sapnis

Vakardien pirms gulēt iešanas uzdūros šim te video, un rezultātā gulēt aizgāju stipri vēlāk nekā pienāktos. Guna man raksta, ka vispār darbu nokavējusi, jo arī šo te skatījusies. Kā var noprast – ļoti interesanti.

Anotācija:

Robert H. Lustig, MD, UCSF Professor of Pediatrics in the Division of Endocrinology, explores the damage caused by sugary foods. He argues that fructose (too much) and fiber (not enough) appear to be cornerstones of the obesity epidemic through their effects on insulin

Pārpilnība ar interesantu informāciju, pasniegtu saprotamā formā. Piemēram tik vienkāršā patiesība par kokakolu – tā satur daudz sāls (nātrijs), kā arī kofeīnu. Lai kola nebūtu sāļa, tur ir daudz cukura. Kofeīns ir urīndzenošs, tiklīdz tu uzvadi no organisma visu ūdeni, paliek nātrijs, kas liek tev dzert vēl.

Papildinājums cilvēkiem, kas negrib skatīties: Video ir par organisma vielmaiņas procesiem, bioķīmiju un to kādi vēsturiski lēmumi ir noveduši pasauli pie aptaukošanās problēmām. Protams vainīgs Niksons un pārtikas industrija.

Veikalos nopērkamais pesto bieži vien satur saulespuķu nevis olīveļļu, un kartupeļu cieti nevis riekstus. Tāpēc pesto jātaisa pašiem. Jau otro gadu mums ir savs baziliku dārziņš uz balkona. Šogad tam pievienojušās arī piparmētras. Baziliku pavisam svaigu var noplūkt arī citām vajadzībām, ne tikai pesto.

Četru veidu baziliki:

Piparmētras:

Un protams arī milzumdaudz puķu, lai uz balkona vakarā var izvilkt krēslus, un lampiņas gaismā lasīt grāmatas, klausoties putnos un smaržojot puķes:

Visus stādiņus par santīmiem pirkām centrāltirgū. Stādijām maija beigās/jūnija sākumā. Tagad jau baigi lielie izauguši. galvenais sargāt no tiešas saules, stipra vēja, un labi laistīt.

Bijām aizčāpojuši uz Sky un tur esošajā Biotēkā atradām gāzētus bio dzērienus par 0.8Ls. Izdomāju, ka būtu tikai godīgi, ja es patestētu kādas alternatīvas jau zināmajiem, visur pieminētajiem dzērieniem.

Papildus tam, nopirku arī ko mazāk līdzīgu – Rimi atrodamos ICA ekoloģiskos Upeņu un Brūkleņu sīrupus.

Izskatās Biotēkas dzērieni šādi:

Sastāvs šiem ir daudz vienkāršāks nekā Madarai, jo iekšā ir tikai ūdens, sula, cukurs, laikam citronskābe un gāze. Gluži tā tas arī garšo, pēc gāzēta sulas dzēriena. Garšīgs protams, bet tāds, kā lai to pasaka – pārāk vienkāršs. Atšķirībā no šī, Madaras dzērienam ir tā kaudze ar ekstraktiem, kas tai garšai piešķir kompleksitāti, Madara noteikti ir inteliģentāks dzēriens. Vakar ienāca prātā ka Ķirbju dzēriens labi garšo vīna glāzē, kā alternatīva kādam smalkam baltvīnam vai šampim. Ne jau kā aizvietotājs, bet kā alternatīva.

Kopumā gan kā jau teicu, visi tie dzērieni ir garšīgi, bet katram ir sava odziņa.

RIMI ICA sīrups ir ļoti ņammīgs, tiesa gan ne pārāk koncentrēts, līdz ar to no 500ml pudeles var izveidot tikai 2.5L dzēriena. Sīrupa pudele maksā divus latus, rēķiniet paši.

Ja tā padomā, to Biotēkas dzērienu var gluži vienkārši izveidot paņemot ICA sīrupa dzērienu, un uzgāzējot ar to SodaStream gāzētāju (var tādu nopirkt, laikam savi 45Ls maksā, var uzgāzēt jebkādu šķidrumu. Kaut benzīnu).

Apkopojot, no ekoloģiskajām izejvielām var izveidot daudz un dažādus dzērienus un katram ir sava kategorija. Sākot no mājās gatavota zaptes dzēriena, tālāk Eko sīrupiem, sulu dzērieniem un beigās zālīšu miksējumiem – katram pēc savas gaumes.

Godīgi sakot, es labprāt atbrīvotos no nelabā ieraduma darbā garlaikojoties iedzert pa Kolas bundžai un tā vietā dzertu ko veselīgāku, un no minētajiem, Madaras dzēriens šķiet vistīkamākais. Es nezinu kāpēc, man neviens par gaumi nemaksā, tā vienkārši ir.

Interesanti, ka papildus tradicionālai izvēlei Sula-Ūdens-Kokakola ir uzradusies ceturtā bezalkoholisko dzērienu kategorija – dabiskas un veselīgas limonādes.

Uztaisīsim nelielu pārskatu par manām “zaļajām” darbībām sevis un vides labā.

Videi.

Visas spuldzes ir ekonomiskās, ar pēc iespējas mazāku patēriņu. Pie griestiem 18W, pie sienām 5W. Lampas ietvars ļoti daudz maina to, cik Vatus tev vajadzēs. Iepriekš bija ķīniešu papīra bumba, un 23W lampiņa nebija tik spoža, cik tagad ar atvērtā tipa lampu un 18W.

Somā un Olivera ratos vienmēr ir kāds auduma maisiņu komplekts. Nora pati uzšuva dažus no linu auduma, daži ir par brīvu kur dabūti. Veikalā atsakot ņemt maisiņu pat ja pastāv risks, ka “salātiem nokritīs vāciņš” (Elvi pārdevējas tā domā) vai nāksies nest pilnas rokas.

Kad nav iespējams braukt ar velosipēdu, uz darbu braucu ar sabiedrisko transportu, pārējā laikā braucu ar velosipēdu. Automašīna mums ir, bet izvēlējāmies ekonomiskāko no klases, un arī nākamo jau plānojam balstoties uz šī rādītāja. Parasti ekonomisks, ir arī ekoloģisks. Uz darbu neviens ar auto nebraukā. Ceļojumā devāmies ar auto, jo trijiem cilvēkiem tas ir ekoloģiskāk nekā braukt ar lidmašīnu. Protams, ne visur var aizbraukt ar auto vai vilcienu, tāpec no lidmašīnām atbrīvoties nevar.

Oliveram nepērkam pamperus jau kopš pirmajām nedēļām, jo lietojam mazgājamos autiņus. Pretēji tam ko varētu iedomāties, apiešanās ar šiem modernajiem autiņiem nekādi neatšķiras no pamperiem. Lai arī mazgāšana arī patērē resursus, tomēr netiek atkritumos izmesti savi 2000 pamperu, kā tas ir parasti. Turklāt tas ir lētāk.

Iespēju robežās šķirojam atkritumus. Pie mājas ir konteineri stiklam, papīram un PET pudelēm. Tiesa gan, kaimiņiem uz to ir nospļauties, un viņi visu met kur pagadās. Nu jau ir kļuvis labāk, bet sākotnēji izskatijās ka ne krāsas, ne burtus neviens neatšķir.

Ja iespējams, pērkam preces, kas iegūtas no atjaunojamiem resursiem. Koka preces ar FSC sertifikātu un tamlīdzīgi. Pārtiku cenšamies izvēlēties vietējo, vai Fairtrade sertificētu.

Sev.

Visa kosmētika un ķermeņa kopšanas līdzekļi mums ir no eko veikaliem, pēc iespējas vienkāršāku sastāvu un bez nevajadzīgajām smaržvielām un krāsvielām. Vai tiešām tev ir svarigi kādā krāsā ir zobu pasta, lai tas attaisnotu trīs krāsvielu klātbūtni?

Pērkot fasēto pārtiku, skatamies sastāvdaļas. Ir tik elementāras lietas kuras var pamanīt – vienādu cenu majonēzēs, dažās ir trīs reizes vairāk sastāvdaļu kā citās. Tas pats ar tomātu mērcēm, maizēm, jogurtiem utt. Kāpēc majonēze Gardigan ir tādā pašā krāsā kā Provansas Francis, bet pirmajā ir krāsvielas, benzoāti un stabilizatori, bet otrajā nav? Kāpēc Heinz ketčups sastāv no tomātiem, etiķa un sāls, bet citi sastāv no nelielas ķīmijas enciklopēdijas un cietes?

Neēdam gaļu, un reti ēdam zivis. Ne tikai ētiskais faktors, arī tas, ka gaļas ieguves industrijai ir lielākā ietekme uz vidi no visām. Protams diskutabls punkts, bet nejūtamies apdalīti. Tieši pretēji, esam guvuši veselu pasauli jaunu ēdienu un recepšu.

Protams lieki piebilst, ka izvairamies no mākslīgās pārtikas, ģenētiski modificētās pārtikas, apšaubāmas izcelsmes pārtikas. Diemžēl Latvijā nav tik viegli kā rietumeiropas valstīs, kur jebkurā pārtikas veikalā ieej un tur ir BIO plaukti, kuros ir svaigi dārzeņi no vietējām sertificētām bioloģiskajām lauksaimniecībām. Pie mums ir jāpaļaujas tikai uz izcelsmes reģionu un godavārdu. Ari tirgū pie mums nevari zināt cik daudz pesticīdu un mēslojumu tante lēja virsū lai rezultātā kāposts varētu konkurēt ar blakus tanti. Bet es ceru, ka eiropas mode nāks pie mums, un arī šeit mēs pieprasīsim veselīgu pārtiku.

Gatavojam mājās un izvairamies no pusfabrikātiem.

Veļu mazgājam ar ziepju riekstiem, vai eko līdzekļiem. Bieži arī ar Neutral, kur vismaz nav krāsu un smaržu.

Nelietojam gludekli.

Kāpēc?

Protams, eko preces ir dārgākas, ne vienmēr var garantēt ka labākas. Bet kāpēc ne? Kāpēc riskēt ar vides un savu veselību? Kur pārkāpums izvēlēties veselīgākas, videi draudzīgākas preces?

To darot, tu balso par to, kādu tu vēlies redzēt mūsu nākotni. Ražotājiem nāksies pielāgoties, veikaliem nāksies izveidot lielākus Bio plauktus.

Kas vispār ir Bio? Tas ir tikai nosaukums veselīgākai precei. Sertifikāts nosaka, ka produkts iegūts no dabiskām izejvielām, un viss kas ir audzēts, ir nācis no kontrolētām bioloģiskajām saimniecibām, kurās nav izmantoti pesticīdi, mēslojumi, kur tuvumā nav rūpnīcu utt.

Lietuvas Maxima veikalos ir milzīgs Bioloģiskās pārtikas plaukts, pie mums tas ir apvienots ar dieētiskās pārtikas plauktu. Kāpēc? Jo tu nebalso ar savu izvēli.

–

* 009F6B ir HEX kods zaļajai krāsai

Interesants dizains, ļoti forši aprakstiņi uz pudelēm, nekādu krāsvielu. It kā lielisks produkts jau pirms nogaršošanas? Noskaidrosim. Nopirkām visus četrus paveidus par 0.85Ls gabalā, un nolikām rindiņā uz testu. Diemžēl Madara veikalos vēl nav ledusskapju, tāpēc pirms tam atdzesējām līdz temperatūrai “izņemot pudele nosvīst”.

Visi gāzēti, limonādīgi dzērieni, izņemot ķirbju dzērienu. Tas garšo nu uz bērzu sulas pusi. Nesalds (10x mazāk cukura nekā viņu pašu Berry dzērienā), neuzmācīgs, ar savu interesanto piegaršu. Noteikti ne visiem, noteikti tādiem kam nepatīk limpenes (tā jau uz viņa arī rakstīts).

Piparmētru protams tāds svaigāks, bet ar visai stipru piparmētru piegaršu, kas nav gluži ierasts dzērienos. Pārējie divi sarkanīgie ir samērā līdzīgi, tumšais ir saldāks, vis limonādīgākais.

Sastāvs visiem primāri ir ūdens, fruktozes sīrups, CO2 un kāda sula. Pārējās ir augu ekstraktu piedevas. Viss ir no augiem, nekādu mākslīgo aromatizētāju un piedevu. Dažas no sastāvdaļām ir visai pārsteidzošas (ceļmallapas un mauru sūrene). Kopējās garšas – nekas pārsteidzošs, bet visai garšīgi.

Kopumā, es noteikti pirkšu vēl, bet nu protams varēja jau būt par 0.65Ls. Bet nav. Kā nekā tomēr daudz veselīgāka alternatīva Kokakolai ko turēt darbā ledusskapī tam brīdim kad uznāk lielā kolas-lomka.

Iepriekš vienmēr sūkstijos, no bezalkoholiskajiem dzērieniem vienmēr jāizvēlas starp trim galvenajiem dzērienu veidiem – Sula, Ūdens, Ķīmiska Limonāde.

Beidzot ir kāda alternatīva, un turklāt visai garšīga un veselīga.

Ledus tēja ir ļoti neprecīzs raksturojums tam, kas ir šo dzērienu bundžās un pudelēs. Protams, ja mēs ignorējam maldīgo nosaukumu Nestea, un paskatamies sīkajiem burtiem – tur jau tā arī ir rakstīts, “Dzēriens ar tējas garšu”. Gluži kā Orbit ar arbūzu garšu. Neviens taču necer, ka Orbitā tiešām iekšā ir arbūzi?

Tiesa gan, ļoti pārsteidzošas ir proporcijas šī dzēriena sastāvā. Tējas ekstrakts (t.i. tējas lapiņas + ūdens) sastāda 0.1% no 330ml trauka tilpuma. Tas ir aptuveni viena trešdaļa no mililitra. Uztaisiet krūzīti paciņtējas, un paņemiet ar pipeti vienu pilienu. Un tad sadaliet to sīkāk. Un tad iepiliniet šo piliena daļu lielā 330ml traukā ar ūdeni. Kā redzams, nekādas veselīgās antioksidantu tējas tur iekšā nav, taču laikam šis 0.3ml daudzums ir vajadzīgs, lai vārdu tēja varētu pieminēt reklāmās.

Smalki!

Jau iepriekš esmu minējis ka fanoju par Daugavas produktiem, kas ne tikai ir ļoti garšīgi, bet arī sastāv no vienkāršām un dabīgām sastāvdaļām, galvenokārt piena, kas nāk no pašu Daugava govīm, kuras slaucot klausās Mocartu.

Vienīgā kritika viņiem ir neatbilstošais mārketings, un tas, ka viņi šīs pozitīvās īpašības nemaz neuzsver. Vēl gribētu kādu EKO sertifikātu kas apstiprina apgalvojumus, kas izteikti viņu mājaslapā.

Te nu neliels salīdzinājums. Daugavas jogurts, starp citu, maksā 1.35Ls kilogramā, pavisam normāla cena. Uz bildītēm var uzspiest, lai tās palielinātu. Valmieras jogurts nemaz nav tas sliktākais, tas relatīvi ir pat viens no normālākajiem pēc satura spriežot. Bet tāpat, atšķirības ir lielas:

Par ēdiena problēmām jau rakstīju iepriekš, arī mans Monsanto raksts ir daļēji par šo tēmu.

Tagad ar Noru esam pamatīgi saskatījušies dažādas šausmu filmas par ēdienu rietumu pasaulē un varu arī padalīties ar jums, izglītojieties!

Iesākumā noskatījos TED prezentāciju ar Jamie Oliver, kurš ar savu wish arī saņēma TED balvu un $100’000 projekta attīstībai. Tad noskatījāmies arī Jamie Oliver’s Food Revolution, un nesen saņēmos un noskatījos arī salīdzinoši slaveno filmu Food Inc (pat divas reizes).

Food Revolution ir raidījumu sērija par slaveno angļu pavāru Jamie Oliver, kurš brauc uz Amerikas neveselīgāko pilsētu, lai pārveidotu ēdināšanas sistēmu skolās un veicinātu veselīgāku ēšanu pilsētā, kur visi ēd tikai burgerus un eļļā vārītus mēslus. Lieki teikt, ka sākumā viņu gandrīz ir gatavi nolinčot un aizsūtīt atpakaļ uz angliju tā vietā lai pārstātu ēst cementam līdzīgo maisījumu ko viņi sauc par kartupeļu biezputru un tamlīdzīgi. Visai jautri paskatīties ko viņi tur ēd, un kas patiesībā ir iekšā dažādos nevainīga paskata ēdienos.

Food Inc savukārt ir filma par vispārējo situāciju Amerikā, un lai arī daudzas no problēmām ir unikālas viņiem, tomēr lielākā daļa problēmas ir patērētāju pieprasītajās cenās un ēdienos. Filma nav tik šokējoša kā varēju iedomāties, skatīties iesaku ik vienam. Tīri visaptverošs un miermīlīgs pārskats.

Protams, to visu var vieglu sirdi skatīties un šausmināties “ak vai cik pie viņiem tur slikti”. Bet vai tiešām pie mums ir labāk? Pie mums lieto tos pašus Monsanto Roundup mēslojumus, pie mums ir tik pat slikti vai sliktāki apstākļi vistu fermās, tik pat briesmīgi apstākļi cūku fermās un tik pat šausmīgi ēdienu sastāvi. Kad tu pēdējo reizi pētiji sastāvu jogurtam vai saldējumam? Saldējumā pat pienu vairs iekšā neatradīsi, kur nu vēl ko krējumam līdzīgu. Jogurts ir želatīna masa ar krāsu un pastiprinātājiem. Vistas mazgā amonjakā, ģenētiski modificētā kukurūza ir iekšā visur, un pat ja ne tieši tajā ko tu ēd – tā ir lopu barības maisījumā.

Īsi sakot viss ir slikti, kamēr tu vien nesāksi balsot par savu veselību pērkot un pieprasot kvalitatīvu pārtiku, lasot etiķetes, interesējoties par produktu izcelsmi, pērkot lokāli audzētus produktus tiem dabiskā sezonas gadalaikā (ak mēs nabaga latvieši ar savu 6 mēnešu ziemu), un izvēloties produktus, kas nāk no sertificētām biologiskajām saimniecībām, un kuriem papildus lielīgam EKO ir arī to apstiprinoši sertifikāti.

Pavērojiet uz iepakojumiem. Nesen nopirku majonēzi ar baravikām. “Mmmm”, es pie sevis padomāju, “baravikas!” Izrādijās, ka uz dotajiem 220 gramiem majonēzes tur ir 1% baraviku. Cik tas ir? Divi grami.

Tas vēl ir daudz. Kādu brīdi kokakolas vietā domāju padzeršu mazāk sūdīgu dzērienu – ledus tēju. Jā, uzminējāt! – tā nav nekāda tēja. “ĪSTA TĒJA” rakstīts virsū, bet sastāvā paskatos satur 0.01% tējas ekstraktu. Hmm cik tas ir? Necik. Būtībā cukurūdens ar krāsu un citronskābi.

Vakar twitterī kāds sūdzējās ka Statoil cāļburgerī nav salātu pretēji tam kas bildē. Pārdevēja atbildējusi – “paskatieties bildē, burgeris ir UZ salāta, nevis ar salātu”.

Un tamlīdzīgi. Pavērojiet sastāvu. Tas ka tur rakstīts kausētais siers ar krabjiem, nenozīmē ka tur ir krabji. Drīzāk 1% sintētisko krabju nūjiņu (par šo mums bija diskusija un rezultātā tika noskaidrots ka krabju nūjiņas var sastāvēt vai nu no sintētiska proteīna, vai no zivju atlikumiem vai no abiem reizē – “krabju” nūjiņas ir tāpēc, ka tās izskatās pēc krabju kājām, jo ir sarkanas).

Kādus tik sūdus mēs neēdam. Bet nu īstenībā tas viss ir vairāk apziņas jautājums. Man personīgi ēdiens labāk garšo ja zinu no kā tas sastāv, un ja tas ir dabīgs un veselīgs. Citiem iespējams tas neko nenozīmē.

Izdomājām apkopot visus Eko, Bio, Veselības un tamlīdzīgos veikalus Rīgā. Tos, kuriem ir fiziskās atrašanās vietas, izvietoju arī uz kartes. 

Ekoveikali, kuros var iegādāties Latvijā ražotu bioloģisko pārtiku: