[youtube V5xT1DGJMoQ nolink]No comment 

… or “The Hikers guide to Europe”.

Plānošana

• Silti iesaku jau iepriekš noskaidrot kādi ir visu apmeklējamo valstu valūtu kursi savā bankā
• Turpat bankā izveidot starptautiski atzītu kredītkarti (Visa vai Mastercard, nekādus elektronus un maestro)
• Nerēķināties ar to ka jebkur būs jebkāds internets, Latvija bezmaksas WiFi jomā ir stipri attīstītāka, tāpēc visu svarīgo izdrukāt, vai noskaidrot jau iepriekš
• Aptuveni piemest plānojamo maršrutu, vismaz būs zināms kad atgriezīsies mājās
• Nav iespējams precīzi izplānot nakšņošanas, līdz ar to rezervēt neko nevajag
• Iegādāties labas kartes un ceļvedi

Ceļveži

Salīdzinājām DK un Lonely Planet, kā arī vēlāk veikalos paskatījos citus variantus. No šeit nopērkamajiem ar ļoti lielu pārsvaru uzvarētājs ir Lonely Planet. DK ir smuka bilžu grāmata, kas ir ne tikai reizēm maldinoša, bet arī ļoti nepraktiska. Piemēram hoteļu izmaksas sākas ar budžeta līmeni kas viņuprāt ir “0-90Eur no cilvēka”, kā arī nekam citam tur nav ne cenu, ne darbalaiku kur nu vēl kādu praktisku ieteikumu. Lonely Planet ir viss kā trūkst DK un tas viss vēl pasniegts jautrā un viegli uztveramā veidā.

Kartes

Pērkot karti jāņem vērā ne tikai pārklātā teritorija un kartes mērogs, bet arī reālā detalizācija un saturs. Piemēram bieži vien labāka mēroga karte izrādās vienkārši palielināta un satur mazāk ceļus. Vēl jāskatas vai kartē ir iezīmēti kādi smukie maršruti, kas mums piemēram ļoti noderēja sekojot Deutsche Alpenstrasse.

Jocīgie Austrieši

Dažādās valstīs dažādi paradumi. Piemēram Austriešiem paradums visu slēgt un iet gulēt jau ap sešiem. Līdz ar to tajā valstī naktsmājas jāmeklē jau ļoti agri, vai arī nāksies palikt dārgā Hotelī (ko arī nebūs viegli atrast). Norādes šajā valstī ir maz un neprecīzas. Bieži vien norāde “Zimmer Frei” ved tālu kalnā, kur vēlāk seko n-tie krustojumi un citas norādes nav atrodamas. Īpaši tumsā tādu vietu meklēt nav nekāds prieks. Vācijā salīdzinoši viss bija viegli atrodams, lētāks un labi marķēts.

Valodas

Interesanti bet visā centrāleiropā vienīgā starptautiskā valoda kura noder ir Vācu - noteikti jābūt kādam labi vāciski runājošam citādi you’re screwed. Slovāki un Čehi zin tikai šo valodu, un labi ja to. Un Austriešu tantes pat mums ar Kaži pārsvarā bija grūti saprast, un mēs nesūdzamies par šīs valodas zināšanu trūkumu.

Nakšņošana in general

Neviens nav palicis bagāts lieki dalot naudu. Lētākā nakšņošana ir pie labi noslēptām, nomalēs mītošām tantēm, ar pēc iespējas mazāk atrodamu māju un ‘zimmer frei’ uzrakstu uz durvīm. Viena no austriešu tantēm vispār bija piedzīvojums kā tāds, toties palikām par 20eur no cilvēka, kas tajā valstī ir pa lēto.

Vietas kur labāk neiegriezties

Viena no nesmukākajām, nepamatoti dārgākajām un visādi citādi bezjēdzīgākajām vietām kur pabijām - Bratislava. Ja vien uz turieni nesauc kāds īpaši dzīvībai svarīgs iemesls, labāk to vietu apiet ar līkumu un labāk doties uz slovākijas Tatru reģionu, kur vismaz ir interesanti. Protams Polija ar bezgalīgo ceļu remontu, traucējošām Fūrēm un šosejām kas iet tikai cauri apdzīvotajām vietām - laikam jau no viņas izvairīties nevar, toties tur var lēti nakšņot un nesodīti pārkāpt ātrumu miestos :)

Vietas kur labāk iegriezties

Bavārija, Koenigsee, Zalcburga, pēc iespējas nomaļāki un sīkāki Austrijas ceļi, slovākijas Tatru reģions.

Ja vēl ko atcerēšos, papildināšu.

Esam atraduši jaunu hobiju. Iekarojām vairākas virsotnes, un domājams viens no nākamā gada atvaļinājumiem būs veltīts Hiking. Šajā bildē esam redzami Tlsta virsotnē, lielajos Fatros (ne Tatros). Zemāk pāris panorāmas. Vairāk bilžu kad sanāks laiks

Esam atgriezušies no civilizētās pasaules, guvuši daudz iespaidu un emociju, un domās jau plānojam savu nelielo pielikumu Lonely Planet, kas visticamāk taps tuvākajās dienās. Pirmais ieteikums topošajiem ceļotājiem - nerēķinieties ar to ka internetu pazīst arī ārpus latvijas :) 

Esmu atpakaļ, un rīt no rīta jau došos prom. Ehh skriešana. Pēdējā gada laikā esmu bijis piecās pasaules daļās, kas to būtu domājis.

Tango vakars izrādijās negaidīts ar to ka mūs aizveda uz dārgāko vietu pilsētā, kur galda rēķins pārsniedza 1000$ un arī šovs bija atbilstoši sterili ideāls,
Den ganzen Beitrag lesen…

River! Ceļš uz stadionu kā uz kara teritoriju, armija, policija, kādas 4-5 pārmeklēšanas, visur sētas un jau kilometru radiusā dzirdama dziedāšana no stadiona puses. Sadvabīgs piedzīvojums, atmosfēra, troksnis, GOOL!

Bet tas nav nedz sākums ne beigas, pirms tam ar kājām izstaigājām daudz interesantu pilsētas daļu, sākot ar mākslinieku ielu kur var nopirkt visādas roku darinātas lietas, un vēlāk nonākot La Boca rajonā, kas ir kas līdzīgs maskačkai (pēc būtības, ne izskata). Tur arī Boca futbola stadionu redzējām, kā arī daudzus aizdomīgus cilvēkus un neaizdomīgus cilvēkus kas ieteica paslēpt fotoaparātu somā. Atmosfēra diezgan ekstrēma, tāpēc nedaudz apskatījušies un izbaudījuši, iekāpām autobusā lai dotos atpakaļ. Izkāpām ātrāk lai paietu ar kājām, paēstu ķīniešu virtuvē un aplūkotu Obelisku un Jūlija avēniju, kas ar 20 joslām ir platākā iela pasaulē.

Tālāk seko brauciens uz miljonāru rajonā esošo River stadionu, futbols, un tagad pēc brīža dosimies skatīties Tango, kas dzimis šai zemē.

Pirms braukšanas man stāstija ka Argentīna ir populāra ar saviem pasaules mēroga steikiem. Nu, šī informācija nav gluži precīza, jo tas ko mēs pazīstam kā steiku, to viņi ēd kā cepumus. Šeit ēd asado - uz atklātas liesmas novietotās restēs ceptus milzīgus gaļas gabalus. Piemēram šodien mums atnesa 6 aptuveni 50cm plata, tumši brūnas, sulīgas un neaprakstāmi garšigas ribas. Neko tādu es dzīvē nebiju redzējis, un man arvien vairāk rodas sajūta ka no visām pasaules vietām kur esmu bijis, tieši latvijā par ēdienu ir tikai vāja nojausma. Vai arī mēs to uztveram tīri kā barību. Gaļu šeit ēd rītā un vakarā, un ēd visās kombinācijās. Jau rakstīju ka vakar man uz šķīvja bija 5 dažādas gaļas - reti ēdu tik lielas porcijas, turklāt šī sastāvēja tikai no gaļas! Argentīnieši ēd ilgi, un vēlu. Piemēram astoņos vakarā restorāni tikai veras vaļā, bet cilvēki sanāk tikai ap pusnakti. Un ēdienreizes parasti ilgst vairāk kā stundu, standarta kafijas pauze mītinga vidū ilga gandrīz stundu, pusdienas vispār ievilkās kā tāda vesela dienas daļa. Te ir daudz ko stāstīt par šejienes ēšanas kultūru, iespaidu ir ļoti daudz un visu nevar izteikt vārdos.

Šodien pusdienojām ar vienu no lielajiem klientiem. Salīdzinoši ar pārējām vakariņām, kas bija brīvākā atmosfērā, šie man nedaudz iedvesa bailes. Boss atgādināja Marlonu Brando no Krustēva. Šāda tipa cilvēku nav daudz, un viņi ar savu vēso attieksmi un lēno runāšanu manī izraisa ārkārtēju respektu.

Rīt starp citu iesim uz River Plate spēli, ja kādam tas kautko izsaka.

Šovakar bijām uz citu restorānu, un sekojot vietējo ieteikumiem dabūju nobaudīt Asado, kas būtībā ir liellopa gaļa cepta uz atklātas uguns, uz restēm. Uz mana šķīvja bija veselas 5 dažādas gaļas jo kā paši Argentīnieši saka par asado - viņi ēd Visu govi. Vēl pavisam nedaudz nogaršoju kautko dīvainu - Fernet - alkoholisks dzēriens kas garšo pēc zālēm. Pēcāk, par lielu nelaimi biju aizmirsis fotoaparātu, mēs nostaigājām milzīgo gabalu atpakaļ uz viesnīcu ar kājām, apskatot slaveno Puero Madero rajonu, kas izvietojies gar Rio de la Plata upes krastmalu. Ja līdzi būtu fotoaparāts, visticamāk manas bildes būtu precīzi tādas kā minētās divas, jo atceros to vietu gluži tādu. Vakars bija silts un patīkams, un Buenos Aires - šoreiz pavisam savādāka, skaista un krāšņa. Tumsā viss izgaismojies tā, ka nemaz neizskatās pēc tās pašas pelēkās pilsētas. Joprojām pie sevis šķendējos par aismirsto fotoaparātu, nekad to vairs neatkārtošu :(

Vakar vakarā uzsākām reģistrāciju DBreak bārā, bija vakara tusiņš ar dzērieniem un uzkodām, piereģistrējām kādus 75 atnākušos.

Vakars bija tīri labs un izdevies, atmosfēra jauka, iespēams tāpēc ka priekš MUM tā bija pirmā reize kad fonā bija mūzika.

Šodien savukārt pats pasākums, no rīta milzīgs haoss, jo visi nāca uzreiz un stājās rindā, kas bija tik gara ka pat gāja lejā pa trepēm uz pirmo stāvu. Reģistrējām es ar Dārtu divatā, un ja nebūtu viņas ar savām spāņu valodas zināšanām, būtu sliktāk kā slikti, jo principā te nav neviena kas angliski runātu tekoši, ir kādi 10 kas runā ļoti slikti, un pārējie nerunā nemaz vai burto.

Kopā ieradās ap 250 cilvēku, un 200 cilvēkiem paredzētajā zālē tas izskatījās diezgan iespaidīgi. Prezentācijas un saturs bija ļoti labs, un pasākums pavisam izdevies. Pats arī noprezentēju jaunos produktus, un vispār mani te kā kautkādu rokzvaigzni uztver. Fotografējas un prasa autogrāfus. Forši kad cilvēki nāk un stāsta cik daudz esmu viņiem palīdzējis. Tagad ir pusseptiņi un beidzot esmu atpakaļ istabiņā, atvelku elpu. Vēl tāda pati rītdiena, un tad brīvāks.

Izskatās ka svētdien iesim uz kautkādu kruto Argentīnas futbola komandu spēli stadionā ar 50000 cilvēkiem. Žēl bet īpaši izbaudīt es to nevarēšu, jo neesmu nekāds sporta cienītājs.

Ā un vēl interesants fakts - bijām tradicionālā steika restorānā un neskaitot visu citu ko tur nobaudīju, izdzēru arī tādu pusglāzi dārga argentīniešu vīna - tomēr jau aiz cieņas pret valsti nevarēju atteikt. Nezinātājiem protams tas liekas normāli, tāpēc paskaidrošu ka tas ir lielākais alkohola daudzums ko vienā piegājienā jebkad esmu izdzēris.

Tāds lūk īsumā atskats uz pēdējām dienām.