sapnis

Vakar gribējām ātrāk iet gulēt, un vajadzēja izvēlēties tādu viegli uztveramu filmu, interesanti bet šai filmai Rotten Tomatoes dod gandrīz 70%, kas priekš vieglās komēdijas ir diezgan daudz. 

Īstenībā šī filma ne ar ko īpaši neatšķiras no filmām kā My Bosses daughter, vai Devil wears Prada. Sižets ir par 37 gadīgu sievieti, kurai nevar būt bērnu, tapēc tā caur visai dīvainu kompāniju noorganizē “māmiņu”, kas iznēsās varones bērnu. 

Filmā ir daudz jautru un smieklīgu ainu, un insteresantu, ekscentrisku personāžu, bet diemžēl man ir aizdomas ka visai drīz jau tā būs atmiņā sapinusies ar citām līdzīgajām filmām. Vakara vieglā filma.

Angliski The Orphanage. Pēc nosaukuma varētu domāt, ka standarta jaunās paaudzes šausmene, kuru pēdējos gados ir ļoti daudz, un tās visas ir visai nekvalitatīvas pēc maniem standartiem (Hills Have Eyes, Hostel etc.) Patiesībā izrādās, ka filma ir tāds kā hidden gem. Guilermo del Toro, kas ir jau pazīstams ar Pāna Labirintu, arī šoreiz radījis patiesi atmosfērisku filmu. Īsti nezinu vai filma klasificējama kā šausmene mūsdienu izpratnē – drīzāk tāda The Others stilā (arī līdzīgi laba filma). Skaista filma, brīžiem liek skudriņām pārskriet pār muguru, brīžiem salekties, un pavisam dažas reizes – ieķerties dīvāna malā vai aizvērt acis. Un lika arī padomāt.