sapnis

Turpinot par mūsu valdības variantiem “kur ņemt naudu”, šodien no rīta pa radio dzirdēju ka plāno ne tikai aizliegt iespēju jaunajiem vecākiem pabalstu aprēķināt no tēva algas, bet arī mammu pabalstu ierobežot par 50% vai padarī to par statisku summu kas visiem būtu vienāda (un ne jau liela). Tadejādi valsts ietaupītu sākot no 20mil. Latu gadā, ar katru gadu vairāk!

Man šiem asprāšiem ir daudz labāks plāns. Atteikties no algu sistēmas valsts darbiniekiem, un nemaksāt tiem vispār. Tādejādi tiks ietaupīts daudz vairāk valsts līdzekļu! Papildus tam, mans ieteikums ir likvidēt 60% ministriju (nejauši izvēlētu), jo arī šādi mēs noteikti ietaupīsim vairākus simtus miljonu latu.

Kā nākamo soli es iesaku pludināt iekšā dažus desmitus tūkstošus Nigērijas iedzīvotāju (nav noslēpums cik ļoti viņi vēlas emigrēt uz kādu no eiropas valstīm) un pieņemt kādā no bezalgas valsts iestādēm, tādejādi pelnot uz nodokļiem. Kas var būt labāks par nodokļu maksātājiem kuriem nav jāmaksā algas?

Un protams pēdējais punkts būtu Igaunijai pārdot Valkas rajonu, Lietuvai – Bauskas. Iespējams var ar Krieviju sarunāt papildus Abrenei paņemt arī klāt atlikušo Ludzas rajonu, varbūt izdodas kaut dažus miljonus izspiest.

Cienītie! Latvijas valsts nav Jenga spēle, kur no miljonu tornīša ir jāizvelk pietiekami daudz klucīšu, pamanoties torni nesagraut. Katrs klucītis nodrošina tūkstošiem cilvēku iztiku, un ja tā turpināsies kā ir iesākts – pie mums būs Brazīlija, ar bomžu rajoniem lielākiem par galvaspilsētu, un centrālo geto ar valstsvīriem cietokšņos.

Mūsu valdība ir baigie joku pēteri. Ja godīgi, tad man jau uz šo brīdi ir aizmirsies priekš kam īsti mums tā lielā nauda bija vajadzīga, un kā mēs līdz tādai situācijai nonācām, bet fakts kā tāds – lai apmierinātu SVF prasības attiecībā uz budžeta deficītu (kas savukārt ir nepieciešams lai saņemtu solītos aizdevumus) mūsu valdība ir gatava atņemt iedzīvotājiem naudu tiktāl, līdz te vienkārši valsts vairs nebūs. Galu galā “Valsts” definīcijā viens no pamata stūrakmeņiem ir iedzīvotāji, bet kas tā par valsti kura mērdē iedzīvotājus badā?

Valdības plāns attiecībā uz jautājumu “Vajag naudu!”:

1. Palielinam PVN
2. Palielinam akcīzes preču nodokļus
3. Samazinam algas
4. Samazinam darbaspēkus
5. Samazinam prēmijas
6. Ieviešam jaunas akcīzes preces – saldumus! (PVN tak vairāk pielikt nevar)
7. Noņemam bezdarbnieku pabalstu, lai atlaistajiem nav nekādu iespēju izdzīvot
8. Noņemam pabalstus māmiņām
9. Noņemam pabalstus arī tētiem, jo, redziet, tētis nav nekāds vecāks. Tikai mamma ir vecāks. Turklāt tēti par daudz pelna

Kā var redzēt, iedzīvotāji cieš visvairāk, kā tādas slaucamās gotiņas mēs te esam.

Un vakardienas ziņa par to ka noņems bērnu pabalstu, kas aprēķināts no tēva ienākumiem – fantastiski! Redziet – tēti par daudz pelna un tā valsts ietaupīšot līdz 30 miljoniem. Tas jau nekas, ka efektīvi tas nozīmē mīnus 30 miljonus latvijas jauno ģimeņu budžetā, rezultējoties vēl jo vairāk samazinātā pirktspējā. Nav nodokļu maksātāju, cilvēkus izliek no dzīvokļiem un arī bankām vairs nav ienākumu, kas turpina pasliktināt situāciju un krīze tik turpina izplesties.

Vai tiešām man bija taisnība, kad paredzēju bomžu un bezdarbnieku armādas Rīgas ielās, kas ielenc atlikušo bagātnieku geto?

Ivars Ījabs arī tā domā.

Quo vadis, Latvia?

Es reizēm nespēju pārstāt brīnīties par dažu uzņēmēju attapību. Tirgus izpēte laikam šajā valstī nav populāra nodarbošanās, waste of time, tā teikt.

Ilustratīvs piemērs.

Zolitūdē, no mūsu mājas ar kājām ejamā attālumā atrodas sekojoši pārtikas veikali: Sky, Rimi, Nelda/Iki, Supernetto, divi gab. Maxima, Mego. Apskatījos kartē, un visi šie veikali atrodas 500 metru radiusā ap iedomātu Zolitūdes ģeogrāfisko centru. Lieki piebilst ka 3 autobusa pieturu, vai 15 minūšu gājiena attālumā atrodas Spice un Maxima XXX, uz kurieni dodas visi kam ir auto, vai vēlme pēc plašākas izvēles.

Un tagad jautājums. Ņemot vērā acīmredzamu nīkuļošanu lielākajā daļā Zolitūdes veikalu, situāciju kad IXO centrā (kurā ir Maxima) katru otro nedēļu aizveras kāds veikals – KAPĒC ir jābūvē vēl divi iepirkšanās centri Zolitūdē? Viens no viņiem tikko tika anonsēts divdesmit metru attālumā no jau tā nīkuļojošā IXO centra, otrs vēl 100 metrus no tā. Un kas lūdzu atradīsies šajos veikalos? Kārtējie lupatu tirdziņi un viltoto rokassomiņu veikali kur pārdevējas mirst aiz garlaicības līdz veikalu slēdz? Pārtikas veikalu tur noteikti nebūs, vienīgie kas te nav pārstāvēti ir Elvi, Prisma un Selver.

Vai nav skaidrs, ka veikalu lielā blīvuma, un Spice/Maxima XXX tuvuma dēļ šeit nav NE MAZĀKĀS iespējas iekarot jebkādu tirgu?

Gribēju rakstūt par fucking murgu kas ir sācies ar nesenajiem paziņojumiem par to ka līdzšinējā inkvizīcija nav palīdzējusi, un ka jāatlaiž vēl vairāk cilvēku, algas jāsamazina vēl un izrādās jānogriež arī bezdarbnieku pabalsti un māmiņu algas, bet Zanders ir pateicis labāk.

Ak tiešām, kāds brīnums ka samazinās valsts ieņēmumi pēc cilvēku atlaišanas un algu samazināšanas par 40%? Tik tiešām, kur pēkšņi palika nodokļu maksātāji?

Ja agrāk bija sajūta ka mūsu valstij pie stūres ir neaptēstu infantīlu bars, tad tagad tas vienkārši ir faktuāli apstiprināts.

Vakardien ar Noru bijām ļoti mierīgā veloizbraucienā pa pārdaugavu, izbaudot mierīgo dienu un ripinoties pa šaurām ieliņām. Par pašu pārbaucienu nestāstīšu, bet tikai par vienu konkrētu notikumu, proti, kā man izdevās nokaitināt bandītus melnā bmw 750.

Es neteikšu ka es nebiju vainīgs pie radušās situācijas, tieši pretēji, varētu pat teikt ka es rīkojos vairāk kā muļķīgi, bet fakts paliek fakts, ka, mierīgi ripinoties pa mazajām mārupes ieliņām, konkrēti pa dzīvojamo zonu (ko apzīmē ar 528. zīmi), no aizmugures atskanēja skaļš automašīnas signāls, un ar lielu ātrumu mums garām pabrauca minētais auto, šķērsojot man ceļu un nogriežoties sānu ieliņā.

Jāņem vērā, ka mēs ar Noru esam mierīgi braucēji un vienmēr turamies pie ielas malas. Katrs velosipēdists kas ir izjutis nervozas auto taures uz savas ādas jums pateiks cik tas ir nepatīkami, it īpaši ja tas ir nepelnīti un nevietā.

Protams es sabijos, un dabiski reaģējot parādiju braucējam pelnītu vidējo pirkstu, jo būtībā es viņa ceļu netiku iztraucējis, un viņam šajā vietā neklājās braukt tā kā viņš to darīja.

Kā izrādijās, mana muļķīgā reakcija ļoti aizvainoja braucēju, viņš apstājās un braucot atpakaļgaitā ar kaucošām riepām mēģināja mūs ar Noru nobraukt (vismaz demonstrēja šādu iniciatīvu), tad apmeta auto riņķī, un mēģināja to izdarīt no citas puses. Atvēra logu un sāka krievu matā kautko stāstīt mums par to ko viņš ar savu blakus sēdošo tautieti izradīšot ar mūsu radiniekiem. Tautieši tādi pajauni, nedaudz zem 30, ādas drēbēs, es pat atļaušos iet tik tālu un teikšu – tipiski šādam auto. Neizplūdīšu detaļās, bet teikšu tikai to, ka ar veco ignorēšanas triku izdevās izvairīties no turpmāka konflikta, un turpinājam braukt kā iesākuši. Tiesa, nedomāju ka triks būtu iedarbojies tik veiksmīgi ja es būtu viens, bet tādā situācijā man būtu vairāk pieejamu alternatīvo triku.

Protams mācība no šī gadījuma ir – neraustīt bandītu aiz matiem.

Jebkurā gadījumā secinājums kā parasti, ja šajā valstī ir kāds naudīgs cilvēks kuram ir tieksme uz varu, problēmas ar pašpietiekamību, problēmas galvā un pārāk īss krāniņš, tas noteikti izvēlēsies minētās markas auto. Šis fakts gan protams izraisa neērtības tiem, kuri šos auto izvēlas citu iemeslu dēļ (gan jau ka ne bez pamata, atzīstu ka šīs markas auto ir savas priekšrocības arī citās jomās), bet kopsummā neviens nevar noliegt – bmw braucēji, tas ka jūs nevar ciest – you asked for it.

Nesen DB.lv izlasīju visai sašutušu rakstu kurš saucās “Vilto pat tintes kārtridžus“. Rakstu protams bija apmaksājis HP, tas tur pat bija rakstīts. Bet sašutums visai dīvains.

Man mājās ir printeris ar piecām krāsu kasetēm. Piecas, tapēc ka foto printeris. CMYK+K. Printeris nav nekāds dārgais, visai standartīgs lētā gala fotoprinteris. Nesen, kad divu no kasešu krāsu līmeņi sasniedza 10%, printeris atteicās drukāt jebkādās krāsās. Atceros agrākos laikos, pat tad, kad pilnīgi visa melnā tinte bija izbeigusies, varēja drukāt zilu tekstu un dzīvot ilgi. Godīgi sakot atceros kā izspiedu sausu to melno kaseti, drukājot knapi salasāmu strīpainu tekstu.

Mūsdienās tas protams nav pieņemami, jānodrošina klients ar absolūti labākajām izdrukām, un tiklīdz pastāv neliela iespēja sačakarēt izdruku, labāk nomainīt tintes uzreiz. Lai gan īstenībā tas viss ir tikai pamatīga klientu čakarēšana. Man beidzās TIKAI zilā tinte, kapēc es nevaru drukāt Greyscale melnbaltu teksta lapu? Man joprojām bija gandrīz pilna Teksta Melnā un Bilžu melnās kasetes.

Lielveikalā ejot apgaitā pa tehnikas viekaliem protams biju nelielā šokā, jo krāsu kasetes cena ir deviņi lati, bet lielā melnā maksā padsmit latus. Rupji rēķinot 50+Ls par tinšu nomaiņu printerim, kas maksā tikai nedauz vairāk.

Un tad es vērsos pie drauga eBay.

Izrādās, ka mūsdienās printeru ražotāji ir tik paranojiski, ka tinšu kasetes aizsargā ar īpašiem čipiem, un pa lēto kasetes nopirkt nav tik viegli, bet – kā rādās čipus var noņemt, un uzlikt Ķīniešu kasetēm.

Pasūtiju jaunu komplektu, visas piecas kasetes, kopā ar sūtīšanu par 7.5Ls (grand total, nekādu papildus izmaksu!).

Vakardien atgriezies no pasta nodaļas, secināju ka čipu nomainīt ir ļoti viegli, vienīgi protams printeris secināja ka vairs nevar nolasīt atlikušo tintes daudzumu, un atteicās drukāt pavisam. Viņam bija parādijušās aizdomas ka tas esot slikts pirātiskais kārtridžš un ka to esot jāmet ārā. Izrādās ka pieturot “Paper Feed” pogu šo domu no printera gudrās galvas var izdzēst, un cik sapratu kādu laiku viņs mani liks mierā.

Izdruka tāda kā parasti, un tas viss izmaksāja mazāk nekā viena kasete tepat lielveikalā.

Un vēl brīnās, ka “vilto pat printeru tinti“.

Vakardien kārtējo reizi izbaudijām futūristisko CSDD. Ja visās citās Latvijas iestādēs valda padomju laiku attieksme un birokrātija (“visās” un “vienmēr” ir mani mīļākie vārdi, nepiekasīties), tad CSDD vienkārši atsver tās visas kopā, ar savu mega organizētību, ka sajūties gluži kā uz citas planētas.

Braucām pārreģistrēt savu pārdoto auto uz jaunu īpašnieku. Ieejam iekšā un nospiežam podziņu “kase”. Momentā iedegas numuriņš, jo lodziņu tur netrūkst. Pie lodziņa:

mēs: mainīsim auto īpašnieku
tante: Tehniskā pase un jaunā īpašnieka pase.
tante: paldies, 94 Lati lūdzu. čeks
mēs: paldies

Ejam uz reģistrāciju turpat netālu, spiežam pogu “reģistrācija”, iedegas numuriņš. Ejam iekšā. Tehnisko pasi lūdzu. Viss, paldies! Kopumā process aizņēma ne vairāk par kādām 6-7 minūtēm sākot no ieiešanas ēkā.

Izgājām ārā un sajutāmies bišku bēdīgi. Viss, Defender ir pārdots un pazudis uz visiem laikiem. Ja vien kādā nākotnē es sev nenopirkšu mazu, vecu, sarūsējušu Defender priekš pabraukāšanās pa mežiem.

16. aprīlī diena.lv organizē parunāšanos par un ap blogiem – pasākuma nosaukums ir “Blogeri – piektā vara?”

Es uz šo pasākumu neiešu. Tam ir vairāki iemesli – pirmkārt mans blogs ir mans vaļasprieks, es šeit rakstu tad kad man patīk, par to kas man patīk. Tas, ka man garšo Laimas šokolāde taču nenozīmē ka es piedalos Laimas preses konferencēs? Labi, tas bija pastulbs attaisnojums. Īstenībā man vienkārši ir slinkums iet uz pasākumu kas man ne īpaši interesē, turklāt ir viens liels svarīgāks iemesls.

Ja blogiem ir vara, tad to ir jāizmanto, nevis jāplātās. Padomājiet – kas organizē šo pasākumu? Neviens cits kā “ceturtā vara” – mediji. Tiklīdz par šādu varu “uzzinās” pārējie spēki šajā valstī, loģiski ka to sāks izmantot. Un tapēc uz pasākumu dodas tādi cilvēki kā Arturs Mednis, kuriem blogs ir teju bizness. Jo pār ko tad ir šī piektā vara? Pār tautu? Mediju acīs nē.

Pār patērētāju!

Vienīgais ieguvums no šī pasākuma ir bez maksas uzskatāmi demonstrēt medijiem kā izmantot tavu blogu patērētāja ietekmēšanai. Izgatavo savu ieroci, un tad dodies pie ienaidnieka pastāstīt kā tas strādā.

Braucu te mājās ar riteni vienu dienu, un manā saprātīgajā galvā ielidoja viena fantastiski saprātīga doma. Sekojoši, prezentēju jums, pirmo reizi pasaules vēsturē, grafikā attēlota Cacīguma –> Pokemonisma attiecība balstoties uz sejas un ādas krāsu intensitātes. T.i. piemēram ja gaišās un tumšās krāsas attiecība matos/sejā ir 1:100 tad tā pavisam noteikti ir pārsauļojusies caca ar solārijā pamatīgi apbrūninātu seju. Ja šī attiecība ir 100:1 tad tas noteikti ir melnmatainais pokemons (emo) ar pūderētu seju. Tik vienkārši!

Dīvainā kārtā šis grafiks arī attēlo manu saviebšanās refleksu attiecībā uz jebkuru no attiecībām kas šķērso robežu 40 jebkurā no virzieniem.

Nulles punkts ir gaišāks tonis, max punkts ir tumšāks tonis. 0-100.

Sestdien izdomājām braukt vērot putnus. Aizņēmāmies auto. Sākotnēji bija jāizmet pāris loki pa pārdaugavu, un jāapskata jaunievedums – zemnieku tirdziņi. Apskatījām pie Spices un Imantā pie bijušā Nif-Naf veikala. Nevarētu teikt ka kādā no tiem būtu liela izvēle, bet vismaz maizi un vietējos ābolus tur var atrast.

Ārā bija fantastiski saulains un silts, tapēc devāmies uz Slokas ezeru meklēt migrējošos putnus, kuri itkā jau esot atlidojuši. Papildus tam, kā jau dodoties pilnīgi jebkur šajā pasaulē, pa ceļam bija jāpaņem daži ģeoslēpņi. Slokas ezers mums par lielu pārsteigumu bija pilnīgi un galīgi aizsalis, un pa tā virsmu diezgan garlaikoti slidinājās daži gulbji, tas arī viss. Slēpnis savukārt bija nesasniedzams, jo laivas mūsu inventārā nebija, bet meža celiņš, kas uz to veda, bija zem pamatīgi dziļa ūdens. Nekas – citreiz. Devāmies prom, pa ceļam piestājot Ķemeru parkā, lai apkoptu tur esošos savus slēpņus, un secinājām ka viens no tiem ir pazudis. Nekas, domājams pārveidosim uzdevumu, un noslēpsim drošākā vietā, pagaidām izslēdzām. Tālāk devāmies uz Lapmežciema pusi, lai paskatītos kādi putni mājo pie Kaņiera ezera. Pa ceļam piestājām Ragaciemā lai apskatītos jūru, un sameklētu kārtējo slēpni. Secinājām, ka Lapmežciemā zivis maksā dārgāk nekā Imantas zemnieku tirdziņā, un tapēc neko nenopirkām – tie paši Lapmežciema zvejnieki, tās pašas zivis. Kapēc maksāt vairāk?

Kaņiera ezera slēpnis bija pazudis, turklāt arī no putniem ne miņas. Izbraukājām un nevienu putnu, izņemot kārtējo garlaikoto gulbi, neatradām. Beigās iemaldījamies pie kautkādas Kaņiera laivu bāzes, kur beidzot atradām vairākus bariņus ļoti trokšņojošu pīļveidīgo putnu. Visādi brūnkakļi, gaigalas un citādi foršie. Diemžēļ viņi visi tusējās patālāk no krasta, tapēc nekādas prātīgās bildes tur nesanāks.

Devāmies tālāk – meklēt pūpolus. Pūpolu nekur nebija, visur tikai manīja apšņikātus kārklu zarus – šeit bijušas tantes. Tantes vienmēr visur ir pirmās, un savāc visu pirms tevis. Tas ir tāds kā mērfija likums. Tas pats ar ogām, sēnēm, un labākajiem tomātiem veikalā.

Gribējām paēst kādā no piejūras kafejnīcām, bet fantastiski pārcenotās ēdienkartes dēļ atstājām šo uzdevumu tiem krutajiem džekiem, kuri no zvejnieka zivis pirka maksājot sarkanajās naudiņās (simtniekos). Nav brīnums ka te viss ir dārgs, kāds pieprasījums, tāds piedāvājums.

Devāmies atpakaļ uz Kauguru pusi, iepirkām RIMI svaigu maizi un siera salātus, un paēdām old-skūl stilā.

Ņemot vērā, ka iepriekšējā dienā arīdzan bijām iebraukuši jūrmalā, tad arī šodien mums vēl bija derīga caurlaide, tā ka bez bēdām varējām izbraukāt jūrmalu un atpūsties kā pienākas. Apskatījām vēl vienu slēpni, kuru vajadzētu arhivēt jo tas nav atrodams, un tad devāmies uz Lielupes bāku, kurā bija vajadzīgs ielauzties un uzkāpt tajā. Nekautrējoties teikšu, ka no augstuma man ir tā visai pabail, līdz ar to šādi pasākumi man grūtības pakāpei pieliek vienu zvaigznīti, jo šī celtne ir nemaz ne nieka 32m augsta virs jūras līmeņa (man līdzi bija kalibrēts altimetrs). Apmēram šāds tornis.

Izbaudījuši saulrietu un svaigo gaisu, devāmies tālāk savā pūpolu misijā. Protams dažus pūpolus mēs atradām, bet pasūtijumu tie nespēja apmierināt. Izbraukājām puspasaules, vēl pastaigājāmies pa Priedaines klusajām ieliņām, un garām ejot uzstādijām tur arī savu ģeoslēpni. Nospriedām ka priedainē varētu iegādāties kādu īpašumu, ja vien tur nebūtu tik pelēcīgs – bez priedēm tur aug reti kas, un priedes kā zināms zaļas ir tikai tur augšā, lejā viss ir brūns un skujains.

Beigās iebraucām arī Noras vecmāmiņas mazdārziņā, jo bija ienākušās baumas par to, ka tantes aizbraucot meklēt pūpolus jūrmalā, nemaz nav iedomājušās apgraizīt savus pūpolus dārziņos. Aptuveni tā arī bija, un diezgan daudz sašņikājām tur. Atbraucot mājās gan izrādijās ka tomēr vajag vēl nedaudz pūpolus, un īsi pirms pilnīgas tumsas iestāšanās gājām pārgājienā pa savu rajonu. Aptuveni tā arī beidzās šī notikumiem pārbagātā diena, kuru visu bijām pavadījuši kustībā un svaigā gaisā.