sapnis

Interesanti gan ar to Nike brendu. Izcelsme no grieķu dievietes Nīkes (izrunā Nee-keh), rakstība tāda kā Bike (bāik) un Nile (nāil), bet nezkāpēc viņi to izrunā kā Nāikī.

Man vienmēr dabiskā reakcija ir bijusi “Naīk”

Šodien ierodoties darbā, uz spidometra rāda 1900Km kopš pirmā Jūnija. Ņemot vērā, ka nākamo svētdien (tik drīz?) izlidojam lai dotos gandrīz mēnesi ilgā atvaļinājumā tālajās zemēs, domāju ka 2000Km būtu jāsasniedz līdz tam, lai tāds būtu gada spidometra rādijums (līdz jūnijam es tāpat braucu katru dienu uz darbu, līdz ar to kopsummā būtu jābūt ~3000km).

Galu galā pilnīgi iespējams ka pēc atvaļinājuma laiks nebūs optimāls velobraukšanai, jo “sola” taču “bargo ziemu” :)

Tā kā man dienā sanāk nobraukt ~21Km un palikušas piecas darba dienas, tai nevajadzētu būt problēmai ja vien neradīsies kādi šķēršļi, piemēram tas, ka dotajā brīdī esmu visai apaukstējies.

Varbūt tā ir sliktā video kvalitāte kopā ar šņācošo skaņas fonu, izbalējušās krāsas vai es nezinu kas, bet šīm astoņdesmito gadu filmām ir sava atmosfēra, kuru mūsdienās vairs nevar novērot. Ne jau visām. Šī filma plūst ļoti dabiski, un aktierspēle pārsvarā ir gluži vai dabiska.

Nekādu pārsteigumu par Robinu Viljamsu – viņš visās filmās ir pilnīgi vienāds, lai arī es nesaku ka tas ir gluži slikti. Atšķirībā no šīs konkrētās, viņam vienkārši parasti neveicās ar pašām filmām.

Filma vēsta par situāciju vecu kā pasaule – striktā skolā ir jaunais progresīvais skolotājs, kurš visiem patīk, bet beigās tiek atstādināts dēļ savām netradicionālām metodēm. Man kolekcijā ir vismaz vēl divas filmas ar precīzi tādu pašu sižetu – protams jāņem vērā ka šī filma tika filmēta pirms 20 gadiem, un pārējās ir tādas kā imitācijas.

Filmā ir daudz skaistas dzejas, un visādu motivējošu sarunu, viena no tām, kuras pēc noskatīšanās dod spēku iet un kautko darīt.

Brīžiem gan dažu tēlu rīcība šķiet dīvaina, brīžiem filma liekas par daudz sastiepta. Iespējams ka pārāk nesen skatījos tik līdzīgās Finding Forrester, Good Will Hunting, Freedom Writers, bet kopsummā šī filma neliekas tik ļoti atšķirīga vai pārāka. Kas gan tāpat nav slikti, jo minētās ir ļoti ļoti labas filmas. Ja būtu jāliek kāda atzīme, iespējams liktu astoņi, bet nekad nevar zināt kā tā atzīme man mainīsies ar laiku.

Iesaku visiem, lai dotu spērienu pa dibenu un vēlmi dzīvē ko sasniegt, kā arī visiem kurus interesē netradicionālā izglītība, dzeja, kreatīvā domāšana, netradicionāls skats uz dzīvi utt.

–source: http://lmt.lv/lat/abonentiem/cenas/istyle_maksas

Īstenībā diezgan precīzi, pat nedaudz sliktāk nekā es paredzēju. Mana prognoze bija 100Ls + minimums 20Ls mēnesī, reāli kā var redzēt par 108Ls telefonu būs 30Ls mēnesī.

Mans pareģojums:
http://blog.sapnis.com/2008/08/08/iphone-latvija-pec-2-nedelam/

Two roads diverged in a wood, and I -
I took the one less traveled by,
And that has made all the difference.
  
–Robert Frost, 1920

Iedomājieties Ron Fricke burvīgos Koyanisquatsi un īpaši Baraka. Tad iedomājieties filmu Big Fish par cilvēku kurš stāsta neticamus piedzīvojumus krāsainā pasaku pasaulē.

The Fall būtībā ir šo abu daļēja kombinācija, no Baraka šeit pat ir tik daudz, ka spēcīgākie kadri ir 1:1 pārfilmēti. Atradu mājās Baraka un salīdzināju – vismas 4 ainas. No Big Fish šeit ir tikai ideja.

Diemžēl gadās, kad viens plus viens nav divi, bet aptuveni viens komats divi. Tā ir arī ar šo filmu. Ši filma varēja būt pasakaini mistiska, sarežģīta un sapņaina. Piemēram kā The Fountain. Bet totāli pievīla aktierspēle un saraustītais sižets. Doma bija ļoti laba, bet tā nebija pietiekami izstrādāta.

Liels paldies režisoram par darbu, kas ieguldīts lai atkārtotu skatus no Baraka, bet kopumā kā filma – tai pietrūkst dvēseles. Aktieri vairāk uzvedas kā improvizācijas teātrī, kurā parodē kādu citu filmu. Iesaku skatīties uz ļoti liela ekrāna un HD kvalitātē – burvīgas ainas.

The Fall

LMT protams ne par ko nepārtop, lai arī viņu nosaukums man ne īpaši iet pie sirds, kā jau stāstīts iepriekš.

Manuprāt priekš tik labi iegājušās zīmola Hansabankas pārtapšana par Swedbank ir visai traģisks gājiens. Nepietiek ar to, ka pāreja bija tik pēkšņa (pretstatā SEB), bet jaunais dizains un mārketinga gājieni ir vienkārši pretīgi. Logotipu acīm redzami izgatavojis bankas īpašnieka mazais, izlutinātais dēlēns vecā fotošopa versijā, lietojot “emboss” un “lens flare” efektus. Tekstam virsū lēts Gradient efekts, iespējams lietots Word 97 lai to veidotu. Varbūt … jo pēc tā izskatās.

Ak nē, pareizi – uz logotipa taču rakstīts “Since 1820″, tas visu izskaidro …

Vienīgi pat tajos laikos logotipi bija daudz glītāki. Šis izskatās kā nolauzts no kāda neizdevušās padomju monumenta, un logotips pa gabalu nemaz nav izšķirams no tā fona, un neizsaka neko.

Repulsive.

Grūti izteikt vārdos prieku un atvieglojumu, kādu es vakardien sajutu pēc stundām ilgā satraukuma, gaidot vizīti pie zobārsta.

Pēdējā gada centīgā zobu higiēnas ievērošana ir atmaksājusies, un laikam pirmo reizi manā mūžā es izgāju ārā no zobārsta kabineta ar kvīti par pieciem latiem – konsultācija, un rentgens lai būtu drošs. Mani zobi ir veseli!

Šis arī bija tas brīdis, kad es ar prieku atcerējos, ka apdrošināšanas vietā izvēlējos tās izmaksu naudā.

Pie zobārsta būtībā devos ne tikai ikgadējās apkopes dēļ – patiesībā pēc dažām nedēļām ar Noru dodamies tālā ceļojumā uz Taizemi un Laosu, līdz ar to vēlējos pārliecināties ka man nebūs jācīnās ar pēkšņām zobu sāpēm, kas pavisam var sabojāt visu ceļojuma prieku.

Šoreiz izvēlējos Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas Institūtu. Man ir stāstijuši, ka šī ir ļoti dārga iestāde, bet no otras puses – es biju dzirdējis ļoti pozitīvas atsauksmes. Sēžot uzgaidāmajā telpā es pamanīju vairākus ārzemniekus, kuri bija atbaukuši šeit labot zobus no vācijas, un komunicēja ar nolīgtu tulku palīdzību – kas ir labs rādītājs klīnikas prestižam. ARSā ārzemniekus nekad neesmu redzējis.
Read the rest of this entry »

A cloud of eiderdown
Draws around me
Softening a sound.
Sleepy time, and I lie,
With my love by my side,
And she’s breathing low.

And the candle dies.

Vakar Pink Floyd kļuva par vienu dalībnieku mazāk, lai vieglas smiltis Ričardam Raitam (Richard Wright) – Pink Floyd pianistam, patiesās Pink Floyd skaņas īpašniekam. Bez viņa eksperimentiem Shine on You Crazy Diamond un Meddle nebūtu tas kas tie ir.

Man jau vienmēr ir bijušas problēmas ar žanriem – sākot jau protams ar mūziku. “Vai šis ir Prog, vai tomēr Art roks, vai varbūt daļēji Phychedelic Indie, ar nelielām Rock’n'roll saknēm?” Esmu tam atmetis ar roku, un klausos to kas patīk, nedomājot par to, kurā no kategorijām es ietilpstu (metālisti pret reperiem?). 

Filmām to žanru oficiāli nav ne tuvu tik daudz cik mūzikai, bet tomēr ir problēmas. 

Pirms diviem ar pusi gadiem (ārprāts cik sen) skatījāmies filmu Everything is Illuminated ⁽¹⁾. Tāda sapņaina, brīžiem drūma, brīžiem smieklīga filma par cilvēku kurš dodas ceļojumā uz Ukrainu pie saviem radiniekiem. Filma ir ļoti skaisti uzfilmēta, un manās acīs vairāk ir dīvaini traka (traks kā “insane”) nekā bēdīgi dramatiska.  Read the rest of this entry »