Liels bija mans pārsteigums kad papētot slavenā šokolādes batoniņa Snickers sastāvu, atradu tikai vienu aizdomīgu vielu - sojas lecitīnu, kas savukārt skaitās veselībai nekaitīgs un dažreiz pat veselīgs (tiek lietots medicīnā). Protams ar vārdu “veselīgs” es pamaīgi pārspīlēju, jo katra no sastāvdaļām varētu būt iegūta šaubīgos veidos, bet nu jebkurā gadījumā snikera sastāvā ir tikai viens svešvārds, pārējais ir rieksti, šokolāde, karamele utt.

Pa ausu galam droši vien katrs ir dzirdējis par olu marķējumu skaidrojumiem, un to ka olas iedalās ne tikai pēc izmēra, bet arī to izcelsmes. Nedaudz skaidrības. Uz olas ir uzdrukāts ciparu/burtu kods, kas sākas ar ciparu. Cipari:

3) parastā ola, kuru dējusi vista cieši apspīlētā krātiņā un turēta visai šausminošos apstākļos (ir dzirdēt negribēsiet)

2) dējusi vista kas dzīvo kūtī

1) dējusi vista kura dzīvo laukā, ar vismaz 10kmv telpu brīvības

0) tas pats kas 1 tikai tas notiek bioloģiskajā lauksaimniecībā (īpašas papildus prasības)

Vakar iegādājos olas ar cipariņu “1″. Viņas maksāja par 60 santīmiem vairāk nekā “3″ (visas pārējās diemžēl), bet es šo ieguldījumu uztveru drīzāk kā ziedojumu vistiņu labklājībai.

Vakardien tā pa īstam atklājām velo sezonu, jo nobraucām pirmo nopietno attālumu ~35Km pārsvarā pa pludmali. Bijām Ķemeru nacionālā parka *Meža Mājā* kur bija putnu sagaidīšanas tusiņš ar visādām putniem saistītām aktivitātēm un pārgājieniem. Praktiski visu dienu nodzīvojāmies pa svaigu gaisu. Sen nebiju tā gulējis, visas maliņas sāp.

Interesanti ka jaunajam velosipēdam garantijas apskati jāveic pēc 150Km, ņemot vērā ka man ik dienas 20Km ir darba brauciens, tad pieskaitam šo te nedēļas nogales braucienu - nedēļa un jau apskate jāveic :)

Bet tā kā man spidometra nav, nedomāju ka kāds pamanīs ka aizvedīšu nedaudz vēlāk.

Tikko saņēmu oficiālu vēstuli no advokātu biroja, kas sniedz LG juridisko palīdzību. Īsi sakot LG visu ir izdarījis, satīrijis un vērsīsies atbilstošās iestādēs lai sauktu pie atbildības tos kuri atkritumus nogādāja dabā. Man tika lūgts aizvākt to divdomīgo rakstu, ko es arī izdarīju. LG rullē! Daba-Miskastnieki 1:0

Vakar skatījos ziņas un biju nedaudz pārsteigts par neinformētību šajā jautājumā.

Runa ir par Olipmisko Spēļu boikotu dēļ masu slepkavībām kas dotajā brīdī notiek Ķīnā, kur valdības militārie spēki nogalina demonstrētājus par to ka viņi pauž neapmierinātību Tibetas okupācijas sakarā.

Es saprotu ka federācija būtu neapmierināta ja treniņi un sagatavošanās kas ieguldīta spēļu gaidīšanā aizietu vējā, bet viņu attaisnojums ka spēles nav “politiska” lieta ir vienkārši smieklīgs.

Politiska? Tur cilvēkus slaktē nost, kāda tur politika vairs. Ja spēles tiktu boikotētas, miljardi ko Ķīna ieguldīja to organizēšanā ietu zudumā, liels trieciens pašapmierinātajai valstij.

Iz vēstures - no 1911 līdz 1951 gadam Tibeta bija valsts, bet 1951. gadā Ķīnas militārie spēki iebruka Tibetā un ar spēku piespieda Tibetu pievienoties atpakaļ.

Iespējams ka vēsturiski Tibetai arī būtu jābūt Ķīnas reģionam, bet Metodes kādas Ķīna izmanto nav man pieņemamas. Ja jau Ķīna sauc Tibetu par Autonomo reģionu, tad lai tāds viņš arī būtu, nevis kā tagad - Tibetas karogs, reliģija un autonomā valdība visi ir aizliegti. Pat nākamais izvēlētais Dalai Lama tika nolaupīts, un tā vietā valdība izvēlēja savu, ideoloģiski apmācīto Dalai Lamu kuru protams neviens izņemot valdību neatzīst.

Esmu par spēļu boikotu, jo nevar skaitīt sportistu treniņos patērēto laiku kā pietiekamu argumentu lai neizteiktu protestu cilvēku slepkavībām.

Ķīna nekaros ar visu pasauli, ja visa pasaule būs pret viņu darbībām. Tikai esot visiem kopā viedoklis tiks sadzirdēts.

Šī ir viena no tām filmām kur savākta vesela zvaigžņu komanda, bet tas nedaudz nostrādā pret viņiem un filma sanāk tāda vienkārša viegli skatāma un viegli aizmirstama. Lai gan no šī tipa filmām The Good Night ir labākais piemērs, jo sanākusi viņa ir tīri jauka un interesanta.

Stāsts ir par cilvēku kurš dzīvo parasto dzīvi, katru dienu dara vienu un to pašu, un ir visai rutinizējies. Bet tad vienu nakti viņš sapnī sastop savu “sapņu” sievieti, un pēc tam to vien domā kā tik atkal iet gulēt lai viņu ieraudzītu atkal, kas noved pie virknes interesantu notikumu.

Jauka darbadienas vakara filma.

Nosaukumā minētā ieleja ir tā vieta kur Dāvids pieveica Goliātu.

Sākotnēji es paredzēju ka filma būs ameropatriotiska filma par nabaga cietušajiem Irākas karā. Kas viņa līdz noteiktai robežai arī ir, bet šī filma ir daudz vairāk kā tikai tas.

Filma ir par tēvu, bijušo armijnieku, kurš dodas meklēt pazudušo - itkā dezertējušo - dēlu. Ar katru sperto soli viņš uzzin arvien vairāk par apstākļiem saistītiem ar dēla pazušanu, un ar katru soli situācija mainās, galdiņam beigās pagriežoties pilnīgi otrādi.

Neatklājot vairāk par sižetu, es ļoti iesaku šo filmu noskatīties jebkura tipa skatītājam, lieliska drāma par karu, un cilvēka prātu. Tiem kas ir pārliecināti ka no amerikas studijām nāk tikai pro-amerikāniskas filmas - noskatieties šo te, jo situācija karā nebūt nav vienpusēja.

Vides aktīvisti Latvijā aicina pievienoties pasaulē rīkotajai akcijai “Zemes stunda”, ar kuras palīdzību iecerēts pievērst uzmanību globālajai sasilšanai.

29.martā no plkst. 20 līdz 21 aktīvisti aicina savā dzīvesvietā izslēgt visas elektroierīces un apgaismojumu, lai samazinātu enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu izmešus.

SESTDIEN VAKARĀ!

Interesanti vai ne? Šodien pēc darba ar kājām iešu uz autoskolas ~3 teorijas lekciju.

Literatūra ko paraleli lasu ir Lato Lapsas “Kampējs”, interesanta grāmata par mūsu politiķu, galvenokārt A.Šķēles pirmsākumiem; kā arī joprojām Džeka Kerouaka “Ceļā” kas ir pagrūti lasāma apziņas plūsmas stila ceļojumu grāmata.

Uz darbu jau divas dienas dodos ar autobusu, jo velosipēdam sniega ir pārāk daudz. Un tas - MARTA beigās!

Pa vakariem vai nu gatavoju ēst un skatos kādas filmas (par dažām ir aizmirsts uzrakstīt) vai nu uzspēlēju kādu stundiņu World of Warcraft. Es neatceros tādus laikus kad datorspēle mani tik ilgi būtu *pavilkusi*. Parasti man tās apriebjas pēc nedēļas, un pēdējos vairākus gadus neko vispār nebiju spēlējis.

Brīvdienās dodamies pārgājienos, atmaskoju korporāciju cūcības, aicinu ciemos draugus un diskutējam par visādām ikdienišķām lietām.

Paraleli nedaudz uztraucos par sadauzītās mašīnas remontu, jo detaļas no anglijas tik viegli uz šejieni nevar dabūt - virsbūves paneļus (atšķirībā no citām lietām) uz Latviju īsti neviens negrib sūtīt, un štrotētu mašīnu baltijas valstīs cik atrodam - tik pazaudējam. Retums. Kopumā remonts no manas kabatas izmaksās vairāk par 2000ls, precīzi cik vairāk - to laiks rādīs.

Braucot autobusos, vilcienos, mikriņos, un Noras brāļa mašīnā izjūtu paranoju brīžos kad transporta līdzeklis iet pagriezienā, jo katra vibrācija liek sarauties un iztēloties dažādus izslīdēšanas variantus. Burtiski ir sajūta ka mašīnai nav saķeres. Iedomājaties šausmas kādas es pārdzīvoju kad Polijā lidmašīnu uz skrejceļa sanesa gandrīz šķērsām - sirds izlaida pāris sitienus. Ceru ka šī lieta pāries ar laiku.

Piektien jāiet ciemos, brīvdienu plāns vēl īsti nav skaidrs (kā parasti).

Būtībā es teiktu ka nekas īpašs nenotiek. Gaidu vasaru. Ja vasara šajā klimatiskajā joslā izrādijusies izčibējusi - klusām sapņoju par pārvākšanos uz tropiem. He.

Vakardienas notikumi ir tikai kārtējais pierādijums tam, ka mūsdienās interneta sabiedrībai ir liels spēks. Ne tikai mēs noskaidrojām patiesos vainīgos konkrētās vietas piesārņošanā (Modul Bausystem), bet arī panācām publisku reakciju, kas arī bija nepieciešams. Vairāk informācijas: Apollo rakstā.