Tikko saņēmu oficiālu vēstuli no advokātu biroja, kas sniedz LG juridisko palīdzību. Īsi sakot LG visu ir izdarījis, satīrijis un vērsīsies atbilstošās iestādēs lai sauktu pie atbildības tos kuri atkritumus nogādāja dabā. Man tika lūgts aizvākt to divdomīgo rakstu, ko es arī izdarīju. LG rullē! Daba-Miskastnieki 1:0
Vakar skatījos ziņas un biju nedaudz pārsteigts par neinformētību šajā jautājumā.
Runa ir par Olipmisko Spēļu boikotu dēļ masu slepkavībām kas dotajā brīdī notiek Ķīnā, kur valdības militārie spēki nogalina demonstrētājus par to ka viņi pauž neapmierinātību Tibetas okupācijas sakarā.
Es saprotu ka federācija būtu neapmierināta ja treniņi un sagatavošanās kas ieguldīta spēļu gaidīšanā aizietu vējā, bet viņu attaisnojums ka spēles nav “politiska” lieta ir vienkārši smieklīgs.
Politiska? Tur cilvēkus slaktē nost, kāda tur politika vairs. Ja spēles tiktu boikotētas, miljardi ko Ķīna ieguldīja to organizēšanā ietu zudumā, liels trieciens pašapmierinātajai valstij.
Iz vēstures – no 1911 līdz 1951 gadam Tibeta bija valsts, bet 1951. gadā Ķīnas militārie spēki iebruka Tibetā un ar spēku piespieda Tibetu pievienoties atpakaļ.
Iespējams ka vēsturiski Tibetai arī būtu jābūt Ķīnas reģionam, bet Metodes kādas Ķīna izmanto nav man pieņemamas. Ja jau Ķīna sauc Tibetu par Autonomo reģionu, tad lai tāds viņš arī būtu, nevis kā tagad – Tibetas karogs, reliģija un autonomā valdība visi ir aizliegti. Pat nākamais izvēlētais Dalai Lama tika nolaupīts, un tā vietā valdība izvēlēja savu, ideoloģiski apmācīto Dalai Lamu kuru protams neviens izņemot valdību neatzīst.
Esmu par spēļu boikotu, jo nevar skaitīt sportistu treniņos patērēto laiku kā pietiekamu argumentu lai neizteiktu protestu cilvēku slepkavībām.
Ķīna nekaros ar visu pasauli, ja visa pasaule būs pret viņu darbībām. Tikai esot visiem kopā viedoklis tiks sadzirdēts.
Šī ir viena no tām filmām kur savākta vesela zvaigžņu komanda, bet tas nedaudz nostrādā pret viņiem un filma sanāk tāda vienkārša viegli skatāma un viegli aizmirstama. Lai gan no šī tipa filmām The Good Night ir labākais piemērs, jo sanākusi viņa ir tīri jauka un interesanta.
Stāsts ir par cilvēku kurš dzīvo parasto dzīvi, katru dienu dara vienu un to pašu, un ir visai rutinizējies. Bet tad vienu nakti viņš sapnī sastop savu “sapņu” sievieti, un pēc tam to vien domā kā tik atkal iet gulēt lai viņu ieraudzītu atkal, kas noved pie virknes interesantu notikumu.
Jauka darbadienas vakara filma.
Nosaukumā minētā ieleja ir tā vieta kur Dāvids pieveica Goliātu.
Sākotnēji es paredzēju ka filma būs ameropatriotiska filma par nabaga cietušajiem Irākas karā. Kas viņa līdz noteiktai robežai arī ir, bet šī filma ir daudz vairāk kā tikai tas.
Filma ir par tēvu, bijušo armijnieku, kurš dodas meklēt pazudušo – itkā dezertējušo – dēlu. Ar katru sperto soli viņš uzzin arvien vairāk par apstākļiem saistītiem ar dēla pazušanu, un ar katru soli situācija mainās, galdiņam beigās pagriežoties pilnīgi otrādi.
Neatklājot vairāk par sižetu, es ļoti iesaku šo filmu noskatīties jebkura tipa skatītājam, lieliska drāma par karu, un cilvēka prātu. Tiem kas ir pārliecināti ka no amerikas studijām nāk tikai pro-amerikāniskas filmas – noskatieties šo te, jo situācija karā nebūt nav vienpusēja.