sapnis

Ienāca prātā garām braucot

Esmu dzirdējis, ka kaut kad drīzumā tuvojoties velēšanas, un atkal priekšā ir lielā dilemma, par kuru no ļaunumiem tad šoreiz balsot.

Atcerējos, ka man kādreiz mājās bija šāda te figūriņa, kura attēlo trīs mērkaķus, viens neredz ļaunumu, viens nedzird ļaunumu un viens nerunā par ļaunumu, un uzreiz radās asociācija ar mūsu lielajām partiju apvienībām.

Par to pašu runājot – braucu es šodien ar velosipēdu uz darbu, un pie septītās videnes man pretī lūkojas gigantisks reketieru paskata tips (SC priekšvēlēšanu plakāts pa visu mājas sienu). Nu klasisks bullis-reketieris. Visu mājas sienu nosedz, ar sarauktu pieri, stīvu stāju, caururbjošu skatienu.

Virsū rakstīts “Vai par šādu dzīvi tu balsoji pirms četriem gadiem?”

Hmm …

Man radās galvā uzreiz pat trīs varianti, kas ar to ir domāts, none of them pretty:

• “Vai tu pirms četriem gadiem balsoji par reketu, kurš mums tagad kontrolē visu visapkārt?” Neko tādu neesmu pamanījis, droši vien tas nav īstais variants
• “Vai tu pirms četriem gadiem balsoji par to kas notiek šodien? Ne? Mūsu piedāvājumā – reketieru valdība!” Neizklausās ticami, noteikti nav īstais variants.
• “Vai tu pirms četriem gadiem balsoji par to ko balsoji? Tu kļūdijies! Mēs tev sekojam, un bullis-reketieris tev salauzīs rokas, ja nobalsosi par kādu citu!“. Man šķiet šis ir īstais.

Vakar twitteri lasot prātā iešāvās lieliska doma. Pirms turpinu rakstīt, uzreiz paceļu sarkasma karodziņu.

Tātad doma ir pārveidot Latvijas valsts uzbūvi balstoties uz veiksmīgajiem Eirovīzijas un Ziedojumu sistēmu piemēriem.

Katram iedzīvotājam savu nodokļu slogu būtu iespēja pašam sadalīt pa jomām. Katrā jomā konkursa kārtā varētu pieteikties jebkurš industrijas pārstāvis, piemēram “SIA Kruto Ceļu Būve” varētu izlīmēt ielās plakātus, ka ir gatavi sakopt visus Latvijas asfalta ceļus, un klāt pieliktu savu numuriņu #15432, kas tālāk būtu izmantojams balsojumā.

Katram iedzīvotājam būtu īpašs VID konts, kurā nonāktu visi viņa maksātie nodokļi, tikai šajā jaunajā Latvijā nodokļus dalīt viņš varētu pats. Papildus – nebūtu nekādu ministriju vai valsts iestāžu, tikai bariem privāto kantoru, kas varētu darīt pilnīgi jebko ko tie vēlas, ārstēt bērnus, pabarot nabagos, kontrolēt satiksmi, ķert noziedzniekus utt.

Iedzīvotāji no saviem privātajiem VID kontiem varētu dalīt naudu pēc saviem ieskatiem, norādot cik kuram uzņēmumam vēlas piešķirt. Uzņēmumi savukārt līdzīgi kā politiķi mūsdienās – reklamētos, melotu un visādi citādi mēģinātu pārliecināt pilsoni ka tieši “SIA Kruto Ceļu Būve” ir labāka par “SIA Taisno Ceļu Būve” un vēl astoņpadsmit līdzīgajiem. Uzņēmumi reizi noteiktā skaitā mēnešu saņemtu saziedoto naudu, un tērētu to apsolītajiem mērķiem.

Protams ja darbs nebūtu labi izdarīts, Iedzīvotāji varētu atstāt negatīvas atsauksmes Delfu komentāru stilā, un uzņēmums nākamreiz neko daudz nesaņemtu (ja nu vienīgi no naivās Martas Lapmežciemā).

Ja iedzīvotājs nebūtu sadalījis visu pieejamo naudu, vai nebūtu to darījis vispār, nauda pārietu noteiktam skaitam dažādu industriju līderiem nejaušā kārtībā.

Iedzīvotājs balso par savām prioritātēm ar savu maku, un neviens nesūdzētos ka no viņa kabatas redz būvē Ulmanim pieminekli vai Stikla kalnu.

Ak jā, un upēs tecētu tā garšīgā putra.

Ir jau pagājis laiks kopš pirmajām diskusijām par ģenētiski modificēto pārtiku, un nu jau šķiet lielākā daļa par ĢMO ir visai informēti. Dažos veikalos pat parādijušās melnas bultas ar norādi “SATUR ĢMO” lai cilvēkiem būtu dota izvēle.

Bet šoreiz es negribu rakstīt par to, ka ĢMO veidošanas tehnoloģijas vēl ir pārāk jaunas un nepārbaudītas, lai ar tām eksperimentētu uz tautu atvērtajā tirgū. Šoreiz par citu problēmu.

Patenti.

Pirms dažām dienām izlasīju kārtējo fantatisko rakstu par šo tēmu, un sadomāju uzrakstīt nelielu izvilkumu.

Gēnu modifikācija ir jauna zinātne, ĢMO kultūru veidošana droši vien ir viens no mūsdienu zinātnes lielākajiem sasniegumiem. Būtībā sasniegums ir tik liels, ka pārtikas industrijas magnāti ir sākuši dalīt naudu un nevēlas gaidīt testu rezultātus – vienkāršāk ir sākt pelnīt jau šodien.

Patiesībā bizness griežas ļoti labi, un konkrēti vienai kompānijai – Monsanto.

Šī kompānija eksistē jau aptuveni simts gadus, un sāka savu biznesu ar dažādu ķimikāliju ražošanu. Visādas gumijas, saharīnus, indes – visu ko ražoja. Pat Vjetnamā lietoto Agent Orange indi, kas tika lieta virsū mežiem lai tos iznīdētu, un Vjetnamiešus vieglāk būtu ieraudzīt no lidmašīnām.

Šodien Monsanto pieder 90% pasaules ĢMO tirgus, kā arī tā ir lielākais pasaulē sēklu ražotājs. Monsanto ražo arī Latvijā zināmo Roundup pesticīdu.

Monsanto iegulda lielu naudu ĢM tehnoloģijās, un viņi to pavisam noteikti vēlas atpakaļ. Pērkot sēklas no Monsanto, pircējam obligāti jāparaksta līgums, ka sēklas viņš izmantos tikai pats, nevienam tās nenodos tālāk, kā arī nesaglabās nākamajai sezonai. Tas protams ir pret jebkādām iepriekšējām zemnieku un lauksaimnieku tradīcijām, kur daļa no ražas tiek izmantota nākamā gada sēklām. Kāpēc gan – tikai vienu reizi pārdot sēklas nav Monsanto interesēs, sēklas ir jāpērk katru gadu. Lai kontrolētu līguma izpildi, Monsanto ASV vien nodarbina tūkstošiem aģentu-spiegu, kas infiltrējas fermeru sanāksmēs, un ziņo ja kāds zemnieks saglabā Monsanto pārdotās sēklas nākamajai sējai.

Bieži vien apvainojumi nav pietiekami pamatoti, vai pat ir ļoti kļūdaini, jo gadās aģentu pie durvīm sagaidīt arī tiem, kuri neko nav pārkāpuši, vai sliktāk – pat nekad nav lietojuši Monsanto produkciju. Neviens vien uzņēmums ir bankrotējis, jo nācies stāties pretī neizsmeļamajam Monsanto makam tiesas priekšā. Bieži vien līdz tiesai nemaz nenonāk, jo aģenti piedāvā samaksāt kompensāciju lai izvairītos no potenciāli lielākiem izdevumiem tiesā.

Monsanto protams atbild – mēs tikai aizstāvam savus patentus. Gluži kā filmas un mūziku, viņi nevēlas lai viņu produktus pavairo bez atļaujas.

Problēma ir gan tajā, ka šīs īpaši uzlabotās sēklas, kas ir izturīgas ne tikai pret dažādām slimībām, bet arī pret paša Monsanto ražoto pesticīdu Roundup (kas padara to ļoti viegli lietojamu, jo tas noindē visu izņemot ĢM stādus), ar aci nevar atšķirt. ĢM sēklu no parastas var atšķirt tikai laboratoriska analīze, un zemnieks bieži vien tās vienkārši var sajaukt kopā neapzinoties. Turklāt augu izplatību var panākt ne tikai tos sējot, bet arī putni, vējš, neiztīrīti transporta līdzekļi – visi var nejauši nogādāt ĢM augu no kaimiņa saimniecības tavējā, un tad tikai lūdz lielo vīru debesīs, lai Monsanto darbinieks tava lauka malā nepaņem nepareizā stāda paraugu.

Monsanto nekad nav bijis godīgais bērns smilšu kastē, un reputācija viņiem nav laba kā uzņēmumam. Retais zemnieks Amerikā viņus mīl. Taču Monsanto ir izvēli padarījis ļoti sarežģītu, jo sapelnījis daudz naudas uz pasaules kara rēķina, tas pārejot uz sēklu tirdzniecību vienkārši nopirka teju vai visus ASV uzņēmumus kas ar to nodarbojās. Amerikā citas sēklas vairs nopirkt praktiski nav iespējams.

Interesanti, ka Irākas jaunās varas likumdošanā jau ir panākts punkts, kas liedz zemniekam saglabāt īpašu tipu sēklas nākamajai ražai. Monsanto gan tur vēl nav sācis savu darbību, taču izlaidis tīklus tas jau ir.

Indijā masu pašnāvības izraisīja tieši Monsanto aģenti, kas neapķērīgos indiešus ķēra kā mušas uz mušpapīra, jo acīmredzot tur neviens uzrakstus nelasa, un graudus jauca kopā kā pagadās.

Lai arī par ĢMO ietekmi uz cilvēka veselību iespējams vēl kāds strīdās, tad par ietekmi uz vidi augiem krustojoties, un ietekmi uz pasaules pārtikas tirgus monopolu – nevar strīdēties.

Un ne jau tikai īpaši uzlabotas sēklas ir Monsanto bizness. Jaunākais viņu produkts ir hormons govīm, kas sniedz lielāku piena daudzumu kā parastās. Amerikā gan piena problēmu nekad nav bijis, un valstij pat jāuzpērk neizlietotais piena atlikums lai turētu cenas saprāta robežās, taču Monsanto spalvainā roka sniedzas pāri visam (neiedomājami liels skaits ASV politiķu ir strādājuši Monsanto kādā no saviem karjeras posmiem), un modificētās govis jau tagad ir visai plaši pārstāvētas. Daži mazie piena ražotāji cenšas izdzīvot uz iepakojumiem rakstot “Piens iegūts no govīm bez rBGH“, kas būtībā vienkārši patērētājam paskaidro acīmredzamu faktu, un neizsaka nekādu kritiku, taču Monsanto protams viņus visus kā mazos sasūdzēja tiesā.

Monsanto gan sekojot daudzajiem protestiem (un protams redzot iespēju), pārdeva rBGH biznesu Eli Lilly zāļu kompānijai, kas tālāk arī pārņēma visas šīs izdarības savā ziņā.

Katrā ziņā ĢMO tehnoloģijas ir dārgas, un ļoti pelnošas, un neviens tā brīvi no viņām neatteiksies. Šis raksts tikai dod jums vēl vienu skatpunktu uz produktiem, kuros ir izmantotas ĢM tehnoloģijas. Tas viss kādam pieder, un jūs par to samaksāsiet. Ar naudu, veselību, un izvēles brīvību.

Protams Monsanto ir daudz netīrāks kā es aprakstīju, pilnai bildei izlasiet sākumā minēto rakstu, un pameklējiet citus. Viņiem vēl ir tieksme slēpt dažādus vides piesārņošanas incidentus, masveidā saslimušus darbiniekus un visu ko citu.

Šorīt Maskavas metro divās stacijās nogranda sprādzieni, nogalinot vismaz 15 cilvēkus vienā, un 25 otrā stacijā. Sākotnēji bija baumas, ka noticis arī trešais sprādziens, bet iespējams tās izraisīja masu panika kas notika, kad tika apturēta metro sistēma un cilvēku masas sāka grūsties laukā. Taksometri esot pacēluši cenas līdz pat 100$.

Protams Krievijā tas nekad nav skaidrs, jo vārds terorists ir visai neskaidri definēts un mediju/valdības tandems nekad īsti nevieš uzticību ziņās par patiesajiem uzbrukumu veicējiem.

Aktuālā informācija: Twitter search

Nekad nesapratīšu kas notiek cilvēku galvās kas ko tādu izplāno. Ja tas ir politisks gājiens, ne kāda slima cilvēka murgi, tad es nesaprotu – nu kāpēc nevar uzbrukt kādai valdības ēkai, uzspridzināt kādus simboliskākus mērķus, bet nu priekš kam jāgalina nevainīgi cilvēki?

Uzgāju stāvu augstāk un uzzināju, ka šodien esot diena, kad drīkst runāt par tēmām, kuras parasti izraisa diskusijas un kautiņus. Tur stāvu augstāk visai paceltās balsīs strīdējās par padomju savienību, mūsdienu krievu integrāciju, rasismu, un visādām murgainām tēmām. Lieliska iespēja uzrakstīt kādu rakstu!

Iedomājies situāciju, kad no Rīgas pazustu visi cilvēki kuru primārā valoda ir krievu. Vienkārši puff un pazustu. Zinu daudzus, kas to vien vēlas. Ir pat veselas organizācijas, kas runā par dekolonizāciju, deportācijām, visādām absolūtām muļķībām. Viņu sapnis.

Puff. Nav!

Rīgas ielas aktīvākajā darba dienas vakara laikā būtu tādas, kā iepriekš svētdien no rīta piecos. Nestrādātu veikali, nebūtu sabiedriskā transporta, netiktu nodrošināti praktiski nekādi pakalpojumi. Kā var runāt par neintegrēšanos sabiedrībā, ja patiesībā integrācija ir tik spēcīga, ka bez šiem cilvēkiem mēs nevaram pastāvēt? Taču ne jau Rīgā. Kāda atšķirība kāda ir cilvēka tautība? Ņujorkā ir pat veseli rajoni konkrētu tautību cilvēkiem, tur ir ķīniešu rajons, japāņu rajons – visi tur runā savā valodā un neviens nesūdzas. Multikulturāla sabiedrība ik uz stūra.

Protams, man personīgi arī nepatīk cilvēki kas demonstratīvi izkar karodziņus un saukļus ar dažādu propogandu, publiski parādot cik ļoti viņiem nepatīk šajā valstī. Nevienam nepatīk agresīvi noskaņoti cilvēki, negatīvi cilvēki, antisociāli cilvēki. Bet tas nav tieši tautības dēļ. Tādi cilvēki ir visur, ar dažādām nepatikām.

Kas vispār ir tautība? Nav tādas tautības. Tautība nevar iedzimt un pārmantoties. Tautība veidojas no valodas, kultūras, tradīcijām, vides. Nav Latvijā neviena latvieša. Visiem latviešiem senčos ir citu tautību cilvēki, in ja ne tuvākajos, tad attālajos pavisam noteikti, jo kas vispār ir Latvija – abstrakta teritorija kuru vēstures gaitā apdzīvojuši daudz dažādu izcelsmju cilvēki. Man jau trīs paaudzes atpakaļ rados ir tikai vācieši, krievi, zviedri. Bet es tāpat sevi uzskatu par latvieti, bet tas nav svarīgi. Es tam uzmanību nepievēršu.

Tāpat kā cilvēkam nav noteiktas sejas – tas visu laiku aug un noveco, tā tautībai nav konkrēta stāvokļa. Pirms kādiem aptuveni 2000 gadiem mūsu apdzīvotajā teritorijā pirmo reizi ieradās cilvēki kas runāja valodās, kuras cēlušās no centrālāzijas reģioniem un iemācija šeit dzīvojošajiem savu valodu, gluži tāpēc mums (un vairāk lietuviešiem) ir tik daudz vārdu, kas līdzinās indiešu valodai. Cilvēki migrē visu laiku, nav brīža vēsturē kad nenotiktu tautu migrācijas, karu, valodu transformācijas.

Pasaule nav statiska, tā mūžīgi mainās.

Nav tādas tautas. Mēs visi esam viens – homo sapiens sapiens, saprātīgi cilvēki.

Dzīvosim draudzīgi, neskatoties uz pagātnes kļūdām.

E-talonam nav būtisku priekšrocību?

Kā ko tik stulbu var pateikt?

Ir tik daudz lielisku priekšrocību! Esmu kļuvis par aktīvāku sabiedriskā transporta lietotāju, daļēji pateicoties tieši e-talonam (un sniegam). Nekādu rindu, nekādu staigāšanu uz mistiskiem rīgas satiksmes kioskiem un birojiem. Jebkurā lielveikalā atliek pieiet pie bankomātam līdzīgas ierīces, ielikt e-talonu, ielikt kredītkarti, izvēlēties sev mīļākās abonentu kartiņas, vienreizējās biļetes, jebkādas konfigurācijas, jebkādos daudzumos – samaksāju ar kredītkarti un viss! Nekādu saburzītu papīra biļešu kabatās, nekādu mēnešbiļešu drukāšanas ar krāsainajiem lāzerprinteriem.

Galu galā, e-talona aparāti pat ir lietojami ārzemniekiem. Interfeiss ir vienkāršs un saprotams. Es goda vārds biju pārsteigts, jo kā jau ziniet – parasti esmu visai kritisks un skeptisks dažādos jaunievedumos, kur nu vēl ja tas ir Rīgā un angliski.

Manā zilajā kartītē var ielikt iekšā vienlaicīgi piemēram 33 vienreizējās braukšanas biļetes ar atlaidi, trolejbusa kartiņu darbadienām, autobusa kartiņu visām dienām, un otrā tramvaja kartiņu darbadienām, un prikola pēc pa virsu tam – kartiņu visiem transportiem un visām dienām. Un e-talona lasītājs būs tik gudrs, ka noņems man nost visizdevīgāko no braucieniem, nevis piemēram kādu no 33 biļetēm.

Kontrole savu darbu spēj padarīt četrdesmit sekunžu laikā (esmu pārbaudījis), atliek iekāpt, sadalīties grupās, nopīkstināt visu pasniegtos makus, un izkāpt. Nekādas čamdīšanās ap papīra gabaliņiem.

Neaiztieciet e-talonu! Tieši pretēji, vēl varētu ieviest zonu sistēmu, vai īsās un garās biļetes. Atliktu tikai nopīkstināt pirms izkāpšanas lai saņemtu atlaidi. Ieviešot e-talonu arī vilcienos Rīgas sabiedriskā transporta sistēma beidzot būtu vienota, saprotama un lietojama.

Rokas nost!

Vai vēl sliktāk! Protams Lats īstenībā nav devalvēts, bet rezultāts ir teju vai tāds pats. Skat, vienkāršā valodā runājot, kas tad notiktu ja devalvētu latu? PILSONIM? Pilsonis nevarētu nomaksāt savu Eirokredītu (pie šībrīža RIGIBOR – ieturam klusuma brīdi par cilvēkiem kam ir Latu kredīts), pilsonim ir mazāk naudas liekiem tēriņiem, mazāk naudas maizei, importa preces paliek dārgas, nākas pārdot auto …

Un kas tad notiek tagad? Atliek man atvērt portālu vai avīzi lai lasītu tikai vienas tēmas virsrakstus, samazinātas algas ārstiem, samazinātas pensijas, samazinātas skolotāju algas, palielināts PVN, palielināts ienākumu nodoklis, akcīze, samazinātas iemaksas, palielinās bezdarbs, atlaiž 30% darbinieku utt.

Un kas tad tas ir? Priekš tevis – beigās viss tas pats.

Jaatzīst – pilsētā, kur Latvieši ir mazākumā, acīm redzot neloģiska būtu Latviešu vadība, un tapēc ir loģiski ka tieši partija, kas organizē pasākumus ar sarkanajiem karogiem un kuras mājas lapā noklusētā valoda ir krievu, uzvar vēlēšanās. Protams, it īpaši ja piesolot pilnīgi visu pasauli viņa ir pārliecinājusi arī Latviešvalodīgos. Galu galā, cik es no priekšvēlēšanu kampaņām sapratu, ir tikai trīs tipu programmas – šlesera biznesa programma, antišlesera programmas, un saskaņas centrs kas paredz izdarīt pilnīgi visu ko jebkurš vēlēsies un vēl kurpes sabučot.

Un tad protams ir Epic Fail ar TB reklāmām, kur animācijā tiek apspēlēta teju Finka pareģota, nu jau piepildījusies nākotne – kamēr visi kaujas, atnāk Rubiks un Ždanoka, un aizved Latviju.

Laikam jau situācija, kur Ņujorkas mērs būtu ar grūtībām angliski runājošs Ķīnietis vai Meksikānis vairs nešķiet labs piemērs šādam iznākumam, ja atceramies ka Latvietis ir minoritāte savas valsts galvaspilsētā.

Acīm redzami apzinādamās šādu faktu, Latviešu tauta sev tipiski nokāra galvas un iegāja meža, jo balsot jau nav vērts.

P.S.: komentāri pie raksta ir slēgti ar nodomu, katrs savu žulti izgāzt gribošs cilvēks tiks dzēsts arī pie citiem rakstiem

Turpinot par mūsu valdības variantiem “kur ņemt naudu”, šodien no rīta pa radio dzirdēju ka plāno ne tikai aizliegt iespēju jaunajiem vecākiem pabalstu aprēķināt no tēva algas, bet arī mammu pabalstu ierobežot par 50% vai padarī to par statisku summu kas visiem būtu vienāda (un ne jau liela). Tadejādi valsts ietaupītu sākot no 20mil. Latu gadā, ar katru gadu vairāk!

Man šiem asprāšiem ir daudz labāks plāns. Atteikties no algu sistēmas valsts darbiniekiem, un nemaksāt tiem vispār. Tādejādi tiks ietaupīts daudz vairāk valsts līdzekļu! Papildus tam, mans ieteikums ir likvidēt 60% ministriju (nejauši izvēlētu), jo arī šādi mēs noteikti ietaupīsim vairākus simtus miljonu latu.

Kā nākamo soli es iesaku pludināt iekšā dažus desmitus tūkstošus Nigērijas iedzīvotāju (nav noslēpums cik ļoti viņi vēlas emigrēt uz kādu no eiropas valstīm) un pieņemt kādā no bezalgas valsts iestādēm, tādejādi pelnot uz nodokļiem. Kas var būt labāks par nodokļu maksātājiem kuriem nav jāmaksā algas?

Un protams pēdējais punkts būtu Igaunijai pārdot Valkas rajonu, Lietuvai – Bauskas. Iespējams var ar Krieviju sarunāt papildus Abrenei paņemt arī klāt atlikušo Ludzas rajonu, varbūt izdodas kaut dažus miljonus izspiest.

Cienītie! Latvijas valsts nav Jenga spēle, kur no miljonu tornīša ir jāizvelk pietiekami daudz klucīšu, pamanoties torni nesagraut. Katrs klucītis nodrošina tūkstošiem cilvēku iztiku, un ja tā turpināsies kā ir iesākts – pie mums būs Brazīlija, ar bomžu rajoniem lielākiem par galvaspilsētu, un centrālo geto ar valstsvīriem cietokšņos.