Vakar skatījāmies filmu uz jaunā lielā (110″) ekrāna. Sienas pelēcība pēc trešās krāsošanas reizes ir uzlabojusies, un jāsaka tā - kombinācija PS3, HD Projektors (720p) un Laba filma (Bridge to Terabithia uz Blu-Ray) ir pēdējais piliens, nekādu vairs kinoteātru. Par filmu pašu - arī otro reizi skatoties izjūtas ir līdzīgas, filma tiešām ir lieliska un pavisam noteikti viena no gada labākajām. Ja kāds tur par projektoru interesējas, te būs oficiālais saits, un specifikācijas.

Īsos vārdos par projektoru. Kā jau pilnīgi visi projektori, arī šis rāda labāk tumšā telpā, un tad rāda visai labi. LCD struktūru redzēt īpaši nevar, ja sēž 3m attālumā no attēla. Protams dārgs TV rāda labāk, bet šeit iegūstam 2-3 reizes lielāku attēlu un ietaupam daudz naudas (precīzāk ~700Ls). Pelēkā siena nav īpaši labi nokrāsojusies, vajadzēs krāsot trešo reizi - no dažiem leņķiem redzami nelīdzenumi ja bilde visa balta. Žēl ka nav iespējas salīdzināt ar ko citu (ja neskaita crappy biroja projektorus, kas vispar nestav tuvu), bet pagaidām esmu apmierināts. Ļoti kluss, atrodas kādus 50cm no auss un neko nedzird. 

Šoreiz gan stipri lokālā izpratnē. Liekas atgriežoties no siltajām zemēm visai drēgnajā Latvijā esmu pamatīgi apaukstējies. Guļu mājās un veseļojos. Garlaicība ir lāsts. Jebkas ir labāks par to. 

Piedodiet tauta, bet jūs esat aiz pompozitātes un uzpūsta patriotisma rozā brillēm. Es gāju ar cerību, ar pārliecību ka skatīšos no neitrāla skatpunkta, vērtēšu objektīvi. Bet …

Labi, no sākuma. Vizuāli filmai nav ne vainas, specefekti protams arī tīri labi. Bet skaņa, ak vai - skaņa. Gandrīz nevienā ainā aktieru balss nav sinhrona ar mutes kustībām, vai pat sakāmo (atšķiras teksts ko runā, un ko dzird). Vai tiešām ierunāt nevar kaut cik kvalitatīvi?

Visi izklausās itkā runātu daiļrunas konkursā no kanceles. Atbalsis un pompozitāte. Iespējams visi pirms tam ir bijuši uz slavenajiem Latvijas RAdio runas kursiem, plus mācijušies no kādiem slaveniem oratoriem vai operdziedoņiem. Tas ļoti kaitina.

Vēl - skaņa neatbilst situācijām. Piemēram galvenais tēls Mārtiņš pusčukstus saka runu pāris simtiem karavīru tik efektīvi, ka tie dzird pilnīgi visu. Ulmanis emocionāli klaigā, bet sejas izteiksme itkā runātu miegā. Mūzika neatbilstoša, sākas un beidzas nelaikā. Jumprava ir tikai vārds. Teicēja pieliek punktu jau tā samaitātajai skaņai. Izklausās itkā runātu baznīcā un teiktu runu bēriniekiem. Vai vai, kur skatījās  klausījās režisors …

Sižets ļoti saraustīts, bieži nevar saprast kas notiek, itkā izrauts gabals. Neefektīva montāža. Trūkst ievada, tēlu attīstības vai galu galā informācijas par to kas šie tēli ir. Apmēram kā skatīties kādas filmas turpinājumu (otro daļu) bez pirmās daļas.

Bet kopumā jau interesanti paskatīties kā viss sanācis. Kā jau teicu, ja noņemtu skaņu un skatītos tikai uz bildi, droši vien atstātu labas filmas iespaidu. Vizuāli nostrādāts, skaņa pilnīgi garām un izmaitā visu, sižetiski paciešami, tik montāža nesmuka. Pat kā latviešu filma - nekas dižs.

Pirms kāda laika skatījos Platoon, kas bija nedaudz astoņdesmito stilā, bet tīri laba un ticama filma. Arī šī filma ir par Vjetnamu, tikai nedaudz no cita skatpunkta, par dažiem kara ķīlniekiem (POW) kurus tur ieslodzītus džungļos. Laba, pilnīga filma ar džungļu skatiem, vjetnamiešu un laosiešu kliedzieniem, un prātā jūkošiem amerikāņiem. Ne gluži par filmu, bet - manuprāt lai ko arī vjetamieši nebūtu darījuši ar amerikāņiem, tas viss ir pilnībā attaisnojams. Gribu uz Indoķīnu.  

Jūtu ka jaatskaitās. Atrodos ēģiptē un mācu visādiem jocīgiem arābu cilvēkiem par routeriem. Jau iet piektā diena, vēl divas un došos mājup. Te ir silts, saulains un ja neskaita darbu - patīkams

Redz kur viens variants ko darīt ar PS3, Simpsonu spēle. Turklāt labi novērtēta un izskatas daudzsološi. Video. 

Uz K-Suni ieradāmies aptuveni stundu iepriekš, un jau diezgan pieblīvētajā foajē ieņēmām vietas kādus divus metrus no zāles durvīm. Un tas bija ļoti svarīgi, jo pirms filmas sākšanās zāle bija pieblīvēta līdz maksimumam, sedēja arī uz grīdas (gandrīz visu to aizņemot) un pārējos iekšā vairs nelaida. Runāja ka rinda vēl līdz ielai esot.

Filma pati ļoti jauka, par Sigur Ros atgriešanos mājās un interesantajiem koncertiem kurus viņi bez maksas un brīdinājuma organizēja dažādās Islandes pilsētās. Palika labs iespaids par grupu, un Islandiešiem. Filma pati par sevi burvīga, un mūzika nekomentējami lieliska.

Šodien visu dienu spēlējos ar iPhone (nav mans). Vajadzēja atlokot un sakonfigurēt. Gribu tādu. Ticiet vai ne, bet ir labāks kā reklāmās.

Ar auto pāris dienas nebijām braukuši, bet tā kā vakar gribējām doties interesantā Hum-Hum meklējumos (vesels svētceļojums sanāca), tad izdomājām padarbināt auto, lai sasildās. Apsnidzis šis bij ne pa jokam, pamatīgi no visām pusēm. Protams interesantais sākās kad gribējām atvērt durvis - rokturi bija diezgan smuki iesaluši ledus klučos, jo sniega kārta nebija nekāda plānā. Tad bija piedzīvojums ar mašīnas tīrīšanu un rokturu vaļā dabūšanu, bet labākais tajā visā bija tad kad Maximā gājām pirkt anti-freeze durvju mehānismiem. Tur stāvēja ceļu policists un pirka to pašu. Uzminiet kādas markas bija Viņa auto :) Arī Defis protams