Turpmāk šeit varēsiet lasīt iztirzājumus par manu kaimiņu seksuālo dzīvi, kā arī aplūkot detalizētus statistikas grafikus par mīlas aktu biežumu, ilgumu, intensitāti un uzsākšanas/beigšanas laikiem. Iespējams tiks publicēts arī aktivitāšu tops un progresa grafiks. Un ja šo lasa 58.dz. iedzīvotāji – lūdzu pabīdiet gultu par 2cm tālāk no manas sienas.
Pēc ilgiem laikiem atkal noskatījāmies šo filmu. Liekas pirmo reizi to skatījos no VCD vai kāda cita tikpat pretīgas kvalitātes avota, bet tagad HD uz projektora. Šoreiz mēģināju aizmirst stereotipus un tautā iegājušos kulta statusu lai skatītos filmu ar citām acīm, un piedzīvoju daudz patīkamu atklāsmju.
Tikai tagad skatoties es redzēju cik šī filma ir lieliski nofilmēta, katrs lenķis, katra kustība ir nostrādāta līdz pēdējam – katrs kadrs ierāmējams un liekams pie sienas. Vislielāko cieņu ‘camerawork’. Arī sižeta jautājumi skatoties ar svaigu pieeju atrisinājās un tagad man šīs filmas filozofija ir skaidra pilnībā, ko gan manuprāt nevar aptvert ar vienu skatīšanās reizi – tas kā trūkums un pluss vienuviet. Nevaru gan vēl īsti saprast – no vienas puses šī filma ir lieliska arī bez turpinājumiem, un var just ka tādi nav nepieciešami, bet no otras puses – trešā filmas daļa man savulaik likās labi noslēdzoša. Droši vien palikšu pie vienas daļas, tālāk jūtams stiepjamais kases gabala sindroms.
Filma ir pelnījusi vārdu ‘klasika’ un noteikti ilgi vēl paliks cilvēku atmiņās.
Pietiks bēdīgu ziņu – lai ir kas pozitīvs. Dzīve iet tālāk un es neļaušos lai mani tik viegli aptur.
Pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu AS «Pasažieru vilciens» (PV) no šā gada 1. septembra plāno atjaunot pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļa maršrutu Rīga-Ventspils, portālu «Apollo» informēja PV pārstāvis Oskars Fīrmanis.
Vilciena maršruts no Rīgas uz Ventspili tiks atjaunots saskaņā ar valsts pasūtījumu. Vilciens darbosies kā ekspresis, un pa ceļam apstāsies nedaudzās pieturās. Fīrmanis pastāstīja, ka par pieturvietām vēl notiks diskusijas.
Pasažieru kustība pa dzelzceļu no Rīgas uz Ventspili tika slēgta 2001. gadā.
–Apollo
Šis ir pirmais no manas atlikušās dzīves gadiem.
Ir grūti uzsvērt notikušā nozīmīgumu. Arī es pats joprojām neaptveru, mans prāts bloķē notikušo. Esmu dzirdējis ka cilvēki stāsta kā mainījušies pēc līdzīgiem notikumiem. Šis nebija vienkāršs negadījums kur auto ieslīd kokā un nolauž bamperi. Šīs bija divas ar pusi tonnas metāla kas met kūleņus žilbinoši ātri, negaidīti, neizprotami brīnumainā kārtā apstājoties man to vēl apzinoties. Tas nenotika kā lēnā filmā, tas bija sekundes daļas jautājums. Bet visiem viss bija kārtībā. Andrejam, Zanei, Norai, Ievai – visiem viss bija kārtībā. Es negribu domāt par to kas varēja būt. Galvenais ka visi ir veseli un mums ir visas iespējas turpināt dzīvi ar citām acīm skatoties.
No malas tas droši vien liekas savādāk. “Oi, sasitāt mašīnu”. Nē, Mēs izdzīvojām.