Reizēm pamostoties dzīve rādās melnbaltās krāsās. Viss pelēks, vienmuļš, lietains. Dzīve iegājusi ritmā un aizgājusi pa apli. Liekas, cilvēks visu vēlas sagraut - izjaukt. Cilvēkam nepatīk ritmi un sistēmas. Ir vajadzīgs balanss, līdzsvars, harmonija. Tā teikt - augšā un lejā. Pat vecais labais Laodzi teica “Bez īsā nav garā, bez melnā nav baltā”. Gribas visu nomest un aizbēgt prom, citur - lai sajauktu sistēmu, ieviestu pārmaiņas. Nekāds progress nenotiek bez revolūcijas, bez sistēmas sagraušanas. No otras puses - nekad nevar zināt, vai iekāpjot svešās kurpēs tās tev nespiedīs, un nenāksies meklēt lāpstiņu. Vienmēr ir risks ka tā zāle otrā pusē nemaz nav tik zaļa, un arī Flendersam ir problēmas. Kā būt? Vai riskēt, vai palikt aplī? Un beigās tu saproti ka kurpes nav tavējās, bet atpakaļ ceļa vairs nav.

Skatījos šo te treileri, un  saskatīju tur to kas manī iekšā jau sen mitinās. Bet stāsts ir par kurpēm.

Vecs kā pasaule, bet vēlos iegrāmatot lai atkal nepazūd.

Sveikinji, mani sauc Basmati Kazaars. Es cieshu no retaam un
naaveejoshaam slimiibaam, sliktaam atziimeem manos galaeksaamenos,

Den ganzen Beitrag lesen…

Pārsteidzošā kārtā šī 1941. gada filma ar Humphrey Bogart ir citas, 1931. gada filmas remake kas savukārt ir veidota pēc vienāda nosaukuma grāmatas. Ļoti daudzi, tai skaitā Roger Ebert, sauc šo par visu laiku labāko filmu, citi - pieticīgākie - par labāko Film Noir žanra filmu. Iespējams tā ir filmas aura, sākotnējā slava, vai Bogarts - bet es nespēju saskatīt šai filmā to ģenialitāti, kas tajā iespējams bija četrdesmit pirmajā gadā. Tad kino vēl bija autiņos un noteikti šis bija liels sasniegums. Lai arī man filma patika un to bija interesanti skatīties, tomēr es tajā saskatīju lietas kas man likās smieklīgas. Pārspīlētie, teatrālie cīņas elementi, neizprotamās Bogarta reakcijas un mēģinājumi pavedināt sievieti kas pēc mūsu standartiem vispār nebūtu nokļuvusi filmēšanas laukumā, un dažādas tam laikam raksturīgas lietas tomēr nedaudz novērš uzmanību. Patiesībā gan dialogi ir ļoti prasmīgi izstrādāti, reizēm tik saderīgi ka gribas applaudēt saucot ‘naglai uz galvas!’. Arī tēli ir spilgti un atmiņā paliekoši, bet manā izpratnē tā tomēr ir Film Noir topa filma, ne vispārējā.

Disku vāciņi no astoņdesmitajiem. Piemēram dziesmas suņiem gejiem.

Izdomāju ka neļaušos sev čakarēt bioloģisko pulksteni, un nepārgriezu laiku svētdien (jā, ja kāds nav pamanījis - to vajadzēja darīt). Līdz ar to šodien ļoti agri biju darbā, un ja sanāks arī prom iešu ātrāk. Mēģināšu pakāpeniski pāriet :)

Pa pulksteni - Labā smadzeņu puse. Pret pulksteni - Kreisā. Uz kuru pusi rotē meitene?

Jāuzraksta jau ir - nu esmu upgreidojies uz Leopardu, un iespaidi ir lieliski. Nevis jauna tēma un smukāki efekti, bet patiesi svaiga sajūta, tiešām labi nostrādāts Jauns produkts un visas lietas par kurām es vēl šaubījos 10.4 versijā nu ir uzlabotas un nospodrinātas. Nevaru atrast nevienu lietu par ko pasūdzēties, jo pat strādā ātrāk. Vienīgi Latviešu garumzīmes karstais taustiņš pārvietojies no ‘ uz Alt kas daudzus neapmierina, bet tas jau tapšot labots pirmajā updeitā.

The Passenger ir 1975. gada Michelangelo Antonioni filma kurā Jack Nicholson spēlē reportieri kas ceļojot sahāras āfrikā nolemj tur atstāt savu personību un atgriezties kā pilnīgi cits cilvēks, aizmirstot par mājām un ģimeni. Burvīga, lai arī lēna un mierīga filma ar maz dialogiem un skaidrības. Ļoti atgādināja The Sheltering Sky jo daļa no darbības risinās tajā pašā valstī, arī šeit ir cilvēks kas mēģina aizbēgt no pasaules, un arī šeit ir daudz vientuļu pārdomu un bezgalīgā tuksneša miers.

Džeks Nikolsons, kas šeit gandrīz nav atpazīstams, savā ziņā ir arī tuvs Džonam Malkovičam kas spēlēja otrajā filmā. Abas noteikti ir A klases filmas, lai arī iespējams Sheltering Sky ir par milimetru labāka. Toties tajā ir mazāk skaidra sižeta un vairāk pārdomu. Rekomendēju abas, pāris mierīgiem vientuļiem vakariem.

Šī 1986. gada filma ir par vjetnamas karu. Viena no retajām filmām kas spēj sevī ievilkt un attēlot visu tik dabiski, plūstoši un ticami ka filmai nav nekā kur piesieties. Tik pat labi to varētu uztvert par patiesību. Protams astoņdesmitajiem atbilstoši aktieri un filmas gaisotne, pietrūka sešdesmito. Bet kopumā lieliska filma, džungļu pārdzīvojums kurā jau no sākta gala nebija iespējams uzvarēt, dēļ kā amerikāņi savas dusmas izliek uz vietējiem zemniekiem. Izrādijās ka kautkad sen šo filmu jau biju redzējis, un starp citu iepriekš minētais aktieris tajā redzams labi ja 5 sekundes kopā.

Pilnīgs vājprāts :) Interesentiem vēl engrish.com