Pirms filmas skatīšanās biju redzējis raidījumu kur Marks Valbergs stāsta cik šī filma ir dziļa un pārdomāta, ka tādas mūsdienās ir retums un ka vispār baigi foršā esot. Nu reklāmas raidījums protams.

Filma sākumā likās nedaudz pārspīlēta, pārdabiski skaistām ainavām, tipisko vientuļnieku snaiperi kura labāko draugu nošauj savējie, pēc kā viņš aiziet “pensijā” dzīvot mežā. Atgādināja kādu no Rambo filmām. Sižets burtiski tiek skatītājam iebarots ar karoti, filma liekas pilnīgi taisna kā līnija.

Bet tas tā ir tikai ievadā. Pēc pusstundas sižets sāk sarežģīties un filma paliek interesanta, parādās kvalitatīvs action, spriedze, nedaudz konspirācijas un valdības kritikas … Filma gan ir pārpilna stereotipu un klasisku ainu, neko īpaši jaunu tā neievieš, toties ir laba izklaide garlaicīgam un lietainam vakaram. Saglabā intrigu, spriedz in interesi, negarlaiko un uzdod jautājumus. Tas nav nekāds Transporter, XxX, vai MI; drīzāk tad Rambo, Syriana vai Manchurian Candidate - skaista un pārdomāta spriedzes filma, klasiķu garā.

Lasīju kādas meitenes blogā par to kā viņa apceļojusi Latviju vienā braucienā. Es nemāku skaisti rakstīt, bet man gribētos kautko pateikt ceļošanas sakarā, jo pēdējā laikā esmu daudz tādus cilvēkus manījis kas ceļo tikai dēļ ķeksīšiem. Latvijā, tāpat kā jebkurā citā vietā ir daudz skaistuma - un tas neslēpjas apskates objektos, kas sagatavoti tūristiem gozējas pilsētu centros, vai citās viegli atrodamās, uz kartes atzīmētās vietās. Nedaudz iespaidojoties no Responsible Travel mājaslapas, par tūristiem, gan tāliem, gan tepat Latviju apbraukājošiem, varētu pateikt šādi:

Tūrists izceļās kā tāds saulē apdedzināts deguns. Tie ir atsevišķi no cilvēkiem, un vietām kuras tie apmeklē. Nepacietīgi saņemt ilgi gaidīto divu nedēļu labsajūtas devu, apņēmušies to par katru cenu ierakstīt fotoaparātā un ne pārāk komfortabli vietējo cilvēku klātbūtnē, tie slēpjas kameras otrā pusē.

Ceļotāji savukārt iegrimst vietās un kultūrās - viņu braucienam vienmēr ir iemesls un jēga. Tie sapazīstas, smejas un strīdas ar vietējiem cilvēkiem. Ceļotājs paplašīna savu redzeloku, redz savu dzīvi no citu acīm, iegūst jaunas perspektīvas un skatu uz pasauli. Tie atgriežas mājās ar pieredzēm kas papildina to vērtības. Tūrists turpretim nostiprina iepriekšējas pārliecības, nosauļojas un atbrauc mājās nedaudz nabagāks.

Ceļotājs pilnībā izbauda vietas kuras viņš apmeklē, ne tikai novēro. Lai to varētu izdarīt vispirms vieta ir pilnībā jāpieņem kāda tā ir. Pieņem ka Āfrikā ir karsti, ka ir kukaiņi, ka dzīve kustas savādākā ritmā un ka dažās valstīs vietējiem tu liecies fascinējošs un viņi uz tevi skatās.

Pārstāj salīdzināt visu ar mājās esošajiem komfortiem vai citiem brīvdienu izbraucieniem. Ir pieņemami dusmoties par karstā ūdens trūkumu istabā, bet atceries ka tas kautko pasaka tikai par tevi, un nevis hoteli - atturies no rietumnieciskās tieksmes visu izmainīt. Vienkārši esi. Tikai tad tu vari patiesi izbaudīt vietas un cilvēkus.

Ieej pasaulē, nevis rāpies tai virsū. Iemācies atrast mirkli kad tu nezini cik ir pulstenis, kad nav plānu un nav jādomā par rītdienu. Atceries ka brīdī kad tev ir radies konkrēts viedoklis par kādu vietu, tu pārstāj būt ceļotājs, un paliec par vērotaju, jo patiess ceļotājs vienmēr paliek ziņkārīgs, un turpina pētīt un mācīties. Nedaudz izpētijis informāciju ceļvedī, atstāj to viesnīcā, jo vairāk tu uzzināsi no vietējās tantes maizes veikalā. Vienkārši apsēdies un kādu brīdi pavēro kā pasaule iet tev garām. Tūrista vēlme ieraudzīt visu uzreiz - bieži beidzas ar vilšanos.

Brīdī kad tu izbaudīsi kādu vietu pilnībā, notiks kas dīvains. Tu sapratīsi ka tas ļauj tev veikt ziedojumu - tu esi sastāvdaļa vietējās sarunās, dalies ar zināšanām un humoru, dalies ar materiālu labumu vietējos veikalos, ēdnīcās un pie vietējiem cilvēkiem kas tev var kalpot kā gidi. Pavisam nedaudz, bet tu sāc kļūt par vietējās sabiedrības daļu. Kautkur dziļi iekšā mēs visi vēlamies kautkur piederēt un būt par kādu labumu šajā pasaulē. Tas - un nevis materiāla bagātība un slava - padara mūs laimīgus. Sasniegt to tālu no mājām - tas ir patiesi maģisks piedzīvojums. Šajā brīdī tu vēl to neapzinies, bet esi kļuvis par atbildīgu ceļotāju, un saņemot - tu pretī arī dod.

Ieteikumi:

• Painteresējies par vietu kur tu brauksi, par kultūru un valodu. Ceļojot ar cieņu, cienīs arī tevi.

• Iepriekš jau atbrīvojies no visiem iepakojumiem - attālās vietās ir grūtības ar atkritumu pārstrādi

• Pērc vietējos produktus importēto vietā, tā tu atbalsti vietējos ražotājus un zemniekus

• Sarunā kādu vietējo cilvēku par savu gidu, tu atklāsi vairāk, un atbalstīsi viņu finansiāli

• Nepērc lietas kuru veidošana apdraud retās sugas

• Cieni kultūru, tradīcijas un svētās vietas. ja šaubies - neej

• Lieto publisko transportu vai noīrē velosipedu - labs veids kā satikt vietējos cilvēkus un samazināt atmosfēras piesārņojumu

• Taupi ūdeni. vairākās valstīs tas ir vērtīgs, un tūristi to bieži izmanto vairāk par vietējiem

• Atceries ka vietējiem bieži ir cits domāšanas veids un laika uztvere, tas nozīmē ka viņi nevis kļūdās, bet ir atšķirīgi

Vakar mums bija klasiskās vakariņas, liekas klasiskāk ir tikai pelēkie zirņi ko ēd ar rokām :)

Kas jauns? Skatamies Gray’s Anatomy, kas patiesībā ir tīri interesants seriāls. Nupat atnāca trešā sezona. Šonedēļ atstājām mašīnu remontā salabot slieksni, samaksājām zemes nodokli 1Ls kopā, ēdām rīsus ar dārzeņiem, un sakārtojām milzīgo maisu ar filmu diskiem, kurus beidzot iedabūju datorā un nu varēšu diskus atdot labākās rokās. Plānojām Eiropas braucienu, izdomājām ka maršruts pirmajai reizei jāsaīsina, lai nebūtu jāskrien bez apstāšanās. Kad pirmās valstis būs izbraukātas, tad varēsim braukt tālāk. Norai pašiznīcinājās velosipēda pārslēdzējs uz stūres, to dosim nomainīt. Nākamnedēļ sākas atvaļinājums, dosimies Daugavpils rajona reto augu inventarizācijā, meklēsim kur tie vēl ir palikuši, kur pazuduši un kur jauni uzradušies. Piektdien pēdējā reize pie zobārsta, beidzot visu būšu līdz galam salabojis un apkopis, citādi iepriekš vienmēr kautkas ir palicis ‘uz jautājuma’ vai kā tā. Vispār baigi ātri tie vakari paiet, pats nezinu ko daru ja neskaita darbu.

Es ilgojos pēc vasaras. Pēc vasaras kurā nav mākoņu, ir tikai 30 grādu siltums ēnā, un vienīgais kas pasargā no pārkaršanas ir nelielas vēsmas kas parādās reizēm, netraucējot. Kur palika visu solītā karstākā vasara vēsturē? Iespējams dzīvojoties pa tropiskajām valstīm man ir mainījusies uztvere, bet to kas tagad ir ārā es par vasaru nespēju nosaukt. Man no rītiem jāvelk jaka, un visu laiku jāsatraucas ka neizmirkstu lietū. Ir oktobris? No rīta bija 13 grādi.

Pārpratumu pilns, tomēr izdevies ir šī gada Līgo vīkends. Ap trijiem dienā, nekur nesteidzoties devāmies virzienā prom no Rīgas. Tā kā bija daudz laika, domājām braukt nelielu līkumu, un nevis braukt pa šoseju, bet doties taisnā līnijā Madonas virzienā (ar domu - nevis taisnā līnijā kā bez pieturām, bet kā līnijā uz kartes). Šis plāns sevī ietvēra došanos pa bēdīgi slaveno Kangaru ceļu, kas esot kādreiz izmantots rallijam - līkumains un bez asfalta, ceļš pats par sevi ir interesants apskates objekts šajā posmā. Intereses pēc iebraucām arī manos Plāteres laukos, paskatīties kā tur izskatās. Nevienu nesastapuši devāmies tālāk uz Vidzemes augstieni, kur uzkāpām Gaiziņā un izbradājāmies pa slapju zāli. Tad piestājām Ērgļos, vēlāk Madonā, un devāmies uz Ļaudonu, kur bija ieplānota palikšana. Ļaudona ir sīks miests caur kuru tek Aiviekste, pie kuras atrodas māja kurā bāzējāmies. Izbraukājāmies ar laivu, paēdām lauku labumus, patusējām ar 3 nedēļas vecu teliņu kas spēlējās kā tāds sunītis, pabarojām cūkas, izslaucām govi (tas viss vairāk tādā klātbūtnes izpratnē) un vakarpusē devāmies ielīgot kaimiņus kur arī nosēdējām līdz kādiem pusdiviem, kad devāmies mājup taisīties uz guļu. Īsumā tāds ir mans atstāstījums par pavadītajām dienām. Atpakaļ savukārt interesanti braucām pa Daugavas otru pusi (šķērsojām Aizkrauklē, kas liekas ir viena no garlaicīgākajām pilsētām Latvijā) un apskatījām visus HESus.

Labākais moments: uz četriem cilvēkiem tiek nopirktas piecas pudeles alus. Jāņos. Pārdevēja droši vien šokā. No tām 3 netiek izdzertas.

Darbā man te projekts uztaisīt kautko līdzīgu YouTube, iekšējām vajadzībām. Domājām, domājām - redz, youtube.com tika pārdots googlem par 1650 Miljoniem dolāru, un glabājas uz googles milzīgajām serveru fermām, a mums termiņš uztaisīšanai divas dienas, budžets - standarta alga. Nu nekas, iztikām ar DIY komplektu, un rezultāts ir šāds. Man jau patīk :)

Gīkiem: Tas gan nemaz nav tik viegli, video vispirms ir jānoripo no DVD, pēc tam jāsakompresē uz XviD, pēc tam jāiebaro FFMPEG lai sakonvertē uz FLV, tad jāusakonfigurē SWF konteineris, tad jāpiehako Wordpress un viens tā plagins, un tad galu galā ar rociņām viss jāsaliek iekšā, t.sk. pašrocīgi taisīti skrīnšoti. Un vajagot vēl tā procesa automatizāciju. Bet … kam šodien viegli :)

Mūsu jaunie ģimenes locekļi - papagaiļi Pedro un Čiko ir pilnīgi traki. Es kā putnkopības veterāns (pirmais papagailis man bija kad bija kādi 7-8 gadi) vēl nekad neesmu redzējis tik aktīvus papagaiļus - viņi lido, kliedz, lēkā un visādi trako visu laiku. Mājās ir pilnīgs trakonams. Filmu skatoties šos ir jāizolē uz citu istabu.

Runājot par Līgo/Jāņiem - es labprātāk apbrauktu kādu apli pa vidzemes augstieni, baigi nevelk kautko svinēt. Ja nu vienīgi siera dēļ.

Šī nedēļa ir zemeņu nedēļa. Ēdu tās tik lielos daudzumos ka jau bail paliek. Šodien arī brokastīs man bija tikai zemenes. Es ceru ka tas man tikai par labu nāks. Par ēdienu runājot nesen iedomājos ka mūsu krāsnij ir arī pilnvērtīga grila funkcija, ko izmēģinājām uz mednieku desiņām - lieliski! Nākamais bija steiks, ko gan pamatīgi salaidām dēlī, bet garšīgs tāpat bija. Pēcāk izlasīju veselu enciklopēdiju par steikiem, mēģināšu vēlreiz. Amerikāņiem ir pat vesela valsts iestāde kas nodarbojas ar steiku kvalitātes vērtēšanu un sertificēšanu.
Interesentiem: http://www.thedenverchannel.com/food/2408970/detail.html
un: http://www.wikihow.com/Grill-Steak

Man pietrūkst steika, jātaisa nu pašam. Latvijā steiks vai nu ir slikts, vai ir pārāk dārgs. Šejienes TGI vispār neesot salīdzināms un nav vērts tur iet (tā man teica, es gan neesmu pārliecināts).