstus un darīt praktiski jebko, ko vienkāršam lietotājam varbūt varētu vajadzēt.

Protams, Windows Vista arī komplektā ir ļoti daudz noderīgu programmu, atšķirībā no XP te ir daudz attīstības. Vista ir stilīgs, ātrs un ērti lietojams (ja vien neienāk prātā mainīt IP adresi).

No manām mīļākajām MacOS iespējām droši vien jāpiemin momentānā hibernēšanās/pamošanās iespēja (Windows Standby reāli neizslēdz datoru); vienkāršā drag-drop instalācija 99% programmu; tas, ka Apple design guidelines rezultātā lielākā daļa Mac programmu ir ļoti skaistas un askētiski dizainētas; lielā ļoti noderīgu Freeware programmu koncentrācija (uz Windows ar to ir daudz grūtāk, pārsvarā jāvēršas pie pirātisma); ātrais un patiesi noderīgais Spotlight meklētājs (Lai Vista Search padarītu līdzīgi noderīgu, ir tas pamatīgi jāpārkonfigurē); pārsvarā esošā stila unifikācija sistēmā un lietotāja programmās (nevis kā šis te zvērs).

Bet - es nedomāju ka kādā no šīm abām operētajsistēmām ir lietas, kuras nevar izdarīt otrā.

Beigās visa šī kaušanās ap OS ir reducējama uz gaumi. Ieej kādā tur iDeal un paskaties kā tie Mac strādā, paskaties vai patīk vai ne. Ja nepatīk - lieto Windows, kādu no Linux variantiem, vai kaut vai BeOS. Bet nākt un lamāties rakstu komentāros, vai apsaukāt vienas vai otras sistēmas piekritējus - tas ir bērnišķīgi un bezjēdzīgi.

Šis raksts ir uzrakstīts tikai lai piesaistītu agresīvos klikšķinātājus, kuri jau sagatavojušies ielamāties man komentāros, bet lūdzu atturieties - esiet konstruktīvi, un rakstiet tikai pēc smadzeņu palietošanas :) man no jums vajag tikai trafiku, ne agresiju :-D

Mac:Win = 0:1

Laikam baigi salielījos ar to ka pilnībā esmu pārgājis uz Mac lietošanu, jo šodien darbā atkal esmu ticis pie Windows. Problēma bija Latvenergo.

Raustījās, raustījās elektrība, līdz beigās nobeidza man laptopa barošanas bloku. Centīgais elektroniķis to itkā sataisīja, jo jauns maksā 59Ls, tad pārbaudījām - strādāja. Pēc tam pārbaudījām vēlreiz - un no mana Macbook Air power porta izzibsnīja pamatīgs uzliesmojums, pēc kura laptops pats gan strādā, toties USB ports vairs neiet, un power bloks sadega liesmās. Cerams, ka ASV garantija šo te ņems pretī, ja kāds uz turieni viņu aizvedīs tuvējā laikā, bet es savukārt pagaidām esmu atpakaļ pie XP.

Pirmā lieta ar ko viņš mani sagaidīja bija “invalid username”, jo izrādās tā nevar būt līdzīga “computer name”. Nākamais bija tas, ka ekrāna izšķirtspēja bija galīgi garām, bet jaunus draiverus es nevarēju dabūt, jo nebija arī tīkla kartes draiveru. Īsi sakot čikājāmies kādas pāris stundas, un tagad esmu atpakaļ. Ak jā, jaunais Skype beta for Windows tiešām ir kautkāds pilnīgs ārprāts.

Testējam BITE LV

Jau iepriekš rakstīju par nodomu pāriet uz BITE mobilo sakaru operatoru, bet nu ir pienācis laiks padalīties pieredzē. Ir pagājis mēnesis, un mans telefona rēķins no 8ls (Formula8, piepildīta aptuveni uz 7.50Ls) ir krities uz 5Ls (BITE5 piepildīta uz aptuveni 3.7Ls). Iztērējis esmu tikai 3.7Ls, jo atšķirībā no LMT, Bitei tarifi uz visiem operatoriem uz vienādi (0.05Ls), un man vairs nav jāmaksā 0.16Ls minūtē lai piezvanītu kolēģim kurš lieto TELE2. Jā, šeit neliela atkāpe:
Turpināt lasīt ‘Testējam BITE LV’

Par sekundārajiem displejiem

Atnāca jaunie vadi no ebay. Piespraudu iMac’am. Salīdzinot ar problēmām ko radija visas citas OS, uz MacOS Leopard ne tikai nosaukumu un modeli uzminēja (jauns produkts tas Sanyo) bet pat krāsu profils pats uzradās, kur nu vēl viss cits. Un tikai atlika iespraust, ne pogas nepiespiedu. Bilde: picture-2.png

Projektors vs TV

Beidzot pienāca tā diena kad varējām ar Uldi salīdzināt jauniegūtās spēļmantiņas, konkrētāk Sharp XL2 46″ TV un Sharp Z5 projektoru. Īsumā secinājumi ir šādi - TV rāda nedaudz labāk, krāsas, kontrasts ir labāks. Protams arī jāņem vērā ka konkrētā TV izšķirtspēja ir 2x lielāka, un pats TV ir Sharp labākais modelis, bet kopumā atšķirība detalizācijā un krāsās ir tik neliela, ka tas neattaisno divreiz lielāko cenu. Projektora trūkums ir nespējība gaišā telpā, turpretim pozitīvais ir milzīgā bilde kurai blakus lielais 46″ ekrāns vienkārši pazūd. Ja primāri skatās filmas pa vakariem - gluži kā es - tad projektors arī ir ļoti laba izvēle.

Komplektējam kinozāli

Kā pierādījumu tam ka labas kvalitātes video iespējams iegūt arī zem 10′000Ls, sagatavošu dažus labus komplektus ar paskaidrojumiem.

Lētais variants budžeta apzinīgajiem:

TV: Lieliskais M7 sērijas 1080p brīnums vai arī R sērijas 720p lētais brālēns. Tā kā cena atšķiras no 760 līdz 850 tikai ar 90ls, es ņemtu otro tikai kritiskā situācijā. Vai arī tomēr ne, un piekrātu.

Akustika - pāris RRR ražoto SM-300 skandu maksās tikai pie 100ls toties skaņa ir ļoti laba. Izvairītos no Rigonda sērijas, un arī pārējos labi salīdzinātu uz ausi pirms iegādātos. No ārzemju brendiem - tas pats zemāk listētais pionieris, vai pavisam lēts variants - kāds no labākajiem 5.1 komplektiem (es gan šitos īpaši necienu).

Vidus variants, kvalitātes pazinējam:

40″ M7 sērijas Samsung TV. Viens no labākajiem dotajā brīdī. Ir visas funkcijas un loriņi, ieskaitot 1080p atbalstu, 24p, HDCP utt. 1169Ls

Pioneer V520 akustikas komplekts. Skan lieliski, vienīgi prasītos pēc resīvera. Daži kā alternatīvu iesaka RRR X-line, bet neesmu dzirdējis, neņemos spriest. 343Ls

Pioneer 917 resīveris (padomju cilvēkiem - daudzkanālu pastūzis). Šādai akustikai atbilstošs, viduvējs, bet iesācējiem pietiekams. 289Ls

Philips DVD/DivX atskaņotājs. Protams lētucis, bet esmu dzirdējis un redzējis ka Philips ir labākie no DivX spēlētājiem. Izvaitieties no KISS, tie lai gan ar labu slavu, tomēr ir pārbaudīts štrunts. Protams šajā komplektā neietilpst iespēja skatīties HD izšķirtspējas video, bet to viegli mainīt nopērkot citu atskaņotāju vai pieslēdzot datoru. 63Ls par Philipsu. Kopsummā 1864Ls. Ietaupīt kādus 200Ls iespējams uz TV izmēra, ņemot 37″ modeli.

Labais variants, kvalitātes lietpratējam:

46″ F86 sērijas Samsung TV Praktiski svētais grāls ja nevēlies iztērēt 3x vairāk. Šis tikko iznākušais modelis vietām tiek saukts par kvalitatīvako LCD ekrānu zem 5000Ls. Pieejams arī 40″ par 500ls mazāk. Ņemot vērā ka tikko ieveda latvijā, sagaidāms cenu kritums tuvāko mēnešu laikā vai nākamgad. 1940Ls tagad, bet iekš ss.lv ir arī par 1700Ls.

Pioneer 800 sērijas akustika, flagship modelis. Esmu dzirdējis kā tā skan, un personīgi negribēju ticēt ka tas ir tikai pioneer. Šis ir ideāls komplekts ar ko pietiktu 99% filmu un mūzikas cienītāju, tālak tikai audiofīli. Iespējams ietaupīt 500Ls nepērkot subwoofer, jo šis komplekts ar to kopā ir 1635Ls

Pioneer AV receiver šeit paliek grūti izvēlēties akustikai atbilstošu resīveri, lieku Pioneer, jo pūristi apgalvo ka viens brends kopā skan labāk, lai arī firmas kā Marantz, Onkyo, NAD, Harman-Kardon un Denon skaitas principā augstākas klases, tomēr dārgā gala Pionieri ir vienkārši super. Kā jau visu - noteikti jāpārbauda kopā ar izvēlētajām tumbām lai būtu drošs. 499Ls

PS3 Blu-Ray un DVD atskaņotājs, kas papildus spēj piestrādāt kā spēļu konsole. Tas nav joks, tiešām PS3 skaitas viens no labākajiem un kvalitatīvākajiem BD spēlmaņiem. eBayistiem tikai par 300ls

Kopā maksimums ~4300Ls, var palīst stipri zem 4000ls ja pameklē labākus piedāvājumus, atlaides vai samazina TV izmēru un atmet Subwooferi. Toties komplekts būs neaprakstāms.

Audiofīla komplekts

Šeit detaļās ieiet nav vērts, audiofīls pats labāk zin kāds resīveris labāk skanēs uz viņā ķirškoka grīdas, īpaši izolētajā istabā, ar īpašajiem 100ls/metrā vadiem. Šādu komplektu var savākt jebkur no 3000Ls līdz 30′000Ls atkarībā no vēlmēm. Ņemsim jau arī vērā to ka Audiofīls pērk skaņu mūzikai un nepērk vairāk kā divas tumbas. Šeit sākas nopietnie brendi, sākot ar tiem kurus vēl var atļauties (B&W, MonitorAudio, Mordaunt Short, un visu ko citu ko var atrast piemēram Unisonā), līdz tādiem kas maksā padsmitos tūkstošu par komponenti. Interesentiem - palasiet Stereo žurnālu krievu valodā.

Bonusā - Projektori

Ar projektoriem Latvijā ir problēma, jo nopirkt var tikai birojiem domātos projektorus, un pārējie ir slikti un pārcenoti veci modeļi. Vienīgais no īsteni labajiem ir 720p saprotošais Panasonic PT-AX100E citādi - ja iespējams vest no Amerikas, iesaku Mitsubishi un Optoma. Projektoru centrālē ir daži lieliski apraksti, daži no high-end projektoriem iegūstami zem 2000ls, piemēram lieliskā 1080p Optoma maksā ~1400Ls kas ir tik pat cik latvijā zemākās klases Panasonic. Par projektoru tipiem - es izvēlētos vai nu LCD vai arī ļoti labu un kārtīgi testētu DLP. DLP projektoriem ir labākas krāsas, bet lētākajiem modeļiem ir t.s. varavīksnes efekts, kad strauji pārvietojot skatienu bilde itkā sadalas pa krāsām. Iesaku ar to paeksperimentēt uz lētajiem Rimi modeļiem.

Neapšaubāmi šeit viss ir tikai viens liels piemērs, un arī kombinēt visu ko ir iespējams. Galvenais vienmēr nopirkt kādu specializētu žurnālu, palasīt interneta reviews (minēju rakstu iepriekš), aiziet uz visiem veikaliem un palūgt visu notestēt, paklausīties ar materiālu ko pats paņemsi līdz (nevis viņu iecienītos pop diskus) un lēnām apdomāt.

Filmas uz labāka lielā ekrāna

Kinoteātris sūkā. Neskaitīsim to ka tajā ir pilns ar smejošiem tīņiem kas traucē skatīties - filmas kvalitāte Forum Cinemas ir vienkārši nožēlojama. Sēžot pirmajās rindās brīžiem liekas ka skatos CAM relīsi uz liela ekrāna. Nezinu kas pie tā vainojams, bet ir alternatīva - būvēt savu mājas kinozāli. Centīšos padalīties ar dažām pamatlietām kas jāzina pirms kautko iegādāties.

Pirmkārt jau protams jānoskaidro budžets kas atvēlēts TV/Projektora iegādei. Par skaņu parunāsim citreiz. Vadoties pēc budžeta tālāk jāizvēlas vai nu ietilpt budžetā un iegādāties mazāku ekrānu, vai piekrāt un nopirkt lielāku. Es gan iesaku otro. Bet tālāk sākas sīkumi par kuriem daudziem nav īstas skaidrības. Mēģināsim tikt galā. Termini:

1080p un FullHD: tas norāda uz to ka ekrāns skaitot no augšas uz leju spēj paradīt 1080 rindiņas punktu. Patlaban lielākā reāli izmantotā izšķirtspēja, svētais grāls. p vai i beigās norāda uz “progressive” vai “interlaced”. P ir labāks. Šis ir nākotnes standarts, video ar šādu izšķirtspēju ir pieejams uz nupat jau aktuālajiem HD-DVD un Blu-Ray diskiem. Skat zemāk.

720p vai HDready: kā jau var noprast, vertikālē ir 2x mazāk rindiņu, līdz ar to mazāka izšķirtspēja, kas norāda uz to ka video būs mazāk detalizēts (ja vien protams pats video avots būs labāks)

24p - ņemot vērā, ka uz filmas filmēšana notiek 24 kadros sekundē, bet PAL un NTSC formāti bildi attēlo ar citu kadru skaitu sekundē, parādās iespēja filmas materiālu pārveidot atpakaļ 24 kadru formā un iegūt tādu kā “filmas” sajūtu (ne-digitālu). Daži TV un daži atskaņotāji piedāvā šādu iespēju. Trūkums ir tāds ka uz ātrām kustībām novērojama neliela raustīšanās (kas gan arī ir Filmas īpašība). Piemērs lai saprastu to - kā izskatās materiāls filmēts ar digitālo videokameru, un materiāls kinoteātrī?

LCD vai Plazma: es uzreiz teikšu ka LCD un īpaši nepamatošu. Atliek salīdzināt cenas un video kvalitāti lai viss būtu skaidrs. Ziedojot detalizāciju, plazma izceļas ar nedaudz labākām krāsām un to ka parastais TV uz tā izskatīsies nedaudz labāk. Ja prioritate ir Satelīts, DVD, Divx un PC - tad LCD ir labāka izvēle.

Video materiāls: es ceru tu pazīsti parastos veidus kā skatīties filmas, bet vēl taču atliek HD materiāls - tas kura dēļ mēs vispār apskatījām terminus 1080p un 720p un pērkam lielos TV. Šis materiāls var tikt iegūts četros veidos - nopērkot Blu-Ray disku, nopērkot HD-DVD disku, atrodot HD satelītkanālu vai nelegāli nokačājot kādas HD izšķirtspējas filmas kas iegūtas no viena no trim minētajiem avotiem un tad skatoties tās no PC uz DVI izejas. Minētajiem jauno formātu diskiem vajadzēs arī atskaņotāju.

Formātu karš: Dažādi ražotāji ir apvienojušies divās grupās - HD-DVD aizstāvji un Blu-Ray aizstāvji. Principā abi divi ir DVD diska attīstības turpinājums, jaunie diski ir ietilpīgāki un dod iespēju uzglabāt stipri lielākas izšķirtspējas attēlu un kvalitatīvāku skaņu. Lai arī tehnoloģiski labāks ir Blu-Ray disks, tomēr HD-DVD skaitās lētak un vieglāk ražojams. Uz patērētāju tas gan iespaidu neatstāj, jo cenas viņiem ir vienādas. Kuru izvēlēties? Es izvēlētos vai nu nogaidīt līdz viens nomirs, vai arī Blu-Ray. Gan disku skaits, gan atbalstošās firmas abiem ir tā uz pusēm.

TV Izmērs: tiek apgalvots ka no laba video materiāla nav nekādas jēgas ja ekrāns ir tālu vai maziņš. Līdz ar to vari droši skatīties arī DivX filmas ja ekrāns ir zem 32 collām un vairāk kā 2 metrus prom. Uz gigantiskas projektora sienas vai 40+” ekrāna gan atšķirība kļūst manāma.

HDMI: Tas ir vads/pieslēgvieta. Ja tu zini kas ir DVI - tas ir tas pats, tikai HDMI ietver arī skaņu un atbalsta dažādas video aizsargāšanas sistēmas. Daži diski var nevēlēties spēlēt ja vien nav HDMI vada un to atbalstoša TV. TV jāsaprot arī HDCP kas ir šīs aizsargsistēmas nosaukums.

Brends: Ilgi meklējot esmu nonācis pie secinājuma ka cenas un kvalitātes attiecība vislabākā ir tieši Samsung televizoriem. Un ne tikai tas - kvalitāte pārsvarā pārsniedz konkurentus pie lētākas cenas.

Baismīgi murgaini sanāca, un raksts mētājās vairak kā nedēļu nepublicēts, bet nu es izdomāju ka labāk nopublicēt nekā izdzēst :)

Papildināts: Pirms iegādāties kādu lietu, vienmēr iesaku izlasīt vismaz 5 dažādus apskatus un recenzijas. Ļoti labi ir arī forumi, piemēram AVforums, AVS Forum vai vāciski lasošajiem - HIFI forum.

Par terminiem un citām tehniskām deaļām un video formātiem vairāk uzzināsi Videohelp.com

iPhone SDK

Steve Jobs announces SDK for iPhone. Gluži kā paredzēju.

The end of DRM

BREAKING: EMI Music launches DRM-free superior sound quality downloads across its entire digital repertoire through Apple iTunes download services.

Vēl EMI lapā un iekš Engadget.

Nākošā lapa »