Varbūt kādam noderēs, lērumiem dažādu bilžu no interfeisa. Kā redzams, interfeisu iespējams pārmainīt un dažādot, iespējami visādu veidu menu attēlojumi, atšķirīgi Trip Computer izkārtojumi, uz kartes iespejams uzlikt virsū kompasu, atrasto slēpņu skaitu utt. To visu var customizēt caur Profiles menu, katru profilu var pārveidot un var izveidot savus profilus.
Garmin 62 ir biezāks un lielāks par Oregon 450.
Konkrēti menu interfeisā ekrāna papildus daļu aizņem touchscreen pogas. Kartē protams šī papildus daļa lieti noder. Izšķirtspējas starpība ir ļoti manāma, ja skatās tuvu un blakus vienu otram. Telpās ekrāna gaišums atšķiras nedaudz, bez backlight izteikti, ar backlight labi ja par 5% (bildē).
Garmin GPSmap 62 sērija ir turpinājums leģendārajam GPSmap 60. Savā majaslapā Garmin to nosauc par “Top-of-the-line, rugged handheld”, blakus Oregona “Advanced, rugged, touchscreen handheld”, kas nozīmē, ka paši to uztver par labāko no saviem šī brīža Recreational (neprofesionālajiem) aparātiem.
Pirmās baumas par šo modeli parādijās 2010. gada Aprīlī, un oficiāli tas tika anonsēts pirmajās Jūnija dienās.
Sērija sastāv no trim ierīcēm 62, 62s un 62st.
62 – Ļoti apgraizīta versija, bez microSD kartes slota, bez kompasa, bez barometra, bez wireless unit-unit transfer un bez USB2.0 (ar lēno 1.1).
62s – Šeit aprakstītais modelis
62st – Tas pats, kas s modelis, bet komplektā ar Europe Topo 100’000 karti, kas ir ļoti zemas precizitātes, un Latvijā praktiski nekam nederīga. Šī karte aizņem lielāko daļu iebūvētās atmiņas, tāpēc tās ir daudz mazāk nekā 62s modelim. Tā vietā lai tērētu naudu par šo modeli, iesaku ņemt 62s un nopirkt klāt Latvia Topo karti, vai drīzumā pieejamo JS Latvia for Garmin (oficiāls nosaukums tiks anonsēts Septembrī, kopā ar pašu karti).
Kopumā tātad Garmin šobrīd piedāvā Dakota (mazāks touchscreen modelis), Oregon (lielāks touchscreen modelis), 62 series (modelis ar pogām). Papildus šiem eksistē arī dažādi specializēto vajadzību modeļi (Astro, 78 series utt).
Aptuveni mēnesi pēc tam kas Series 62 tika anonsēts, tas nonāca arī manā īpašumā. Iegādājos to tepat Latvijā par 214Ls. ASV Dolāra kurss šobrīd mums ir ļoti neizdevīgs, un Latvija ir lētākā vieta kur to iegādāties.
Kastē iekšā ir aparāts, karabīne ar īpašu stiprināšanas mehānismu, USB vads un maza grāmatiņa. microSD karte iekļauta komplektā nav, bet ir taču iebūvētā 1.7Gb atmiņa, kas ir ļoti pietiekama. Tāpat komplektā nav bateriju.
Pirmie iespaidi par 62s – kvalitatīvs korpuss, bet ekrānam prasījās lielāka izšķirtspēja. Priekš tāda ekrāna laukuma, pikseļu blīvums ir par mazu, un vismazākais teksts izskatās dīvaini. Oregonam izšķirtspēja ir labāka. Tas tā esot tāpēc, ka TFT ekrāniem jo lielāks pikseļu blīvums, jo mazāk gaismas atstarojoties tiek cauri tam – kas nozīmē tumšāku bildi. T.i. izvēle starp spilgtu un pikselizētu, vai asu un tumšu ekrānu ir tīri tehnoloģiska.
Atšķirībā no Oregon, lai pārvietotos piemēram no Kartes uz Kompasu vai Geocache aprakstu nav jāiet caur menu, bet pa t.s. Lapām var staigāt ar Page pogu, līdzīgi kā ALT+TAB datoros.
Tāpat ka Oregon sērijā, arī šis aparāts atbalsta Profilus, kur atkarībā no nodarbes (auto/geocaching/sēņošana) var predefinēt konkrētus menu izkārtojumus, krāsas un aktuālākos no parametriem ko attēlot uz ekrāna (atrasto slēpņu skaits vai patreizējais ātrums, piemēram).
Aparāts protams ir IPX7 ūdensizturīgs (gremdējams ieslēgts līdz metra dziļumam), taču nepeld. Baterijas ir aiz hermētiska vāciņa, kas nerada nekādas šaubas par drošību, un microSD karte savukārt ir aiz baterijām. Gumijas vāciņš virs karabīnes aiz sevis slēpj MCX antenas konektoru un mini USB konektoru. Kompass jaunajos modeļos, tāpat kā Oregon 450/550 ir 3 asu, tas nozīmē, ka aparāts vairs nav jātur izcili plakaniski lai tas darbotos. Kompass parezi rāda aparātu turot jebkurā leņķī un pagaidām man par to ir labs priekštats.
Šīs opcijas nav atrodamas iekš Oregon sērijas modeļiem, vai tās ir atšķirīgas:
Dakota, Oregon, 60csx, 62s. Bilde no gpsinformation
Izmantojot programmu MAPC2MAPC ir iespējams ierīcē dabūt iekšā jebkuru karti, kurai ir piesaistes faili (Piemēram tās ko tu izmanto OZI explorer). Ieliku Topo karti patestēt:
DEM nozīmē Digital Elevation Model, jebšu reljefa iekrāsošana ja papildus topo līnijam kartē ir ierakstīti arī DEM dati.
Protams pie mums tas ir ļoti maznozīmīgi, šo bildi taisīju pie Gaiziņa. Tiesa gan – izrādās arī grīziņkalns iekrāsojas, un DEM dati ir arī par mazajiem pauguriem. Smukāk izskatās.
Papildus mistiskajai iespējai no vienas ierīces uz citu pārsūtīt Waypoint informāciju (pagaidām grūti iedomāties, ka to nāktos kādam izmantot ikdienā), šī Wireless iespēja nodrošina arī savienojumu ar dažādiem aksesuāriem. Tas ir tieši tas pats kas Oregon sērijai. Pagaidām šādi aksesuāri ir Sirdsdarbības mērītājs, velosipēda mīšanās mērītājs (ātrumu un attālumu jau mēra pats GPS, paliek tikai mīšanās ātrums).
Šos datus aparāts saglabā, un tos iespējams analizēt tālāk aprakstītajā Garmin Connect
Garmin savu ierīču lietotājiem piedāvā vairākus bezmaksas pakalpojumus, piemēram lielisko Garmin Connect. Tas savā būtībā ir līdzīgs Everytrail, taču smukāks un interesantāk izveidots. Tiesa gan, tam nav iespēju rediģēt Track posmus (nogriezt galus) vai pievienot Geotagged bildes.
No garmin connect iespējams blogos un citās vietnēs iespraust šādus te lieliskus brauciena maršrutu karšu pārskatus:
Šeit redzams kā es šodien no darba pa ceļam uz mājām sameklēju dažus Ģeoslēpņus. Absolūti pirmo reizi ieslēdzot aparātu (pēc izpakošanas), uz ielas satelīti tika atrasti 35 sekunžu laikā (līdz parādijās lokācija ar precizitāti 20m). Pēc vēl 20 sekundēm precizitāte bija 3m, un tas ļoti mākoņainā laikā, līstot lietum. Neslikti priekš Cold Start. Protams pēc tam nākamās ieslēgšanās reizes ir ātrākas, pirmajā reizē tiek vēl noteikts kurā kontinentā tu vispār atrodies, un uzbūvēts Atlass.
Diemžēl augstāk redzamais track tika veidots ar izslēgtu EGNOS/WAAS, kur precizitāte ir labākais 5m (ar EGNOS 2m), tāpēc īsti nevar spriest par precizitāti. Turklāt bija biezi mākoņi.
Spiediet uz bildēm lai aplūkotu kārotās sīkās detaļas un korpusa virsmu.
Pirms aptuveni minūtes saņēmu jauno rotaļlietu – Garmin GPSMAP 62s, nedaudz pakārdināšu ar kastes atvēršanas pornogrāfiju. Cilvēkiem ar jūtīgiem nerviem tālāk neiesaku skatīties.
Starp citu interesanta sakritība, ka savu iepriekšējo Garmin eTrex Vista HCx nopirku precīzi pirms diviem gadiem. Samaksāju 23. Augustā, un saņēmu 30. Augustā, savā kāzu dienā. Bija baigi smieklīgā situācija, ka mums kāzu pasākuma laikā notika arī Geocaching, kur mēs ar vedējiem, un jaunais pāris, līdām kaut kādā purvā pēc kastes. Oh, those were the times :)
šķiet gan, tas pirmais pie klientiem tomēr nonāca tikai 2006. gadā, bet nu tāpat – tehnoloģiskais progress ir apbrīnojams. Pat ekrāns ir samazinājies.
Papildināts: Agris raksta, ka neko tādu nav novērojis. Iespējams manā sistēmā ir kāda problēma. Centīšos noskaidrot.
Aperture māk eksportēt bildes dažādos izmēros. Ir predefinēti izmēri, kā arī iespējas mainīt Presetus:
Izvēlos Export -> JPG Fit within 1024 un saglabāju. Tad, izvēlos Export -> Original (vai arī Edit with Photoshop) un atveru Photoshop, samazinu līdz 1024 un salīdzinu (spied uz bildes un skaties šķīvja malu):
Tik riebīgu rezultātu man neizdevās Photoshop pat izvēloties Nearest Neigbor algoritmu, kas ir briesmīgākais no pieejamajiem. Nezinu kas tur par vainu, bet neiesaku izmantot Aperture samazināšanai. Tad labāk kādu bezmaksas utilītu kas māk darboties ar Lanczos3 algoritmu.
Tuvojoties karstajam laikam, interneta veikalā pasūtiju elektrisko auto ledusskapi Waeco U32 (gan piepīpētāja štepselis, gan 220V štepselis, cena 45Ls).
To es izdarīju pirms jāņiem, un nebija nekāds lielais pārsteigums, kad izrādijās ka šo vairs nav noliktavā, un man jāgaida līdz 8. Jūlijam (pareizāk sakot termiņu nedeva, bet saņēmu 8.)
Dalīšos iespaidos. Šis ir lielāks nekā tas, ko var dabūt Rimi (vismaz kādu laiku atpakaļ tāds tur bija, par 39Ls). Un šim ir par mata tiesu kvalitatīvāks korpuss. Kas gan tāpat nav daudz, un reālajā dzīvē viņš izskatas visai lēti. Pirmais kas krīt acīs – nekur nav rakstīts Waeco, kas ir kaut cik zināma kompānija, tā vietā visur ir MobiCool riebīgā stencil fontā, kas sākumā liek domāt par ķīniešu viltojumu. Lai nu paliek – ja strādā tad strādā.
Visiem šiem ledusskapjiem parasti raksta ko līdzīgu “15 grādi zem āra temperatūras”, ko es arī centos pārbaudīt. Sākumā ieslēdzu tukšu ledusskapi un devu tam godīgu pusstundu padzesēties savā nodabā. Istabā testa laikā bija konstanti 28C.
Pēc pusstundas ledusskapim bija izdevies tikt pie aptuveni 20C, kas nebija kā gaidīts, bet iespējams viņam iekšā ir vajadzīgi kādi auksti produkti, jo būtībā viņs ne tik daudz dzesē, cik uztur temperatūru.
Devu otro iespēju – piekrāmēju ar zilajiem ledus blokiem, par padsmit santīmiem tadus pārdod maksimā, un tie ir domāti šādām aukstuma kastēm. Ledus bloki protams iepriekš sasaldēti. Ieliku tur piena pudeli, un tai virsū termometru.
Pēc pusstundas, kastē bija 9C un ap to arī kādu laiku turējās.
Ledusskapis tika pamatīgi izmēģināts arī visu dienu stāvot ārā +32C saulē, dzesēdams alu un ūdeni. Godīgi sakot – pareizi šo lietojot, laba manta. Galvenais tur sakraut iekšā ledus blokus, un pašus dzērienus tur iekšā likt jau vēsus. Tad temperatūra ap padsmit grādiem arī turējās visu dienu.
Kopumā esmu apmierināts. Laba manta, bet atceries ka tas nav ledusskapis, bet aukstuma kaste, jo tomēr vairāk uztur temperatūru, nekā dzesē.
Esmu lejā pusdienās. Ēdu savas maizītes. Pusdienās prātā nāk daudz interesantu pārdomu, piemēram, rituāli.
Pie mums nav iespējams uzkāpt uz trešo stāvu tā, lai pa ceļam kādi pretimnākošie trīs cilvēki tev trīs reizes nepateiktu “čau“. Un tad, ejot atpakaļ lejā pēc desmit minūtem, atkal tie paši – trīsreiz “čau”. Tas jau nekas, ka tu ar šo cilvēku jau piecreiz esi šorīt runājis. Čau, tas ir rituāls.
Interesanti, ka pametot ēku, un dodoties uz trīsdesmit metrus attālo stūra veikalu, nekādi čau vairs nenotiek. Pretimnākošie kolēģi tikai pamāj tādu ceturtdaļmājienu, vai arī vienkārši paskatās acīs, apstiprinot tavas eksistences uztveršanu.
Un nonākot vēl tālāk, piemēram, kādā attālā lielveikalā sestdien no rīta, kolēģis visticamāk ignorēs tavu klātbūtni, vai apies ar līkumu.
Čau zonai ir robežas.
Līdzīgs rituāls ir ienākot virtuvē teikt “labu apetīti”, neskatoties uz to vai telpās esošie cilvēki ēd, stāv, runā, vai nedara neko. Patiesībā pat ja telpā esošie cilvēki ēd, novēlēt labu apetīti ir visai riskants gājiens. Galu galā, rituāla sastāvdaļa ir visiem ēdājiem korī atbildēt “paldies”, riskējot aizrīties un turpatu uz vietas nomirt dēļ aizrīšanās. Gadās (pie mums gan pagaidām vēl ne).
No otras puses, labas apetītes rituāls ir apvainojums ēdājam. Cilvēks, kas ienācis virtuvē iespējams pamanīja tavas nabadzīgās, slikti atsildītās pusdienas, un pie sevis padomāja – “To taču nevar normāli ieēst. Kuram var rasties apetīte, ēdot tādu drazu. Jādod mana svētība, un viņam kumosi lejā ies vieglāk! Labu apetīti, kolēģi (un izsaku līdzjūtības).”
Un papildus šim aizvainojumam par tavu pusdienu ne-apetelīgumu, ēdājs sakot “paldies” aizrijas un nomirst (vai arī, kāds lietpratējs administrē Heimliha metodi 1).
Aptuveni tajā brīdī ienāca kolēģis, un novēlēja “labu apetīti“.
Šķiet ka patiešām iPad tomēr būs neliela revolūcija pārnēsājamo ierīču pasaulē. Apple mazāk kā mēnesī, un Amerikā vien ir pārdevuši miljonu šo jauno ierīču, pat pirms 3G versijas iznākšanas. Trešdaļu šo ierīču ļaudis bija rezervējuši pirkumam pat pirms to vispār varēja dabā apskatīt, tikai balstoties uz dažām bildēm kas redzētas internetā.
Es personīgi arī kāroju iegādāties 3G variantu, taču nekur nesteigšos. Sākotnēji uztrauc Flash neesamība. No vienas puses es Flash nevaru ciest, un saiti kas pilnībā būvēti ar Flash vienmēr ir šķituši dezorganizēti un haotiski. Esmu HTML+CSS+Javascript cilvēks, un pilnībā saprotu ko Steve Jobs šeit raksta par savu nepatiku pret Flash.
No otras puses – Flash ir izmantots arī manabite.lv rēķinu pārvaldniekā, Google Analytics un citos ikdienā lietotos saitos. Izslēdzot flash, tie paliek nelietojami.
Kad šo apzinājos, likās ka šis būs liels klupšanas akmens ceļā uz iPad izsišanos tirgū, taču izrādās situācija virzās uz citu pusi. iPad ir īsā laikā kļuvis tik populārs, ka tieši pretēji – Flash ir klupšanas akmens ceļā uz šo mājaslapu apmeklējumu no iPad lietotāju puses. Vairāki laikraksti Amerikā jau raksta par to, ka dažas no lielajām Fotrune 500 kompānijām sev pamatīgi iešauj kājā un zaudē miljoniem potenciālo apmeklētāju kuri neredz viņu lapu saturu. Un galvenais – ne jau tikai iPad lietotāji.
Flash nestrādā uz lielākās daļas mobilo ierīču, no rūpnīcas ar Flash nenāk gandrīz neviens telefons, un iPad šeit nav nekāda melnā avs, tas ir tikai lielais spēlētājs dēļ kura visi pēkšņi pamanīja problēmu.
Un problēma nav iPad vai citu ierīču nespējā attēlot Flash lapas, problēma ir šo lapu uzturētājos kuri nenodrošina visiem lietotājiem saturu. Laiks padomāt par alternatīvu versiju izgatavošanu, vai pilnībā pāreju uz normāliem standartiem. Nav gandrīz nekas, ko Flash lapas vietā nevarētu uztaisīt ar HTML+CSS+Javascript.
Ieradies mans ilgi gaidītais GPS adapteris priekš fotoaparāta. Izskatās aptuveni šādi:
Kad šāds te ir pieslēgts, tad bildējot automātiski bildēm piesaistās lokācijas koordinātes, un pēc tam bildes ielādējot datorā nav jālauza galva kurā no ceļojumā apmeklētajiem miestiem tas viss ir bildēts. Īpaši noderīgi garos ceļojumos. Importējot bildes iekš Aperture bildes jau automātiski uzliekas uz kartes, vairs nav jāņemas ar track un pielāgošanu:
