Stendes dzelzceļa stacijā ir saņemts
jaunais Dzelzceļa vilcienu kustības saraksts un tajā teikts, ka
1.septembrī sāks kursēt pasažieru vilciens Rīga—Ventspils un
Ventspils—Rīga, vēsta laikraksts Talsu Vēstis.
now THAT … is good news!
Arhīvs priekš Jūlijs,2008
The very title of our joint subject is, I must tell you, a sick joke to begin with. Perhaps you remember the jaunty names of the callous brutes in Reservoir Dogs ”Mr. Pink,” “Mr. Blue,” and so on? Well, the tradition of giving pretty names to ugly things is as old as warfare. In Vietnam. between 1961 and 1971, the high command of the United States decided that, since a guerrilla struggle was apparently being protected by tree cover, a useful first step might he to “defoliate” those same trees. – http://www.mindfully.org/
Lielisks raksts par karu, un “Agent Orange”. Es neko neteikšu par Vjetnamas konfliktu kā tādu, bet tik daudz es varu pateikt - visas tās pretīgās lietas ko Amerikāņi darīja tā kara laikā, es priecājos ka viņi zaudēja. Protams ka man ir žēl tos cilvēkus kas gāja bojā tikai tapēc, ka kāds viņiem “iemācija”, ka viņi karo dēļ savas brīvības. Absurds, ko joprojām propogandē attiecībā uz karu Irākā.
Ar manu blogu ir viena problēma. Ļoti bieži to esmu novērojis. Daudz lasītāju, un komentētāju uzskata, ka blogs atspoguļo manas konkrēti definētās domas un uzskatus.
Tā protams nav. Man nav konkrēti definētu domu. Es neesmu CD disks ar konkrēti ierakstītu info.
Šis blogs ir mirkļa emocija, apziņas plūsma. Ja es vakar rakstīju ka man visi pasaules iedzīvotāji liekas materialistiski cūkas (nu, tikai piemēram) tad tas nenozīmē ka tā es domāju aizvakar, vai šodien. Un vēl vairāk - parasti manas domas gandrīz ar garantiju mainās. Kā jau “par mani” lapā ir rakstīts - domas taču nemaina tikai muļķi un mirušie. Es kautko ierakstīju, padomāju, pārdomāju, un ierakstīju nākamo domu.
Teiksim tā, uztveriet visu šo rakstīto ar gramu sāls. Tas ir blogs, tā nav grāmata vai enciklopēdija.
Tikko lasīju rakstu par to ka sojā ir vielas kas var izraisīt dažādus vēžus un vēl visādas trakas lietas (nu tā, vienkāršiem vārdiem sakot - patiesībā tur bija vesels pētijums). To pašu esmu lasījis par tomātiem, gaļu, piena produktiem … Un no otras puses - esmu dzirdējis arī pilnīgi pretējus apgalvojumus par tiem pašiem produktiem.
Dīvaini, vai ne?
Ja agrāk esmu teicis ka man ir divas teorijas - “vai nu visā ir kas kaitīgs, un cilvēks adaptējas, vai nu noņemot visu kaitīgo mēs dzīvosim mūžīgi” - tad nu sāku sliekties uz otro teoriju.
Iespējams ka visā ko mēs ēdam ir pa savai “kaitīgajai” lietai. Kapēc gan lai visi šie augi būtu optimizēti tieši cilvēkam? Mēs te neesam nekādi bosi, vai radības kroņi. Normālām dzīvām būtnēm parasti ir visai konkrēts ēdiens no kā viņas pārtiek, tas tikai mums vajag miljons dažādus ēdienus lielveikalā.
Un iespējams ka tieši šis faktors tur mūs pie vidējā vecuma 70 gadi. Kazi, iespējams ja mēs visi optimizētu savus ēšanas paradumus - pēc vairākām paaudzēm varbūt dzīvotu daudz ilgāk? Tikai jautājums - kas tad īsti ir “homo sapiens sapiens” pamata ēdienkarte?
Jā, un plus vēl dažas dienas. Nevarētu teikt, ka es dzīvē jūtu jebkādas atšķirības. Vakardien ar Noru intereses pēc aizgājām uztaisīt asins analīzes. Tas gan ir atsevišķas rindkopas vērts stāsts.
Ir tādas Gulbja laboratorijas, izmētātas pa visu rīgu, t.sk. ARS medicīnas centrā skolas ielā. Es kā jau tāds, reti dakterus apmeklējošs cilvēks, nedaudz baidos no visādiem medicīnas centriem, bet nu pierunāja mani. Uzeju otrajā stāvā, tur aiz lepnām stikla durvīm Gulbja laboratorija. Nu tik krutu servisu es vēl nebiju redzējis medicīnas iestadē. Neviena cilvēka, nekādu rindu, paņemam numuriņu, uz tablo parādās - kā bankā - tur sieviete apsēdina krēslā. Maksāt var turpat iekšā kabinetā un pat ar kredītkartēm. Tiesa gan teica, ka cash is preferred. Sākumā nobārstija mani ar svešvārdiem, es teicu ka neko nesaprotu, ka man vajag parasto asinsainu plus dzelzi un cukuru. Asinis no vēnas paņēma ar tādu profesionalitāti ka es pat nebūtu pamanījis, ja neskatītos. Viss tika izdarīts ar mehānisku precizitāti un vieglumu, nevis kā parasti visādās poliklīnikās ar duh..kill me now skatienu sejā. Jā, un rezultātus pēc divām stundām es saņēmu emailā (!!!). Noteikti iesaku tur aiziet, tik aiz prikola vien (pun intended). Samaksāju nedaudz virs trim latiem.
Asins analīzes izrādijās perfektas pa visiem punktiem, rezultātu tabula ir visai interesanta, jo tur uzrāda arī pieļaujamos intervalus, tā ka pats vari novērtēt vai ir par ko satraukties vai ne. Ja kas būtu ārpus intervala, ar bultiņu kas norāda “par daudz” vai “par maz”, tad varētu iet pie ārsta.
Nu jā, bet tadu lietu man nebija.
Bet neskatoties uz rezultātiem gribu pamēģināt atteikties no cukura uz 30 dienām. Neiet galējībās, bet vienkārši neēst visādus saldumus un nedzert limonādes. Cukurs kā dabiskā sastāvdaļa ir pieļaujams. Es esmu saldummīlis, tapēc man tas būs grūti, bet lai jau - interesanti būs.
Agrāk bija tāda krievu anekdote, ka Corel logotipā esošajos gaisa balonos ir ūdeņradis - “Korel ruhnul, I pol Windi sneslo”. Tapēc tāds nosaukums.
Tā kā ir vajadzība pēc viena layout izveidošanas vektoru programmā, nācās uzlikt Adobe Illustrator CS3 trial. Un tad sākās problēmas. Izrādās jaunākajā updeitā ir konflikts ar jaunāko MacOS updeitu, un nekas nestrādā. Tiklīdz mēģinu atvērt “open/save” lodziņu, programma aizveras. Patiesībā es nemaz neesmu drošs kas tieši neiet, jo forumos ir tikai palīdzības saucieni. Darbā viss iet ar šo programmu uz tās pašas OS. Crazy.
Žēl, jo Illustrator es zinu visai labi. OK, nācās likt citu programmu - uzlikām Inkscape. Inkscape ir bezmaksas OpenSource produkts, kas gan diemžēl balstās uz X11 apakšsistēmu, padarot to visu par šausmonīgu bremzi, tiklīdz fails aizņem vairāk nekā 1Mb. Nu labi, arī tas nesanāk. Domāju uzlikt Corel Draw trial. Liels bija mans pārsteigums, kad viņu mājslapā izlasīju ka Corel pārtrauc ražot softu priekš Mac platformas jo viņiem ir pārāk grūti portēt Corel uz Intel platformu. Āksti.
Beigās gan laika taupīšanas nolūkā tika izveidots vienkārši superkreiss risinājums. Uz Parallels virtuālās mašīnas esošajā Windows tika uzlikts tas pats Corel. Parallels strādā pietiekami ātri lai Corel tur varētu lietot (Daudz labāk nekā slavenais Andreja Astotais Corelis uz i486 mašīnas). Tagad lielāko laiku aizņem Corel apgūšana, bet nu to var pieciest. Es ātri mācos, tā teikt, lai arī daži sīkumi brīžiem dzen izmisumā.
Es ļoti ilgi baidījos no šīs filmas. Man bija radies priekštats par to ka tā ir sadistiska, brutāla drāma par dzīvi Brazīlijas nabadzīgo rajonos. Es negribēju skatīties filmu kur bērni nogalina bērnus un visu laiku jāpārdzīvo un meitenēm jāaizver acis. Par nabadzību, narkotikām un karu bomžu rajonos.
Būtībā tā tas arī ir, bet pavisam citādi prezentēts, nekā varētu iedomāties.
Šī filma ir ģeniāla. Es nespēju iedomāties vēl kādu filmu kurā tik brīvi, tik dabiski tiek attēlotas situācijas, un izstāstīti pat vairāku cilvēku dzīves stāsti. Nekāda saspīlējuma, nekāda “filmistiskuma” šī filma plūst tik viegli, ka skatoies aizmirstos ka šī ir filma, es izdīvoju redzēto. Protams veselais saprāts saka ka uz ekrāna redzamais ir visai briesmīgs, bet filmas gaisotne nav veidota lai radītu depresiju vai žēlumu, filma ļoti veiksmīgi panāk to lai sajustos kā viens no tēliem filmā, kur šāda dzīve ir ikdiena, un neviens nepārdzīvo par vienu lieku nogalinātu garāmgājēju.
Es zinu - izklausās briesmīgi, bet šī ir viena no top 5 filmām, viena no labākajām filmām ko esmu redzējis. Filma kuru nevar novērtēt. Bezierunu must see
Nenovērtējami
Man WordPress īsti nemāk embedod video tieši tā kā man vajag, līdz ar to šeit ievietoju filmiņu kā ar MacOS iebūvēto Automator vienkārši pārsaukt lielu kaudzi failu kuru nosaukumi “ir.atdalīti.ar.punktiem”
Pirms kāda laiciņa Sergejs rakstīja, kā viņam gājis ar Air Baltic servisu. Juris Kaže arī rakstīja, tāpat rakstīja Kārlis Streips. Un galu galā arī Nora man ir stāstijusi par Air Baltic. Tapēc es no viņiem bēgu kā no uguns.
Bet es stāstīšu kā man gāja ar Finnair.
Pasūtiju aizvakar vakarā biļetes. Vakar vakarā saņemu SMS no Finnair, ka nav izdevies noņemt no kartes naudu par vienu no pasūtītajām divām biļetēm, un ka jāzvana uz Servisu.
Uzreiz sapratu ka man ir Mastercard dienas limits, zvanu bankai, tur automātiskais atbildētājs palūdz ievadīt klienta numuru, kad to esmu izdarījis, meitene paceļ klausuli. Es ātri pasaku lai palielina dienas limitu, nosaucu kodu, darīts (zvans 20 sekundes). No Skype uzgriežu Finnair servisa numuru, kautko norunā Somiski, paceļ klausuli. “Hi, I just received an SMS that said you could charge me only for one of the two tickets. That was due to a Mastercard daily limit. I removed the limit, can you please try again?”. “Yes, please tell me your booking number”. “PJXXXX”. “Your name is N.R., correct? Thank you, the second ticket is now ok” (zvans 20 sekundes).
Kopā ne vairāk kā divu minūšu laikā es biju nonācis no problēmas līdz atrisinājumam. Tas ir serviss! Papildus ātrajai Nordea un Finnair reakcijai, arī Skype out zvans bija lieliskas kvalitātes, un nesalīdzināmi lētāks kā jebkura mobilā operatora piedāvātie. Atceros kā iepriekš ir nācies padsmit minūtes gaidīt uz Hansabankas klientu servisu, jo visas līnijas vienmēr ir aizņemtas. Tas gan protams ir dēļ klientu skaita, bet vienalga - svarīgākais ir gala rezultāts.
Zinu pāris cilvēkus kuri Reviews raksta daudz labāk nekā es, bet tomēr iespaidos es gribu dalīties.
Ja pirms kāda laiciņa es rakstīju cik lielisks man likās jaunais White Stripes albums, neskatoties uz to ka iepriekšējie albumi mani atstāja samērā vienaldzīgu, tad nu beidzot es esmu atradis labāku albumu par to. Ironiski, bet šis albums ir tik pat tālu no White Stripes cik Cream ir no Yardbirds. Pareizāk sakot - necik ne tālu. Es pat teiktu ka šo albumu var nosaukt par Icky Thump otro daļu.
Raconteurs “Consolers of the Lonely” ir fantastisks disks. Droši vien pirmais disks kuru esmu klausījies divreiz viena mājupceļa laikā. Ja Icky Thump spēks ir tikai dažās dziesmās, un dažas no tam es labprāt izsvītrotu no diska pavisam (Conquest), tad Consolers of the Lonely ir ļoti labi komplektēts, gan pirmā gan pēdējā dziesma ir ģeniālas, un arī pa vidu ir kas pavisam labs. Super, kā jau teicu iepriekš - gandrīz Led Zeppelin jaunās skaņās. Nepārspīlējot teikšu ka labākais pēdējo daudzu gadu Rock albums.
Caveat Emptor: Šis ir tipisks austiņu albums. Uz tumbām tam nav tās pašas skaņas, un vislabāk tas skan tieši kautkur dodoties ar austiņām galvā.
Pēdējie komentāri