Pirmo reizi sēdēju kino lielās zāles pirmajā rindā, interesanta pieredze. Papildus tam secināju - uz kino iet nevajag. Kvalitāte ir šausmonīgi slikta. Kustībā vispār bilde samiglojas.

Filma - super! Tiešām lieliska ekranizācija, nemaz neizjutu to ka sižets tik ļoti sakompresēts, jaunais tēls Luna ir vienkārši ideāli piemeklēta, atmosfēra gandrīz kā vajag, interesanti, aizraujoši, lieliski. Tāls ceļš noiets kopš pirmās daļas, un to arī var redzēt. No bērnu filmas te maz kas ir atlicis, brīnijos ka nav vismaz kāds PG-12 uzlikts. Bija lietas kas man kā grāmatas lasījušam īpaši nelikās pareizas, bet principā bravo.

Starp citu Albus Dumbledore atveidotājs viņsaulē aizgāja jau ļoti sen, un cits aktieris viņa vietu ieņem jau kopš trešās filmas daļas. Kārtējo reizi līdz mums ziņas nāk lēni :)

Pirmdien 89 gadu vecumā miris pasaulslavenais zviedru kinorežisors Ingmars Bergmans, aģentūru «TT» informēja viņa māsa Eva.

Žēl, tā arī nevienu filmu nenoskatījos. Tuvākā mājās skatāmā filma būs kāda no viņējām.

Pavisam aizmirsu pieminēt ka sestdien pabeidzu Harija Potera heptoloģiju. Ko nu lai saka par šo masīvo darbu? Veiksmīgi izvēlēts temats, ļoti vieglā valodā lasāms, plašai auditorijai uztverams un piesātināts ar aktuālām problēmām, aizraujošs darbs. Man nav īsti skaidrs kas pēc definīcijas ir literatūras ģēnijs, bet droši vien ar to parasti saprot kādu kas uzraksta pārmērīgi komplicētu darbu kas nevienam līdz galam nav saprotams. Bet patiesībā ģenialitāte ir spēja sarežģītas lietas izklāstīt vienkārši un saprotami. Viss ģeniālais ir vienkāršs. Šajā gadījumā vienkāršs man jo es nedomāju ka septiņpadsmit gadu garš projekts tā autorei bija vienkāršs. Lieliski!

Par citu tēmu - noskaidoju ka mūsu ar Kaži priekšstats par literatūras pasauli ir blāvs un ignorants, uzskatot ka HP un Davinci Kods ir jelkur tuvu kādu rekordu uzstādīšanai pārdošanas ziņā. Te būs saraksts ar visu laiku pārdotākajām grāmatām (aptuvens). Poters ir devītais un Kods ir četrpadsmitais!

Otrā no divām Clint Eastwood filmām par kauju uz Iwo Jima salas. Karš ir neaprakstāmi šausmīgs un nevajadzīgs pasākums, tomēr filmas par to reizēm ir patosa pilnas, skaistas un sentimentālas. Ne šī filma. Tajā nebija nekā īpaša, nekā skaista vai patriotiska. Tā bija tāda kāds bija karš, un tā centās parādīt ka abās cīņas pusēs ir cilvēki, vienādi cilvēki. Kopā ar otru filmu ziņojums ir skaidrs un lai arī filmām neapšaubāmi ir savi trūkumi, tomēr tās vēsta par svarīgu vēstures sastāvdaļu un atgādinājums par to ka mēs visi esam cilvēki. Bija savi amerikānismi, bet es Īstvudu nevainoju par gandrīz neredzamo, bet esošo zemteksta kritiku pret Japāņu tradīciju drīzāk mirt pašam nekā padoties. Manī ir konflikts, no vienas puses es saprotu ka loģika un taisnvirziena domāšana būtu izglābušas daudzas Japāņu cīņas, no otras puses es cienu viņu tradīcijas un kultūru (lai gan es joprojām nesaprotu kurā pusē es esmu šī kara jautājumā, un vai vispār būtu jābūt kādā no pusēm. vai tiešām karš ir tik loģisks ka tajā kādam ir taisnība? manuprāt nē.). 

Lai arī filmai ir daudzsološa komanda (Nicolas Cage, Julianne Moore) un tā ir veidota pēc Philip K. Dick darba, kas pats par sevi vien parasti ir kvalitātes rādītājs (Blade Runner, Total Recall, Minority Report, Paycheck, Scanner Darkly) tomēr šī filma bija pilnīga izgāšanās.

Es saprotu ka skatoties filmas kā Norbit vai Kung Pow es jau no sākuma sagatavojos pilnīgam sviestam, bet šeit es tiešām biju vīlies. Transporter līmeņa muļķības, aktieru nolaidība un vienkārši nekaunīgi sižeta caurumi, ka likās holivudizācijas procesa dalībnieki noteikti ir bijuši pālī. Neticu ka pālī bija P.K.Dick.

Filma stāsta par cilvēku kurš spējot redzēt divas minūtes nākotnē, un FIB darbiniekiem kuri mēģina viņa spējas izmantot lai apturētu krievu/franču/vācu teroristus kuri ar kuģi (!) losandželosā ieveduši atombumbu. Reāli viss kas filmā notiek ir izskaidrojams tikai ar to ka protagonists redz nevis nākotni, bet spēj atgriezties 2 minūšu pagātnē (sižeta kļūdas kalngals), un arī tad ne vienmēr tas visu izskaidro.

Sižets ir sekls, dialogi stereotipiski un primitīvi, datorgrafija nolaidīga, risinājuma un secinājumu nav. Principā bērnu filma, vairāk kā divnieku tā pelnījusi tikai dēļ labā sastāva. Trīsarpus no desmit.

Objektīva diafragmas atvērums strādā līdzīgi cilvēka acij kas maina zīlītes izmēru. Diafragmu iespejams atvērt plašāk lai ielaistu vairāk gaismas kad tās ir par maz, tādejādi palielinot iespējamo ekspozīcijas ātrumu. Tas noder tumšās telpās, bet tā blakus parādība ir Asuma dziļuma samazināšānās, kas ir gan ieguvums gan trūkums reizē.

Den ganzen Beitrag lesen…

Kāpēc bildēs gadās pārgaismots fons, vai nav redzamas tumšās detaļas?

Fotogrāfijā Dinamikas apgabals pēc definīcijas ir attiecība starp lielāko un mazāko signālu kādu spēj ierakstīt fotokameras sensora pikselis.
Den ganzen Beitrag lesen…

The Last Mimzy ir dīvaina filma. Itkā filma bērniem, bet tomēr ne tik bērnišķīga kā varētu domāt. Principā sastāv no lietām kuras bērniem nekādi nesaprast. Filma ir par bērniem, kuru īpašumā notiek daži interesantām īpašībām piesātināti objekti, kas savukārt izrādās ir atsūtīti no nākotnes. Rotaļu zaķis ar mākslīgo intelektu, kas atsūtīts paņemt DNS paraugu, un kura šūnās atrod Intel zīmi - noteikti nav kautkas ko bērns varētu viegli uztvert. Ievēroju ka pilnīgi visi filmā redzamie fenomeni nav nekas izgudrots, bet ir aizgūti no neseniem NASA eksperimentiem. Piemēram carbon-nanotubes kas tiek izmantotas kosmiskā tilta izveidošanai, telpas locīšana ar Einstein-Rosen tiltu un tādas lietas. Viņas gan ir jauki apslēptas zem tīri saistoša sižeta, kuru gan nedaudz izbojā daži no personāžiem, kuri manuprāt nav pelnījuši neko vairāk kā lomas sliktos seriālos - bērnu vecāki. Interesanta un baudāma, bet nekas ne tuvu Bridge to Terabithia līmenim (kura savukārt noteikti ir viena no labākajām pēdējā gada filmām, arī līdzīgā stilā pieaugušo filma par bērniem). Mimzy ir kārtējā daudzsološā filma ar labu ideju, kas tikusi steigas izbojāta līdz sešiniekam.

DejaVu

Šo filmu skatījos ar trim piegājieniem, pirmās divas reizes mani filmas vidū kāds iztraucēja un nekādi nevarēju noskatīties līdz galam. Filma ir par izmeklēšanu, kuras gaitā notiek interesanti pavērsieni. Nedaudz zinātniskās fantastikas, bet nepārkāpjot ticamības robežu; nedaudz action bet smuka un atbilstoša situācijām. Filma patika, aizraujoša, interesanta un arī Denzels Vašingtons ir līmenī.

Number 23

Rottentomatoes saka šī esot gada sliktāko filmu sarakstā līdzās Norbitam. IMDB lietotāju balsojums saka 63%. Kam ticēt? Skatījāmies paši. Filmas ideja interesanta, bet ne jauna. Kerijs turpina pierādīt ka Maskas un Dumb and Dumber laiki nav viņa pagātnes sastāvdaļa, un ka patiesībā tajās filmās tēloja neveiksmīgs viņa līdzinieks. Filma brīžiem liekas pārāk dīvaina, ja režisējis būtu D.Linčs, liktu blakām Lost Highway, bet šeit trūkst Linča odziņas un Angelo Badalamenti mūzikas. T.i. Filma būtu ļoti laba, ja pie tās būtu vairāk piestrādāts. Skatīties protams varēja, bija interesanti, un arī sižets brīžiem negaidīti pavērsās, bet es piekrītu IMDB balsojumam. Nav izcili, bet 6.3 nopelnīts.

Kas tie par burtiem uz ripulīša? MASP? Un kas tās par bildītēm?

Vakar es aprakstīju pamatterminus, šodien ķersimies pie to pielietošanas. Ņemot vērā ka dažādiem fotoaparātiem ir dažāds interfeiss un podziņas, es par piemēru ņemšu to kas ir manam aparātam, taču visiem fotoaparātiem sistēmas ir līdzīgas un nosaukumi tāpat.

Pirmkārt, ja vēlies apgūt tehnikas pamatus un saprast kā viss notiek, aizmirsti par bildīšu ikoniņām un Auto režīmu. Tie protams noder dažās specifiskās situācijās (neesmu vēl tādu sastapis), bet principā tie ir useless. Tu tiešām iztērēji savu pustūkstoti latu lai lietotu Auto un bildes sanāktu tieši tādas pašas kā ar veco?

Den ganzen Beitrag lesen…