Ceļojums uz Indoķīnu: brauciens līdz Laosai
Kad gaismiņa uzausa, sākām skatīties apkārt un izdarījām svarīgako – ieslēdzām GPS. Tur man bija labas kartes, katrai pilsētai visas ielas, un visas iestādes – labākais – arī visi hoteļi. Izvēlējāmies vienu kas pēc Lonely Planet likās pieņemams, un devāmies turp.
Hoteli atradām mazā iekšpagalmiņā, tam nebija durvju, visa uzņemšanas telpa un atpūtas stūrītis – tā arī tur bija pieejami. Vienīgais cilvēku nekādu. Zvanīju uz visiem telefoniem, un turpat redzēju viņus zvanam. Neviena cilvēka. Pagaidījām, un devāmies uz nākamo. Tur naktssargs mūs ielaida istabiņā, nomazgājāmies un palikām pagulēt.
Pēc pāris stundām devāmies uz autoostu, hotelī atstājot lielās somas. Pa ceļam apskatījām pāris ļoti smukus un klusus tempļus. Izrādijās ka autoosta ir visai lielu gabalu prom, bet mūs uzņēma ļoti uzstājīgs velorikša. Tiesa gan braucot ar velorikšu ir tāda tizla “baltais saimnieks” sajūta, un darījām tikai lai izmēģinātu šo transporta veidu. Nu protams jau – braucējam mūsu naudiņa ir svarīgāka par mūsu iekšējiem kompleksiem.






