Sveiki
Saistībā ar to ka sabojāju savu iepriekšējo bloga instalāciju, nācās atkal mainīt bloga platformu. Vecie ieraksti līdz 2008. gada februārim tūlīt būs, bet tie no februāra līdz šodienai - nu nezinu kā. Vajadzēs kādu palīdzību droši vien.
Archive for June 2008
Daži novērojumi Igaunijā
Stāvējām 4 stundas uz Saaremaa-Estonia prāmi, rindas laikā daži BMW centās to apbraukt un iespraukties (Latvijā normāla parādība). Igauniskais šajā procesā bija tas, ka pēc tam, kad šie spraucēji bija nonākuši līdz kasēm, cilvēks spilgti zaļā jaciņā viņus palūdza atgriezties uz rindas sākumu. BMW sēdošie cilvēki strīpainajās biksēs protams bija ļoti neapmierināti, taču sargs bija nepielūdzams. Pēc noklausītā, tā notika ar visiem kas mēģināja apiet 3Km rindu.
Pēc izbraukšanas no prāmja visus sagaidīja rinda ar 11 zaļiem policistiem, kas apturēja pilnīgi visas mašīnas un pārbaudīja alkohola līmeni elpā. Viss notika ļoti operatīvi pateicoties milzīgajam policistu skaitam.
Eh, ceru ka arī mums kādreiz būs šāda taisnība.
Mana Rock vēsture: Part II
Šoreiz es gribētu pastāstīt konkrētāk par dažām man nozīmīgām, jau iepriekš minētām, grupām, kuras - dīvainā kārtā - arī ir vienas no visas mūsdienu mūzikas pamatlicējām, un *obligātā literatūra* jebkuram kurš sevi uzskata par mūzikas cienītāju vai arī grasās paplašināt savus mūzikālās gaumes horizontus.
Visvairāk man patīk dziesmas kur bez muzikālas virtuozitātes klāt vēl ir arī dziesmas teksts kurš ietver kādu stāstu. Ir protams grupas kuras es uzskatu par ģeniālām arī ja viņām ar tekstu apjomu ir tā pašvaki (Kautvai Beatles vai Led Zeppelin), bet tomēr teksts dod ļoti daudz. Īsi sakot manā izpratnē laba dziesma ir tāda kurā ir stāsts, un labs albums ir tāds kurš dziesmas sižetiski savieno.
Billy left his home with a dollar in his pocket and a head full of dreams.
He said somehow, some way, its gotta get better than this.
Patti packed her bags, left a note for her momma, she was just seventeen,
There were tears in her eyes when she kissed her little sister goodbye.
Rod Stewart - Young Turks
Pink Floyd
Patiesībā tas arī bija viens no iemesliem kapēc man tik ļoti sāka patikt Pink Floyd. Nav jau arī brīnums - tīņa vecums un The Wall teksti, identificēties nemaz nav tik sarežģīti. Nezinātājiem “Another Brick” ir tekstuāli un muzikāli viena no vājajām Wall dziesmām, par spīti tam ka vairumam albums asociējas tieši ar šo dziesmu. Man gan vairāk ar sekojošo:
Hey you, out there in the cold
Getting lonely, getting old
Can you feel me?
Pink Floyd - Hey you
Otra miskoncepcija un viltus asociācija ko esmu novērojis - Division Bell un dziesma High Hopes. Nu jā, skaisti jau - bet ne priekš Pink Floyd. High Hopes ir sarakstījis D.Gilmors jau izjukuša PF laikā, turklāt tizlajos deviņdesmitajos, kad sintezatori bija meinstrīms un tikai alternatīvās grupas tos ignorēja. Bet Gilmoram jau bija teju 50 gadi un viņa tajā brīdī vadītā PF koncerttūre ieņēma rekordlielus 250 miljonus dolāru gadā. Kāds tur alternatīvs. Bet tas ir off topic. Īsts Pink Floyd eksistēja tikai septiņdesmitajos, jo pirms tam tas bija Sid Barret Psychedelic Pop un pēc tam - Gilmora solo grupa.
Ja kāds vēlas dzirdēt īstu Pink Floyd, tad iesaku sākt ar Wish You Were Here, piemēram. *Shine on* pirmais ģitāras pieskāriens vien ietver visu Pink Floyd esenci. Nākamais varētu būt Meddle (kurā ir gan pāris visai netradicionālas dziesmas, pa vidu albumam) un Animals. The Wall jau lai jums paliek uz beigām, jo šo Eposu ir jāizprot. Tas nav saprotams tikai muzikāli vai tekstuāli. Šo albumu vajag mēģināt izprast, neteikšu gan ka tas viegli nāksies, bet to var darīt tikai tad kad iepazīts Pink Floyd.
Led Zeppelin
Dotajā brīdī es klausos Led Zeppelin “Physical Graffiti”, konkrētāk - kādu septīto minūti jau skan Kashmir. Šis albums ir grandiozi ģeniāls, un iespējams ja ir 3 albumi visas cilvēces mūzikas vēsturē, kuriem es liktu 10 balles, šis būtu viens no tiem. Ja kāds vēlas saprast no kurienes nāk mūsdienu Rokmūzika, un uzzināt ko īsti spēlē Led Zeppelin, šis būtu īstais albums ar ko sākt. Protams ir četri albumi (I-IV) kuri ir daudz *klasiskāki*, bet manuprāt PG ir totāli viendabīgi ģeniāls albums bez neviena *album filler*, ko gan nevarētu teikt par I-IV, jo tajos katrā ir kāda viduvēja dziesma (dzirdu kā nepiekrītoši fani dauzās pie logiem, ar lāpām un dakšām).
David Bowie
Nākamais dzejnieks manā favorītu mūziķu sarakstiņā ir David Bowie. Arī ar šo izpildītāju parasti ir nejaukas asociācijas dēļ tā ko viņš, skrienot līdzi *modei*, ir darījis deviņdesmitajos, un - *nedod die’s* - astoņdesmitajos (klasiskais Ashes to Ashes videoklips).
Patiesībā manuprāt visa viņa karjeras virsotne bija - interesanti gan - arīdzan septiņdesmitajos. Kapēc dzejnieks? Lūk, “Eight line poem” no jaukā Hunky Dory albuma:
The tactful cactus by your window
Surveys the prairie of your room
The mobile spins to its collision
Clara puts her head between her paws
They’ve opened shops down West side
Will all the cacti find a home
But the key to the city
Is in the sun that pins the branches to the sky
Albums ar kuru sākt noteikti būtu “The Rise and Fall of Ziggy Stardust and the Spiders from Mars”, biežāk pazīstams kā “Ziggy Stardust”. Tad Space Oddity, minētais Hunky Dory, Alladin Sane.
The Soviet Story
Nedomāju ka es pateikšu ko jaunu, jo šī filma jau pietiekami iztirzāta, un paspējusi sacelt tādu ažiotāžu krievvalodīgo vidū, ka man godīgi sakot sāk palikt bail naktī vienam apkārt staigāt (labi ka es to nedaru).
Filma uztaisīta ļoti profesionāli, komentārs ļoti labi ierunāts, viss pārliecinoši noformēts un izstāstīts. Tiešām visu cieņu filmas tehniskajai pusei. Kā jau tie vēsturnieki teica pirms filmas mini-diskusijā (ko rādija LTV1) - vēsture vienmēr būs subjektīvs temats, un nekad nebūs tā ka visi piekritīs konkrētām notikumu interpretācijām. Nevajadzētu tagad sagaidīt ka kāds izveidos filmu par otro pasaules karu kas visiem liksies korekta.
Bet … šajā konfliktā ir tikai viena valsts kurā ekstrēmisms ir ņēmis virsroku, un kuras valdība publiski reklamē masu slepkavības kā pozitīvas un lepojas ar tām.
Lai kas arī netiktu nogalināts, un lai arī kādiem mērķiem tas arī netiktu darīts - tā ir slepkavība. Punkts.
P.S.: War is a bitch, no matter how you look at it. If you are following someone’s orders - war ends and you are tried for war crimes. If you don’t follow these orders - you are tried for treason. You have to be an idiot not to see that when it all goes down. So better stay away.
8 Femmes
Krāsaina filma franču valodā, ar pārspīlēti kolorītiem tēliem un nelieliem mūzikla elementiem. Sākumā man tās atmosfēra likās dīvaina un nedaudz kaitināja uzspēlētais tēlojums, bet tad es sapratu ka tā filma tāda ir paredzēta un viņa man sāka patikt. Sižets tāds riktīgi Puaro stilā, mājā notiek slepkavība, un nu ir jāatrod kura no 8 sievietēm ir vainīgā. Brīžiem smieklīga, brīžiem izstiepta - bet kopumā visai laba.
Čili. No sojas.
Vakardien testa nolūkiem iegādājāmies soju sīkos gabaliņos. Puskilo maksāja 50 santīmus. Ir viens tāds sojas veikaliņš uz Lāčplēša ielas, netālu no Valdemāra. Vēl sojas produkti ir arī Neldā.
Īsi sakot katliņā iekšā kubiks buljona, klāt pieberam pusi no maisiņa sojas (~250g) un aplejam ar verdošu ūdeni. Gaidam 5 min lai sasūc ūdeni, nokāšam kārtīgi lai daudz maz sauss. Tad cepam nedaudz uz pannas, un sākam jaukt iekšā pupiņas, tomātu mērci, utt visas Čili sastāvdaļas, protams neaizmirstot arī par sieru.
Pēc tam brīnamies, ka šito Čili - no Čili ar malto gaļu praktiski atšķirt nav iespējams. Mmm … Pārsteigums! Nebiju gaidījis.
The other Boleyn girl
Filma kurā spēlē divas fantastiskas meičas - Scarlett Johanson, un Natalie Portman. Sākotnēji neko vispār nezināju par šo filmu, tapēc biju nedaudz pārsteigts ka tās darbība risinās karaļa Henrija VIII laikos (Karalienes Elizabetes I tēvs). Stāsts kārtējo reizi ir pēc patiesiem notikumiem, par divām meitenēm kuru “uzdevums” ir iekārdināt Karali un dāvāt tam dēlu.
Filma interesanta, par divu pilnīgi pretēju māsu attiecībām.
Gaidīšana
Visa dzīve sastāv no gaidīšanas. Gaidu pusdienas, gaidu darba beigas, gaidu piektdienu, gaidu sauli, gaidu siltumu, gaidu atvaļinājumu, gaidu algu, gaidu algas pielikumu, gaidu ziemu, gaidu sniegu, gaidu ziemassvētkus …
Nekad nav labi kā ir, tāds nu ir tas cilvēks. Bez šīm vēlmēm nebūtu nekāda progresa.
P.S.: Ziniet kas ir globalizācija? Latviešu cilvēks ar vācu aviokompāniju aizbrauc uz Ameriku, un tur no Meksikāņu pārdevēja nopērk Levi’s bikses kas ražotas Ēģiptē!
Sīkumi
* Šodien pie pusdienu galda, vērojot kā kāds cits cilvēks pirms maltītes pašam radītājam “pateicas” par pusdienām, es sajutos brutāls un prasts. Apsēdos, atplēsu Lango iepakojumu, un paēdu.
* Kāda velna pēc, vienvirziena ielai iznākot uz galvenā ceļa, tai pāri jāliek gājēju sarkanais luksafors ja mašīnām ir sarkanais? Ārā no turienes neviens nebrauks, iekšā arī ne. Avotu->Čaka un daudz citu tādu.
* Vakardien sāku stādīt ieņēmumu/izdevumu sarakstus. Cerams atkal jau neaizmirsīšu pēc vienas dienas. Jākrāj čeki, gribu redzēt statistikas kur nauda paliek.
Lust. Caution
Apjomīgss eposs par Ķīnas-Japānas karu trīsdesmitajos gados. Divas ar pusi stundas mums tiek vēstīts par grupiņu ķīniešu teātra klubiņa dalībnieku, kuri atpazinuši kādā vietējā amatpersonā Japaņu spiegu, uzstāda sev par mērķi viņu nogalināt. Protams tas nav tik vienkārši, jo Mr. Yee ir labi apsargāts, tapēc kādai no meitenēm tiek uzdots tēlot fiktīva biznesmeņa sievu, un infiltrēties Mr. Yee mājā. Filma tiešām iespaidīga, operatoram, režisoram, komponistam - visiem lieli applausi, grandiozs gabals.