sapnis

Šī gan ir lieta, kuru es no sirds nevaru ciest - novirzīšanās no tēmas. Iespējams es neskaidri izsakos, un pat vietās, kur esmu centies pēc iespējas vienkāršākos un skaidrākos teikumos izteikt kādu domu – izrādīsies, ka lielākā daļa lasītāju nav ne tikai sapratuši pamatdomu, bet bieži vien sāk komentēt par kautko pilnīgi pretēju.

Rakstā par Muitu vairākas reizes, ar lielāko uzsvaru minēju, ka sūtīju Privātpersona Privātpersonai, bet komentārā kāds raksta “šeit tika pieļauta viena no būtiskākajām kļūdām norādīt saņēmēju kā juridisku, nevis privātpersonu”.

Uzrakstīju par to, ka notiks balsojum par ĢM produktu marķēšanu - komentētāji sāka apspriest to ko esmu rakstījis citā blogā pirms gada.

Uzrakstu skaidriem teikumiem ka Maxima 5 santīmu plastmasas maisiņu vietā piedāvā 5 santīmu bioplastmasas maisiņus - man pilnīgā beztēmā vairāki cilvēki sāk skaidrot ka atteikšanās no bezmaksas maisiņiem ir naudas taupīšanas nolūkos - lai gan par to vispār nebija runa, raksts ir par biomaisiņiem.

Tad vēl protams neskaitāmo komentāru rinda ar jautājumu kur lejuplādēt filmu Rīgas Sargi, neskatoties uz vairākas reizes atkārtoto - es nezinu.

Nolaižas rokas, un manā sejā var lasīt tikai lielu WTF???

Šādu piemēru ir neskaitāmi daudz, un es nesaprotu - vai tiešām manis rakstītais ir tik neskaidrs vai garlaicīgs, ja lasītājam rodas pilnīgi ačgārns priekštats par to? Vai arī šī bloga komentēšanas sistēma ir tik silta, mājīga un patīkama, ka gluži kā magnēts pievilina apkārt klejojošus, nogarlaikojušos interneta lietotājus, gluži vai aicinot ieraksīt kādu komentāru pilnīgi bez jēgas?

Un ja kādam pēc šī raksta izlasīšanas gribas ierakstīt “Starp citu jaunais Transporter 3 ir lielisks” - tam ir e-pasts un Skype (turklāt visi Transporter pēc noklusējuma ir sūdi).

Vakar nu gan uznāca nelieli ziemassvētki. Nopirkām garšīgās Flora medus piparkūkas, lētas sveces pārkausēšanai, un uzlikām klasiskās ziemassvētku dziesmiņas, un te - sāka snigt sniedziņš milzu pārslām. Šodien nopirksim kardamonu, koriandru, un vēl dažādas svarīgas lietas, un tad mājās taisīsim paši savu piparkūku mīklu. Vēl tikai nedēļa un ziemassvētki būs klāt!

Un tieši nedēļu pirms ziemassvētkiem, pavisam īsajā laika sprīdī kad ārā snieg sniegs - starp mums ir parādijies ziemassvētku brīnums -

Made Veitnere

Lielie sveicieni Andrejam un Zanei!

Ziemassvētku laiks tuvojas. Brīžiem es to sajūtu gaisā, bet vislabāk tas sajūtams kad uzsnieg sniegs. Žēl, ka sniedziņš tik ātri cik uzsniga, tik ātri arī pazuda. Man ziemassvētki vienmēr ir bijuši īpašs laiks, un asociējas ar īpašām smaržām un sajūtām, kuras neatkārtojas nekādos citos gadalaikos. Piparkūkas, pīrādziņi, mirdzoši skaista eglīte istabas stūrī, smaidīga un laimīga ģimene - tās ir manas asociācijas. Atceros kā ar māsu, mazi būdami, skrējām pie durvīm, izdzirdējuši zvanu - un tur atradām pavisam aukstu, rakstainu maisu - pilnu ar dāvanām. Gaiteņos neviena nebija! Reizēm blakus eglītei dāvanas bija uzradušās pašas no sevis, un tai blakus bija palicis atvērts logs, aizkariem plīvojot.

Es zinu ka mūsdienās ir populāri ziemassvētkus dēvēt par komerciāliem, un asociēt ar kokakolu, bet es atzīšos - tās kokakolas ziemassvētku reklāmas ir pasakaini skaistas, ar visām tām izgreznotajām smagajām mašīnām, un raksturīgo mūziku ar zvārgulīšiem. Man godīgi sakot ir vienalga vai ziemassvētkus ir izdomājuši kristieši, Hitlers, vai Asa Kandlers, man tie vienmēr būs īpaši ģimenes svētki, kad visi sanāk kopā, klusi, sveču gaismā, mūzikai skanot apēd pa piparkūkai, uzdāvina viens otram ko pavisam īpašu un personisku. Visi ir priecīgi, smejas un smaida, un uz brīdi laiks ir apstājies - nav nekādu rūpju vai raižu. Galu galā komerciālus tos padara pats patērētājs, viss jau atkarīgs no tā, kā to visu uztver, ko sagaida. Mani ziemassvētki ir pozitīvu emociju laiks, un nav svarīgi kas notiek fonā, un kādas kompānijas to izmanto. Man ir patīkami, ieejot Stokmanā sajust to ziemassvētku atmosfēru, kad pa kluso jānoskata kādas dāvanas.

Iespējams tas viss reducējas uz ģimenes tradīcijām, uz lietām ko esi iemācijies būdams mazs, uz vidi kurā esi audzis. Bet īstenībā jau pasaule ir tieši tāda, kādu tu to vēlies redzēt. Un ja tu vēlies lai pasaule būtu skaista - ziemassvētku laiks ir īstais laiks, lai sāktu tam noticēt.

Pirms pāris dienām sanāca pārlūkot vecākus bloga ierakstus (pāris gadu) un atradu piezīmi, ka iznācis tobrīd jaunais Tomb Raider. “He”, padomāju pie sevis - tā arī neesmu spēlējis.

Tad nu nedēļas nogale tika pavadīta Windows uzstādīšanā, ne jau bez apstājas, bet ik pa brīdim - jo tas nav tik viegls uzdevums. Pirmkārt jau vajadzēja saparticionēt cieto disku, tad piespiest Windows instalāciju iet līdz galam (”No HDD found”?), un tad beidzot mega triks no visiem - pie pirmās startēšanās neatpazinās ne pele, ne klaviatūra, kā dēļ nevarēju atbildēt uz jautājumu “do you want windows to automatically adjust display settings” un praktiski paliku iesprūdis, līdz atradu tam risinājumu.

Vispār pazemošanās pēdējais līmenis, visu laiku bija sajūta ka esmu pieņēmis asenizatora profesiju, un gumijas cimdiem, saviebtu seju, piespiedos šo pasākumu izveikt līdz galam. Protams ar minēto tas viss nebeidzās, pēc tam vēl nācās meklēt displeja draiverus, programmas kas māk piemontēt disku, un citādus sīkumus.

Bet tad - beidzot …

Jaatzīst ka droši vien esmu viens no retajiem kuram tiešām patika Tomb Raider spēle kā tāda, turklāt esmu izgājis vairākas no spēles daļām. Šoreiz izdomāju nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu - biju uzinstalējis Tomb Raider: Anniversary, kas ir TR pirmās daļas re-make jaunā veidolā. Tā kā pirmo daļu neesmu īpaši spēlējis, un šo jauno arī ne - labs veids kā noķert iekavēto.

P.S.: kad sāku ar šo visu procesu piņķerēties, pamanīju ka pirms dažām dienām iznācis jaunais Tomb Raider Underworld - sagadīšanās, par to nemaz nezināju.

Ja tev šķiet ka esi redzējis vairāk par 50 filmām, viedokli par kurām tu esi spējīgs izteikt vērtējumā nulle līdz piecas zvaizgnītes, silti iesaku doties uz www.movielens.org, reģistrēties, un to arī izrarīt. Tad, ja tev kādreiz iznāk ar mani kopā skatīties kādas filmas - uzaicini mani par “buddy”, un turpmāk mums būs vieglāk saprast vai izvēlētā filma der mums visiem, vai arī tikai piemēram man.

Ļoti interesants rīks, sabalsoju jau gandrīz astoņus simtus filmu. Protams, bija arī daudz filmu kuras esmu redzējis, bet nespēju tās šobrīd novērtēt. Protams - Robocop man savā laikā (pirms gadiem 10) patika tīri labi, bet šodienas acīm droši vien tā filma šķistu uz kādām trim zvaigznītēm. Vai citādi. Bet es to nespēju iztēloties, jo vienkārši pārāk vāji atceros sižetu, un emocijas kā zināms ar laiku mainās attiecībā pret vienām un tām pašām lietām. 

Galvenais kapēc vispār ir jāreģistrējas movielens sistēmā - tur tev ļoti labi noteiks filmu gaumi, un ieteiks jaunas, neredzētas filmas - īpaši piemērotas tev. Protams sistēma nav perfekta, bet ar tādu skaitu vērtējumu kā man, strādā jau visai labi. Kad es pēdējās dienās ko skatījos, pie sevis mēģināju filmu novērtēt pirms apskatījos Movielens paredzēto vērtējumu. Pārsvarā tas sakrita, ja vien vakardien par Donnie Brasco viņš bija paredzējis ka man patiks uz 4.5, bet patiesībā filma bija maksimums 4. 

Bet tie ir sīkumi - ej nu, reģistrējies un paskaties pats.

“Kaut nu viņš neuzzin kas es patiesībā esmu. Tas nepārvērtīsies no karietes par ķirbi, kā pasakā” aptuveni tādas frāzes dzirdēju šorīt pa radio, Chevrolet Captiva reklāmā.

He. Ķirbis.

Chevrolet Captiva patiesībā ir Daewoo Winstorm, ražots Korejā (Dažus Daewoo modeļus ražo arī Krievijā zem Chevy brenda), un ar Chevrolet tam ir tik daudz sakara tik Optima Līnija produkcijai ar ēdienu - vai - ķirbim ar karieti.

Īsts Amerikāņu Chevrolet SUV izskatās šādi:

Interesanti gan ar to Nike brendu. Izcelsme no grieķu dievietes Nīkes (izrunā Nee-keh), rakstība tāda kā Bike (bāik) un Nile (nāil), bet nezkāpēc viņi to izrunā kā Nāikī.

Man vienmēr dabiskā reakcija ir bijusi “Naīk”

LMT protams ne par ko nepārtop, lai arī viņu nosaukums man ne īpaši iet pie sirds, kā jau stāstīts iepriekš.

Manuprāt priekš tik labi iegājušās zīmola Hansabankas pārtapšana par Swedbank ir visai traģisks gājiens. Nepietiek ar to, ka pāreja bija tik pēkšņa (pretstatā SEB), bet jaunais dizains un mārketinga gājieni ir vienkārši pretīgi. Logotipu acīm redzami izgatavojis bankas īpašnieka mazais, izlutinātais dēlēns vecā fotošopa versijā, lietojot “emboss” un “lens flare” efektus. Tekstam virsū lēts Gradient efekts, iespējams lietots Word 97 lai to veidotu. Varbūt … jo pēc tā izskatās.

Ak nē, pareizi - uz logotipa taču rakstīts “Since 1820″, tas visu izskaidro …

Vienīgi pat tajos laikos logotipi bija daudz glītāki. Šis izskatās kā nolauzts no kāda neizdevušās padomju monumenta, un logotips pa gabalu nemaz nav izšķirams no tā fona, un neizsaka neko.

Repulsive.