Lats ir devalvēts!
by normis
Vai vēl sliktāk! Protams Lats īstenībā nav devalvēts, bet rezultāts ir teju vai tāds pats. Skat, vienkāršā valodā runājot, kas tad notiktu ja devalvētu latu? PILSONIM? Pilsonis nevarētu nomaksāt savu Eirokredītu (pie šībrīža RIGIBOR – ieturam klusuma brīdi par cilvēkiem kam ir Latu kredīts), pilsonim ir mazāk naudas liekiem tēriņiem, mazāk naudas maizei, importa preces paliek dārgas, nākas pārdot auto …
Un kas tad notiek tagad? Atliek man atvērt portālu vai avīzi lai lasītu tikai vienas tēmas virsrakstus, samazinātas algas ārstiem, samazinātas pensijas, samazinātas skolotāju algas, palielināts PVN, palielināts ienākumu nodoklis, akcīze, samazinātas iemaksas, palielinās bezdarbs, atlaiž 30% darbinieku utt.
Un kas tad tas ir? Priekš tevis – beigās viss tas pats.
Nu gandrīz vai jāpriekrīt..
Tur jau tā fiška. Devalvējot latu cieš tikai kredītņēmēji, bet palielinot nodokļus visi iedzīvotāji. Tātad varam secināt ka tie, kas nav ņēmuši kredītus, šobrīd maksā par svešiem kredītiem.
Nu un tad, ka tas “D” tomēr notiks, mēs būsim cietēji dubultā..
Nu nu, tā jau nav, ka, devalvējot latu, ciestu tikai kredīta ņēmēji – ciestu arī visi, kam ir kādi ietaupījumi. Var jau bļaut, ka viss ir tik slikti, ka šādi cilvēki ar ietaupījumiem mūsdienās neeksistē, taču, ja cilvēks ir prātīgs un spēj organizēt savus ienākumus/izdvumus, tad var arī ko iekrāt. Un gan jau šādu cilvēku ir ne mazums, un devalvācijas gadījumā tieši viņi ciestu visvairāk – prātīgie un apdomīgie.. Bet iegūtu varbūt tikai tie, kam vai nu nav nekā, vai arī tie, kas visu vieglprātīgi notrallinājuši, piemēram, bārā (un kam tātad arī nav nekā)..
Nebūs gluži taisnība. valsts ekonomikā (nevis privātajā maciņā) lielākā problēma bija ārkārtīgi lielais importa pārsvars pār eksportu, kā rezultātā mēs nokļuvām tur kur mēs esam pašlaik – dziļā un tumšā ānusā. Patēriņš visādu lēto kredītu dēļ bija pārāk liels, bet ražošana pateicoties neadekvātajam algu kāpumam palika aizvien nekonkurētspējīgāka. Pašlaik norisinās pretējais process – imports rūkošā iekšzemes pieprasījuma dēļ krītas, eksports lēnām sāk atgūties. Un tas ir tikai normāli, nevar gribēt lai pēc šādas krīzes mēs momentā izceltos, tam būs vajadzīgi daži gadi lai mēs, nu jau prātīgāk, sasniegtu to līmei kur mēs bijām pirms diviem gadiem.
Ja par algām, tad, ja kāds to vispār pamanīja, tās tiek grieztas valsts darbiniekiem un ierēdņiem. Mani fascinē, ka cilvēki domā, ka valsts ierēdņi ir tikai ministri, valsts sekretāri un deputāti. Diemžēl tas tā nav un katrs kurš kaut reizi ir kviecis, ka ierēdņiem vajag nogriezt visas viņu lielās algas, ir balsojis arī par skolotāju, ugunsdzēsēju un policistu algu griešanu.
Visā šinī sakarā nevar tā trivializēt – devalvācija skartu tikai kredītņēmējus, budžeta griešana skartu visus. īstenībā devalvācija skartu pilnīgi visus šeit dzīvojošos, jo, lai arī imports samazinās, tā īpatsvars ikdienas preču cenās ir ievērojams.
Nu jā, izlasi vienu komentāru augstāk.
N.R – priekš manis tas nav viens un tas pats. budžeta iestāžu darbinieku algu samazinājums mani neietekmē, pensiju samazinājums – arī. Devalvācija ietekmētu ļoti.
Bez tam cepiens kārtējo reizi ir par neko :) Ai mīn – pašreizējais valsts budžets pirms pēdējā 500MLs samazinājuma bija lielāks (arī izdevumu sadaļa) nekā 2008 gada budžets. Tad par ko ir stāsts? 2006-2008 gadā budžeti tika stādīti rēķinoties ar ikgadējo kāpumu 10-12 procenti gadā un mēs pašlaik nespējam nokāpt kaut vai 2008. gada bāzi? kā tad mēs visi izdzīvojām 2006. gadā?
nu atšķirībā no tevis, es dzīvi šeit saskatu no vispārīga skatpunkta, nevis tikai savējā. mani neinteresē valsts budžeta rādītāji, es esmu pilsonis, un mani interesē tas, ka vairākiem pazīstamiem cilvēkiem samazināja algas un citus atlaida :)
imo gluži otrādi, tu šo uztver no personīgā skatupunkta :)
kapēc? mani arī tas pagaidām nav ietekmējis, toties es redzu kā tas ietekmē citus. tu savukārt raksti “priekš manis tas nav viens un tas pats. budžeta iestāžu darbinieku algu samazinājums mani neietekmē”
es arī redzu, ka vispārējais kritums ietekmē daudzus, bet runa bija par to, ka pašreizējais izdevumu samazinājums ir līdzvērtīgs devalvācijai. tā nu gluži nav. Devalvācijas gadījumā procesi notiks savādāk, tev būs tas pats naudas daudzums, tikai nopirkt tu varēsi par n% mazāk nekā līdz tam. Pie samazinātas algas preču cenas nekāps, jo pirktspēja krītas, cenas ies/iet uz leju, līdz ar to pirktspējas kritums nebūs tik liels kā devalvācijas gadījumā.
un es jau atbildēju ka tā bija nekaunīga ģeneralizācija bez jebkādas ekonomiskas loģikas. tas bija vienkāršots līdz pilsoņa izdzīvošanas iespējamības noteikšanas līmenim :)
Jau iepriekšējā gadā, gan arī šogad, gan Godmanis, gan Dombrovskis skaidri un gaiši teica, kabudžeta grozījumu otrais galvenais merķis (pēc deficīta samazināšanas) ir veikt iekšējo devalvāciju.
Ja ārējā (jeb klasiskajā) devalvācija algas nemainās, bet mainās valūtas kurss un tā dēļ algas valstī nokrīt salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tad iekšējā devalvācijā algas tiek samazinātas tiešā veidā nemainot valūtu kursu.
Otrais variants (kuru mēs ejam) ir grūtāks politiski, bet daudz vieglāk kontrolējams un nevar izraisīt devalvācijas spirāli, jeb valūtas krahu.
Galvenais iemesls devalvācijai (abu veidu) ir palielināt eksportu un samazināt importu. Tas ir izdevies – pirmo reizi Latvijā ir pozitīva eksporta bilance.
Vēl viens patīkams iznākums ir cenas – ja visi cilvēki nevar atļauties pirkt lietas par dārgu naudu, tad pārdevējiem nav izvēles, kā samazināt cenas. Pārtikas cenas in nokritušās par aptuveni 20% kopš gada sākuma. Īres cenas vidēji vēl vairāk.
Turklāt strādājošo pensionāru pensijas apgriezšana līdz gada beigām atbrīvos vairākus desmitus tūkstošus darba vietu (70000+ pensionāru pašlaik strādā), kas ļaus atvieglot bezdarba situāciju.
Īsumā – Dombrovskis (un Godmanis) ir vienkārši ģēnijs, ka izdevās šitādas lietas dabūt cauri.
man patīk tavs “atlaižot 70000 cilvēkus no darba, atbrīvosies darbavietas kas atvieglos bezdarba situāciju” :) Lai gan protams labāk atlaist pensionārus nekā pārējos, jo pirmajiem vismaz ir kādi papildus ienākumi (lai cik niecīgi tagad).
Kopumā jau pazeminot cenas un samazinot algas rezultāts ir vienāds, un vinnē tikai tie kuriem algas nesamazina (kā tu domā vai dombrovskim un co algas samazināja?).
citādi jau protams piekrītu, tas bija arī tas ko es vēlējos pateikt. nevar teikt ka man ir pilnībā pieņemama visa šī procesa pamata doma, t.i. nafig mums tas aizņēmums bija vajadzīgs.
varu tikai Aigariusam piekrist, ka Godmanis un Dombrovskis ir ģēniji – it īpaši jau Godmanis, kurš tomēr premjerēšanu sāka PIRMS dziļās pakaļas un līdz ar to visus lēmumus pieņēma apmēram gadu par vēlu. un es gribētu zināt, kas tagad strādās skolās – pensionāri (kā liela daļa iepriekš) tie nebūs – 50% algas samazinājums + 70% pensijas ir ļoti jauks, bet jauni cilvēki – ar pusi no līdzšinējās skolotāja algas – arī diez vai. un kur vēl lieliski realizētā PVN palielināšana (ļoti labi rezultāti). patiešām vieni vienīgi ģeniāli gājieni.
nemaz nerunājot par to, ka gan Dombrovskis, gan Godmanis pie šprices bija arī agrākos laikos (ne jau visu laiku, bet pilnīgi pietiekoši), līdz ar to anyway ir līdzvainīgi pie tā, ka LV atrodas uz bankrota robežas (ko viņi arī nenoliedz).
Un, protams, es vēl neesmu pieminējis Parex. Bet to laikam labāk arī nepieminēt.
tikko lasīju ka nesekmīgos vairs nepārcels nākamajā klasē. interesanti kāds mums pēc gadiem būs skolu beigušo procents :) protams nav jau labi dumjos laist cauri, bet nu komon
A kad nesekmīgajiem ļāva nākošajā klasē pāriet? Ja pareizi atceros, tad ja kaut viena atzīme ir zem 4 vai vairāk nekā divi 4ieki, tad pāriet nākošajā klasē nevarēja un ta no paša sākuma.
Dombrovskis bija ministrs no 2002-2004. gada, bet kad taisījās krīze viņš bija Eiropas Parlamantā, bet Godmanis vispār nav bijis nekādā amatā kopš 1993. gada. Nevienam no viņiem nav nekāda sakara ar krīzes izraisīšanu vai pasliktināšanu. Dombrovska ienākumi tagad ir vairākas reizes zemāki, nekā bija EP deputāta alga.
Krīze jau gadus pusotrus trako pasaulē, Godmani iecēla tikai tad, kad kļuva absolūti skaidrs ka Latvijā būs vel sliktāk nekā pasaulē videji.
Ja jau ir tāda baiga krīze, tad atradīsies arī kas par minimālo algu par skolotāju vai apkopēju strādās. Ja nē, tad būs jāapvieno skolas, bērnu dārzi utml. lai dabūtu lielāku algu.
Un vispār algas piespiedu veidā samazināja tikai valsts iestādēs – mums tur jebkurā gadījumā pārāk daudz cilvēku strādā. Privātajā sektorā (it īpaši normālos uzņemumos, kas uz eksportu strādā) algas īpaši nekrita. Labiem specialistiem pat pielika, lai neizdomā uz ārzemēm braukt.
nezinu kurā skolā tu gāji, man nevienā no zināmajām tā nekad reāli nav bijis, ir tikai biedēts. es zinu bariem cilvēkus kuriem katru gadu ir bijis vismaz viens trijnieks :)
nezinu kādā leiputrijā aigar tu dzīvo, bet es pazīstu šķiet piecus cilvēkus kurus atlaida no darba tieši privātos uzņēmumos, un pie mums darbā ir pieteikušies vairāki kuriem algu samazināja divas reizes tieši privātie lai nebūtu bankrots. pat kaži atlaida no darba :)
kāda muļķības, uz nākamo klasi laid cauri ar 2 nesekmīgiem priekšmetiem (t.i., mazāk par 4nieku), tas pamatskolā. Vidusskolā atkarīgs no katras skolas nostājas.
A kas privātajā sektorā notiek, tas nav no valdības atkarīgs. Tas jau tiešā veidā krīzes cēlonis.
Laikam gan tas par otrgadniekiem ir bijis no skolām atkarīgs, bet tagad to valsts līmenī nostāda. Un pareizi dara. Kāda velna pēc būtu pieļaujams, ka skolēns ar 3 ballēm no 10 var pāriet nākošajā klasē??? 4 nozīmē, ka skolēns saprot 50% no apgūstamās vielas. Ja viņš pat pusi nevar saprast, tad acīmredzami, ka jāpamēģina vēl vienu gadu.
Nevar jau līdz ASV līmenim nolaizties, kur puse 6. klases skolēnu lasa ar lielām grūtībām vai vispār nelasa.
nu tas ka izglītības sistēma te ir pakaļā sen ir skaidrs. es jau arī itkā atbalstu. cita lieta ir ja skolotājs ir vainīgs pie nezināšanas. mazums mums bija skolotāju kas vispār neko nemācija, tikai laida haļavu.
nolaizties, heh.
devalvācija sūkātu asti, jo ietaupījumi samazinātos.
Privātajā sektorā (it īpaši normālos uzņemumos, kas uz eksportu strādā) algas īpaši nekrita.
Nu gan pateici. Privātajos uzņēmumos, atšķirībā no valsts, tev neviens neko neprasa, pienāk diena x un tev piedāvā izvēlēties starp samazinātu algu teiksim par procentiem 40 un atlaišanu. visi jau dzird skolotājus, bet to baru ar tirdzniecības menedžerīšiem, kas agrāko tūkstošu vietā ir nosēdināti uz pāris simtiem neviens nedzird, jo menedžerīši saprot sakarību starp to cik viņi atnes uzņēmuma kasē un cik viņiem samaksā.
Skolotāji, lai viņi man piedod, nav sapratuši, ka viņiem faktiski ir tieši tāda pat izvēle: piekrist algas samazinājumam vai nesaņemt neko jau pēc trim mēnešiem, jo maciņā vairs naudas nav.
E te dziivojos pie viens gimenes, kuriem puikam ir 10gadi un vinam ir brīnišķīgs jauns sporta skolotājs, kurš uz darbu brauc no Ragans uz Cēšim un kuram ir divi bērni. Pēc algu samazinājuma viņš saņems 135ls. Komon!!!! Nu, tā tak galīgi nevar … vai viens cilvēks viens pats var par tādu naudu izdzīvo??. Nezinu man jau šķiet, ka tas viss ir tāds plāniņš , lai letiņi ir tupi un domā par izdzīvošanu. Lietuvā skolotājiem ar smagām pārunām samazina algas par 8% !!!! Tā ir mūs valsts politika. Sagatavošanu skolai arī likvidē, ok, tie vecāki, kuriem ir vēl grāmatas plauktos sagatavos skolai, bet pārējie? Rīgā es uzdrošinos teikt ir 55% tāi kuri domā par ēdienu un nevis par izglītību. Tātad vajag valsts vīriem aitu baru … un mēs nedrīsktam par tādiem kļūt!!! Un jākustina smadzene , kā lai ,te izdzīvo un nebraukt uz ārzemēm pelnīt citai ekanomikai.
devalvācijas “aicinājums” ir atjaunot konkurētspēju ekonomikas aktīvajam sektoram – visi, kas dara ko vajadzīgu – imports, ražošana, uzņēmēji paceļ cenas līdz renatbilitātei … toties valsts iestāžu darbinieki, pensionāri, pabalstu saņēmēji uz ilgāku laiku (/2gads – 2 gadi, atkarībā no spējas kliegt un vaimanāt) izmaksā daudz lētāk …
jā, no sociālā viedokļa – pa īstam, kur cērt, tur skaidas lec
Nu nē es jau te superģeneralizēju un šis raksts jāuztver ar šķipsnu sāls, jo Devalvācijas gadījumā valsts neko nevarētu iepirkt, un tā kā mums pašiem nekā nav un mēs neko īsti arī neražojam (arī elektrību un gāzi) tad problēmas lielā mērogā būtu citas. Runa bija tikai par tiešo ietekmi uz pilsoņa kabatu, un tā ietekme vispārinot ir ļoti līdzīga – zaudē patērētājs.