sapnis

Raksti - Receptes - Foto

Latvian life

Savējie

Ielās parādijušies savdabīgi integrācijas plakāti “Savējie”, ar domu, ka nav svarīgi kāda tev tautība, jo galvenais ka tu esi savējais. Interesanta gan pieeja, man izdzirdot “Savējie” rodas asociācijas tieši ar nacionālismu un apgriezti pretēju attieksmi. Tie, kuri uzauga Rīgas mikrorajonos noteikti atcerēsies spalgo saucienu palīgā “Наших бьют!” vai ko līdzīgu arī latviski (retāk gan, un ne tāpēc ka mūsējos mazāk sita, bet tāpēc ka krieviem bija izteiktāka tieksme grupēties).

Kāda velna pēc integrācijas akcija saucas “Savējie”? Ko tie džeki pīpē?

RADIO101

Šorīt dodoties uz darbu tiku nedaudz pārsteigts, jo izrādās RADIO101 atrodas teju vai centrālākajā Rīgas vietā – Brīvības ielas un Elizabetes ielas stūrī, pie viesnīcas Latvija, pretī bijušajam Ļeņinam (ja nu tiešām nekādi nesaproti kur). Pieķēru dažādās aktivitātēs arī pašus darbiniekus.

Iesper pūķim

Un tā, braucu es mājup ar savu nokrauto velosipēdu, izbaudu svaigo gaisu, priecājos par svaigi nopļautās zāles smaržu, pozitīvu domu pārņemts, līdz – šoks. Acu priekšā veidojusies aina nekādi nespēja pārkāpt ticamības barjeru, vai tiešām neesmu par stipru minies un uzdzinis asinis galvā līdz sākušies gļuki?

Situācija risinās metrus 500 no zasulauka stacijas virzienā uz jūrmalas pusi, tur gar sliedēm iet asfaltēts celiņš. Zālēm aizaugušajā posmā starp celiņu un dzelzceļa sliedēm (5-10 metru josla) atrodas tēvs ar diviem maziem bērniem. Bērniem gadi trīs līdz pieci, pavisam mazi. Tēvs ar sajūsmu acīs un ieplestu muti skatās, kā lielākais no bērniem laiž pūķi pa vējam. Pūķis atrodas zem pretējā virziena vilciena elektrības vadiem, tas nozīmē ka aukla šķērso vēl vienu sliežu ceļu.

No brīža kad ieraudzīju šo lielisko ainu, līdz brīdim kad piebraucu klāt pagāja savas 10-20 sekundes, līdz ar to neviens no klātesošajiem nemaz nebija plānojis mainīt iedomātā spēļu laukuma atrašanās vietu.

Nemaz nerunājot par to vai ir vai nav bīstami ielaist pūķi elektrības līnijās, tur taču dažu metru attālumā iet vilciens, un šis ir līkuma posms pirms Depo, neko nevar redzēt.

Cik lielā putrā ir jāsaiet glāžainacainā tētuka smadzenēm lai kas tāds vispār varētu ienākt prātā?

Apstājos, pieklājīgi norādiju uz to, ka šādām rotaļām tomēr vajadzētu atrast piemērotāku vietu, un devos prom.

benjamin franklin in his kite experiment

Stereotipu atriebība

Vienu dienu braucu mājās ar velosipēdu, kā parasti lēnām ripinos iekšā garāžā, kad man blakus piebrauc milzīgs un resns septītās sērijas BMW, tipiski melnajā krāsā (reizēm šķiet ka citu krāsu šiem nemaz nav).
Automašīnā sēž nu ļoti stereotipiski skūtie veči melnos apģērbos, tādi milzīgi, resniem mūļiem, šaurām acīm, melnās jakās un treniņbiksēs, ar tipiski spožajām melnajām kurpēm ar šauriem purngaliem. Īsi sakot – kā no pasaku grāmatas izkāpuši bandīti. Uz brīdi nobrīnijos – kur var tik vienādi ģērbties, visi skūtie bandīti kas brauc šāda tipa automašīnās izskatās tieši tā. Varbūt viņiem ir kāds klubs?

Bet ne par to stāsts. Braucu iekšā garāžā, laiski izmetu nelielu loku un apstājos. Mums garāžā tāda ļoti gluda betona grīda, perfektais skeitparks. Mazas meitenes braukājas ar tādiem modernajiem divriteņu skrituļdēļiem, viss rajons tādus laikam sapircis.

Arī BMW apstājas turpat netālu. Mūļi izlien ārā, kautko grozās, es šos aplūkoju visā viņu godībā. Novērtēju identiskās barsetkas, un pamanu ka džemperi tomēr niansēs atšķiras, turklāt vadītājs ir mazāka auguma, nekā siāmiski līdzīgais pasažieris, kurš sēdēja blakus. Bail no tādiem, nodrebinos.

Un tad nāk trieciens, kā zem ribām. “Tēti tēti, tētis ir mājās”, Latviski sāk spiegt mazās meitenītes, un krīt vienam no večiem apskāvienos.

Paralīze zolitūdē

Šodien piecēlos kā parasti, īsi pēc septiņiem izgāju no mājas, bet autobusa pieturā apstājās laiks. Neviens nesaprata kas ir noticis, bet neviena maršruta autobusi vienkārši nenāca. Nostāvējām visai ilgu laiku, gandrīz 40 minūtes, līdz uzradās pirmais autobuss. Protams piebāzts.

Nekādi nevarēju saprast – nu kā tas iespējams, kas tāds varēja notikt, lai neviena paša maršruta autobuss nespētu kursēt, turklāt neizskatījās ka jebkādas problēmas būtu vieglajām automašīnām.

Liels paldies 53. autobusa šoferim, kas paskaidroja kāpēc radās šāda problēma.

Daži īpaši apdāvināti ļaudis bija izveidojuši nelielu automašīnu stāvvietu abās Rostokas ielas pusēs pie Zolitūdes autobusu galapunkta, efektīvi iesprostojot visus tur esošos autobusus un paralizējot satiksmi.

Tas autobuss kas beigās ieradās mūs uzņemt bija braucis no pretējās puses, un ticis apgriezts pirms galapunkta. Tie kas tur iesprūduši, tā tur arī palika.

Beigās jau protams vainot var sniegu. Vai netīrītās zolitūdes ielas. Vai šlesakovu. Vai moskviču un BMW vadītājus cepurēs.

Bet problēmas ir. Pie manas mājas reti kad var noparkoties. Tur sniega kupenas pārsniedz divus metrus un neviens tur neko tīrit negrasās. Nama apsaimniekotājs satīra ietves un ar to pietiek.

Trolejbuss ir Autobuss

Nekad neesmu sapratis šo jautājumu, tas mani ļoti nomāc. Tas vēl būtu sīkums, bet ir cilvēki, kurus tas ne tikai nomāc, bet kuriem tiek jauktas galvas, un kuri iesēžas nepareizajos transporta līdzekļos.

Kāpēc jāšķiro transporta līdzekļi pēc to degvielas veida? Trolejbusi tagad izskatās precīzi kā autobusi, un tie pat brauc precīzi kā autobusi (ar degvielu) vietās kur nav vadu, bet tiem nezkāpēc ir numerācijas sistēma kas pārklājas ar autobusiem. Praksē tas nozīmē, ka pretī Stokmanam ir liela iespēja autobusa vietā iesēsties trolejusā, jo tur ir vienādu numuru maršruti, un tajā vietā trolejbusi brauc bez štangām (atvainojos – pantogrāfiem?). Štangas turklāt visai jauki pieguļ to jumtiem, tāpēc nevērīgs cilvēks visai viegli var kļūdītes.

Labi, es redzu vairākus iemeslus. Pirmais – kartiņu jāpērk gan trolejbusam gan autobusam. Šajā sakarā iesaku sadalīt kartiņu tipus vēl sīkāk, un piedāvāt abonenta biļetes ziliem autobusiem, autobusiem ar lielām reklāmām, autobusiem ko ražo Mercedes, un autobusiem, ko ražo Sirius.

Nu labi, protams no otras puses labi lielīties pasaulei, ka kāds procents rīgas sabiedriskā transporta brauc uz daugavas hesos iegūtas elektrības, un mazāk piesārņo gaisu. Ja tā, tad piekabiniet klāt numuram “E” (Electric) un lielieties preses relīzēs, nevis cilvēkiem smadzenes čakarējot. Mums ir parastie autobusi, kā arī autobusi kas brauc uz elektrības. Tas neskan normālāk?

Mans piedāvājums būtu pārstrādāt visu numerācijas sistēmu vienā sistēmā priekš Autobusiem un Trolejbusiem. Citādi vairāku ciparu nav, un pārējie ir maldinoši.

Latvija nav valsts bet verdzība

Gribēju rakstūt par fucking murgu kas ir sācies ar nesenajiem paziņojumiem par to ka līdzšinējā inkvizīcija nav palīdzējusi, un ka jāatlaiž vēl vairāk cilvēku, algas jāsamazina vēl un izrādās jānogriež arī bezdarbnieku pabalsti un māmiņu algas, bet Zanders ir pateicis labāk.

Ak tiešām, kāds brīnums ka samazinās valsts ieņēmumi pēc cilvēku atlaišanas un algu samazināšanas par 40%? Tik tiešām, kur pēkšņi palika nodokļu maksātāji?

Ja agrāk bija sajūta ka mūsu valstij pie stūres ir neaptēstu infantīlu bars, tad tagad tas vienkārši ir faktuāli apstiprināts.

Pērles Cūkām, jeb Eastcon aizkulisēs!

Stāsts sākās ar to, ka mana māsa kādā no daudzburtu Maksimām aizpildīja loterijas talonu ar cerību laimēt auto, ceļojumu un sazin tur kādas labas lietas. Tas, ko viņa nezināja – loterijas organizators ir slavenā spameru sekta Eastcon. Lai piedod kompānija, bet man bija radies tāds priekštats. Turklāt tas nosaukums! Kā zināms, “East” ir austrumi (austrumeiropa piemēram), un viena no vārda “Con” nozīmēm ir krāpšana.

acon

Pamata asociācijas man bija tādas, ka viņi uz garšīgām vakariņām uzaicina pensionētas sievietes ar uzkrājumiem, un tad pārliecina iekrājumus atdot viņiem, apmaiņā pret šaubīgas lietderības precēm no “Vācijas”. Nekad neesmu bijis lielā sajūsmā par t.s. “slotu tirgotājiem” kuri vai nu nāk uz mājām, vai pārdod tikai īpašās prezentācijās.

Bet stāsts nebūtu interesants, ja mana māsa nebūtu saņēmusi ielūgumu uz bezmaksas pusdienām, “organizētām īpaši jums”, ar iespēju ņemt līdzi radus un draugus.

Sākotnēji protams gribēju atrunāt, bet pēdējā brīdī nolēmu aizbraukt līdzi un izpētīt Eastcon darbības principus. Kazi – varbū arī mani nohipnotizēs. Galu galā kas tā par aprunāšanu, ja nezinu par ko runāju. Jāredz pašam!

Astoņos bijām pie minētās kafejnīcas durvīm, un palūrējām iekšā caur logu – vai tur kādi citi cilvēki būs, vai tur vispār ēdienu dos, vai tikai reklamēs ??? Zāle tukša, galdi tukši, neviena cilvēka. Pārlasīju ielūgumu un ieraudzīju maģisko “īpaši jums” un tapa skaidrs. Saņēmāmies, un devāmies iekšā.

Ieveda blakus telpā, aizslēdza durvis un nosēdināja rindiņā pie galda. Ļoti pieklājīgi ģērbies džeks ar krievisku akcentu sāka neapturamu vārdu straumi par visdažādākajām tēmām, sākot ar loteriju, bezmaksas dāvanām mums kā superklientiem, un beidzot ar to kāda lieliska prezentācija drīz sekos. Atnesa mums sulas, izprašņaja visas kontaktdetaļas, lai turpmāk varētu mūs “informēt” par sazinko, un sāka demonstrēt – PĒRĻU VANNU (īsiem vārdiem – vannā ieliekama burbuļus taisoša masāžierīce kas burbulīšus taisa no ozona un aktīvā skābekļa).

Visu prezentācijas saturu negrasos atstāstīt, bet varu noteikti pateikt sekojošo – prezentēt čalis māk ļoti labi, un uz mutes nav kritis. Vienīgais par ko varu piekasīties, viņa uzrādītais “Vācijā sertificēts kā medicīniska ierīce” bija parasts CE sertifikāts kas nepieciešams visai elektronikai ko pārdod ES teritorijā, līdz ar to nedaudz samelojās. Un protams tā cena – demonstrētais produkts tiešām likās ļoti saistošs un man patika, bet 800Ls par vannas agregātu maksāt es netaisos, ar visu to, ka mani ienākumi ir lielāki nekā lielai daļai viņu klientu – vecāku cilvēku (ticot viņa vārdiem). Viņs jau protams mums teica, ka tantēm sāp mugura un neesot citu variantu kā vien nopirkt :) Protams, sajūta pēc tās burbuļošanās ir fantastiska, bet par kādu cenu!

Galvenais joks ir tajā, ka manai māsai mājās nemaz nav vannas kur tādu ierīci ielikt, lidz ar to visa viņa prezentācija bija priekš kaķiem. Es domāju viņam jau uzreiz bija skaidrs, ka mēs neko nepirksim, bet come-on – neviens to netika apgalvojis, mēs tikai atnācām reģistrēt loterijas biļeti. Cilvēks tāpat pret mums izturējās ļoti pieklājīgi un profesionāli, un visas gandrīz divas stundas, kuras mūs turēja ieslēgtus, norunāja savu stāstāmo bez jebkādas nepatikas vai tamlīdzīgi.

Nu jā, pabarot jau itkā arī pabaroja, un tas, ka mēs ar Noru needam gaļu, jau ir mūsu problēma :)

Ko es iemācijos – kā prezentēt produktu, kas īsti notiek Eastcon fanātu pulciņā, cik tas viss maksā, un kā tas viss strādā. Noteikti vecākiem cilvēkiem jebkādu elektroniku veikalā pirkt ir vienkārši neiespējami, jo neviens neko nepaskaidro, bet te viss tiek nodemonstrēts un izmēģināts. Ja es būtu miljonārs pensionārs, noteikti nopirktu to burbuļmasieri.

Youtube vs Latvia

Palasīju nedaudz par to Aigara Ieviņa ņemšanos ar AKKA/LAA un Youtube video embedošanu Latvijas blogā. Nerunāsim par to, ka Aigars ir izvēlējies ne pārāk labu ceļu komunikācijai ar viņiem, jo ņirgājoties un sakot “nu un?” šai organizācijai lietas būtība skaidrāka nekļūst. Patiesībā ir vēl sliktāk. Šodien Delfos ir intervija, kur ir šāds te super absurds:

Shobriid YouTube latvijas iedziivotaaji izmanto nelegaali. Ir uzsaaktas sarunas ar vinjiem, lai vinju darbiiba Latvijaa tiktu licenceeta

Labi, viņi nav pirmie, lūk šeit ir līdzīgs gadījums UK.

Bet manās acīs galvenais jautājums šeit ir – kurā valstī mēs īsti atrodamies, staigājot pa interneta resursiem. Es dzīvoju Latvijā, man ir blogs Latviešu auditorijai, bet serveris atrodas Amerikā, – kādi īsti likumi attiecas uz mani? Vai tas, ka es bez AKKA/LAA atļaujas esmu devis iespēju Latvijas iedzīvotājiem redzēt video, par kuru viņi tik ļoti būtu gribējuši iekasēt autortiesību atlīdzību, padara mani par likumpārkāpēju?

Bet kā būtu, ja to izdarītu kāds Tokelo salu iedzīvotājs, vai tad Latvijas iedzīvotājs drīkst šo video skatīties? Vai arī AKKA plāno piegriezt pilnīgi visus interneta resursus, par kuriem viņiem nav radusies iespēja iekasēt naudiņas?

Protams tur nav gluži tīrs absurds sviesta krāsā, es saprotu, ka viņu acīs tas ir kā “kāds šeit izplata mūziku bez mūsu atļaujas”. Bet tad jau jautājums, kas īsti ir pie vainas, ka Latvijas iedzīvotājam ir pieeja ārzemju resursiem. Vai atkal vēlaties taisīt lielo dzelzs priekškaru? Es no www.amazon.com varu pasūtīt mūzikas diskus, par kuriem arī AKKA nedabūs ne kapeikas, vai tas arī būtu jāaizliedz? Un ja tos diskus man sūtīs onkulis no vācijas? Tas, ka Latvijā kāds nav samaksājis tos santīmus (kurus mūzikas izdevējs protams nekad mūžā nesaņems) nenozīmē ka to neizdarīja tas, kas šo video iegādājās Amerikā.

Youtube gadījumā pašus video ievieto ierakstu kompānijas, pilnīgi legāli. Acīm redzot Lielbritānijā Google (Youtube īpašnieks) saprata, ka ar šādiem deģenerātiem tiesāties nav vērts, un piedāvāja izmēģināt kā ir iztikt bez video ierakstiem vispār. Protams neviens no nebija gaidījis, un viņējais AKKA bija pamatīgā šokā par šādu gājienu, pretstatu gaidītajai naudiņai.

Vai arī mums Latvijā atbildīgās iestādes ir tik stulbas, lai izvēlētos šādu ceļu, rezultātā zaudējot ne tikai naudu, bet papildus dodot iemeslus iegādāties mūziku nelegāli, no ārzemēm UN VĒL zaudējot bezmaksas reklāmu ko piedāvā šādi video resursi!?

EDIT: jā, Latvijas iestādes IR tik stulbas un saņēma tādu pašu atbildi no Google kā Lielbritānija: “Gribat naudu? Figu!”

Krīzes hronoloģija

Sēdēju es te vienu dienu pie kāda ziņu portāla, un skatījos kā ar katru brīdi ziņas paliek arvien pesimistiskākas, un iedomājos ka internets ir lieliska vide hronikas izveidei.

Un izveidoju es tādu http://latvian.posterous.com blogu, kurā ik pa brīdim iesūtīšu tādus ar krīzes attīstību saistītākus rakstu izvilkumus no tiem dažiem ziņu portāliem, kuros mēdzu ieskatīties.

Pamata doma man bija veidot pārskatāmu notikumu attīstības sēriju, kas varētu būt interesanta ne tikai notikumu attīstības paredzēšanai, bet arī vēsturiski, lai tur vai kā tā situācija arī neizvērsīsies.

Galvenās tēmas esmu izvēlējies arī tās, kas man pašam tuvākas – Nekustamie īpašumi, Hipotekārais Kredīts un Bankas, Valūtu tirgus.

Neuztveriet šo te kā mēģinājumu rīkot revolūciju interneta vidē, tik tiešām šādas tematikas blogu mums jau pietiek. Sākotnēji tas bija plānots vairāk tāds privāts piezīmju blociņš, bet tad auto-rakstīšana uz Twitter mani nodeva, un tapēc es rakstu šo paskaidrojošo ievadu.

P.S.: Posterous rullē, blogu tīkotājiem ļoti iesaku paskatīties