Draugi, laiks uzfrišināt ģeogrāfijas zināšanas. Neskatoties kartē, neprasot citiem, nemeklējot internetā (īsi sakot bez čītošanas) mēģiniet atcerēties pēc iespējas vairāk āfrikas valstu desmit minūšu laikā. Godīgi, lai būtu interesanti.

Pārējās dienas pagāja samērā vienveidīgi, no rīta cēlos agri un visu dienu pavadīju vadot Basic klases apmācības kursu kas turpinājās četras dienas. Īpaši ārā no hoteļa neesmu bijis, neko dižu redzējis arī ne, toties diezgan daudz sazinājies ar vietējiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem no daudzām citām valstīm (Gana, Togo, Kongo, Uganda). Dažas no tām ir franču valodā runājošās, tādēļ tiem nabadziņiem ir problēmas ar runāšanos. Divi cilvēki atpazina latviju un gribēja parunāties krieviski, interesanti ka abiem rados bija Ukraiņi lai arī paši bija no dažādām valstīm.

Esmu kļuvis par tā Guiness Malta fanu, un varu teikt tā - agrāk es brīnijos par to ka ārzemnieki nepazīst Kvasu un smējāmies ka to varētu eksportēt kā Q-Ass … bet patiesībā Latvieši nepazīst īstu kvasu, un varētu importēt Guiness Malta vai Amstel Malta (te ir dažādi). Tas ir dabīgs iesala dzēriens stikla pudelītē, biezām stingrām putām, vitamīniem un superīgi garšīgs. Es jau tagad esmu sācis raizēties par to ka Latvijā nāksies izdzīvot bez šī brīnišķīgā dzēriena.

Tikko biju paēst. Apsolīja ēdienu pēc pusstundas (mums pusdienu pauze ir stunda). Protams apkalpotāja neko nepasūta, aiziet pastaigāties. Kautko ķimerējas, bīda krēslus, etc. burtiski vairākas reizes jāsaka - pacel telefonu un pasaki virtuvei lai mums taisa ēdienu. Okei, kad tas bija izdarīts, zvana telefons - šai protams nav laika pacelt. Mēs jau nospriežam ka noteikti zvana virtuve. Tā kā meiča pazudusi, Arnis paceļ un mēģina sarunāt kautko, bet šie apjukuši tikai nolika klausuli. Īsi sakot ēst dabujām tikai pēc stundas kad jau bija jābūt atpakaļ. Nedaudz nokavējām bet nekas. Ēdu ceptu liellopa gaļas ‘šašliku’ uz kociņa, aukstu. Kartupeļi gan bija karsti, iespējams gaļa bija gatava ātrāk, bet tā te jau nav pirmo reizi. Vakar tā pati gaļa bija karsta, bet kartupeļi auksti. Bet tas ir normāli. Runājāmies ar kautkādu džeku kas bija mūsu apmācībā, tā iestāde kur ēdām saucas Pool Bar un atrodas uz apsegtas terases blakus baseinam, otrajā stāvā. Baigi forši, bet tā kā ir diena - karsti. Saules gan nav bet ir baigi spiedīgi gaišs, apmācies. Nav gluži kā te dažbrīd bija kad nav ko elpot, bet iespējams vienkārši esmu pieradis.

Redzēju to pašu klinšu balodi kuru bija tik daudz iekš ēģiptes. Vismaz līdzīgs bija.

Amerkānis atbild uz jautājumu kāpēc amerikāņus uzskata par muļķiem:

“Why do these articles keep coming out depicting Americans as stupid?”

Uh, because Americans are stupid?

LOOK AT OUR FUCKING PRESIDENT.

Everyone looks at him and knows he’s dumb. He fails at everything. He truly represents the majority of american people. Hell, half the fucking voters voted for him. If that’s not stupidity, then what is it?

American Idol is considered a good show. Anna Nicole’s death and VTech shootings are stronger stories than important events that go on within our government.

People are stupid, yes, but Americans as a whole are dumber. Look at our school system. They lower the passing line constantly over monetary reasons.

Trust me. As an American who has to deal with the stupidity of people on a daily basis, I strongly agree with the fact that Americans are fucking stupid.

Want proof? Ask people WHY the volume of a sphere is 4/3 pi r^3

Guarantee you most people will go “uh.. I dunno.” Hell, even those who forgot EXACTLY why it is can explain the basic calculus involved or give you a good idea of how to get it. I mean, that’s mandatory shit that should be known by everyone by the time you graduate high school… or did your high school’s math not go that far?

Shit, ask them if Saddam was behind the 9/11 attacks and most would probably agree that he was.

To me, that’s fucking stupid.

Nu jau es varu apgalvot, ka pietiekami daudz esmu kontaktējies ar lielu skaitu dažādu rasu pārstāvju, lai varētu izteikt savas domas šajā jautājumā. Es centīšos būt objektīvs, un nesākšu ar to ka (loģiski ka) rasisms ir absurds. Sāksim ar to ka pēc personīgās pieredzes, es neesmu redzējis nevienu norādi uz to ka ādas krāsa jebkādi noteiktu cilvēka saprāta līmeni, raksturu vai spējas. Visas šīs lietas ir atkarīgas no apkārtējās vides, audzināšanas un cilvēka kā tāda. Un es to saku pēc trim dienām mocību ar cilvēkiem no kuriem dažus vajadzēja individuāli apgaismot vairākas reizes pēc kārtas, tikai lai tie saprastu pašu vienkāršāko lietu. Bet tas ir normāli. Es domāju ka paņemot jebkuru no šī teksta lasītājiem, un noliekot to pie pilnīgi jauna un nesaprotama temata, iemācīties to dažu stundu laikā varētu nebūt viegli. Ātri aptvert jauno ir cilvēka personības īpašība, jau skolā var redzēt ka daži lietas aptver ātrāk nekā citi - tie citi savukārt ir stipri citos lauciņos. So, essentially es varu droši teikt ka ne Nigērietis, ne Ķīnietis, ne Amerikānis, ne Indietis nav kopumā pārāks par pārējiem. Pilnīgi visi viņi ir cilvēki, un katrā tautā ir savi gudrie un savi slinkie. Es apzinos ka nevienā teikumā nepateicu kautko jaunu vai nezināmu, es vienkārši vēlos uzsvērt ka mūsu vietējie rasisti vienkārši var iet saskrūvēties, īpaši ņemot vērā faktu ka ar citu ādas krāsu cilvēkiem viņiem kontakta nekāda bijis nav, tādejādi viss rasisms rodas nezin no kādas pakaļas. Vispār tas ir fascinējoši cik ātri es iejūtos kādā jaunā ekosistēmā, gan pie ķīniešiem gan melnādainajiem cilvēkiem es pieradu jau dienas laikā un nu jau atkal baltie man liekas dabas brīnums (te tādu vienkārši nav, ja kādu redzu - ohohooo!)

[youtube IOgYZDQCq8Y]

1990. gada pasaules aerobikas čempionāts.

Jā, aizmirsu pastāstīt par savienojamībām. Pirmkārt te reizi stundā pazūd elektrība un paiet pāris minūtes līdz sistēma pāriet uz ģeneratoru, protams vēl brīdis kopš paceļas routeri, jo hotelis par UPS neko nav dzirdējis. Vakardien iekš Blakes pazuda elektrība un ģenerators nespēja pavilkt slodzi, kādu pusstundu sēdējām tumsā iekš tā alusdārza. Pāris reizes elektrība parādijās un Michael Jackson impersonētājs gribēja turpināt priekšnesumu, bet momentā tā pārtraucās. Vispār jautri. Tagad notiek trainings un ir tas pats. Visu laiku viss slēdzas ārā. Vēl interesanti ir tas ka mums ir kaudze šeit pirktu ķīniešu pagarinātāju (riktīgi stilīgie, nobildēšu) - viens jau sadega un gandrīz aizdedzināja paklāju. Visi sasprauduši laptopus un klases routerus, vadi netur slodzi. Vienam vads pilnībā izkusa un iekausējās paklājā. Labi ka laicīgi pamanīju. Internets protams arī ir smieklīgs. Atradām kautkādu kreiso wireless access point, lietojam to. Viesnīcas personāls atnāk un sāk skaitīt laptopus - būšot jāmaksā par katru datoru. WHAT??? Mēs pat nelietojam viņu netu. A vot nē, jūs esat mūsu hotelī, jums jāmaksā par katru internetu. Whatever, ieskaidrojām ka mums internetu klasē vispār nevajag; āksti.

Vispār te viss ir šausmīgi dārgs, sākot ar ēdienu. Brokastu bufete (sliktāka kā parasti hoteļos) maksā 1850NGN (tas ir ~15$ !!!). Zivs tajā Blakes maksā vispār 3000NGN. Kreisā tualetes slika burgeru iestādē var burgeri nopirkta par 600, tas ir kādi  3Ls. Projektoru gribēja mums izīrēt par 20000NGN dienā! Tas ir 160$ dienā! Beigās kautkādā citā vietā mums vietējie dabūja par 7000 dienā.

Nu īsi sakot viss ir dārgs. Interneta pārsvarā nav, vai tas ir slikts, un reizi stundā nekas nestrādā uz kādām 10 min jo iestājas tumsa. Vot tā.

Vakardiena bija gatavošanās diena, tikāmies ar dažādiem cilvēkiem, mēģinājām saorganizēt telpas, atbildējām uz mailiem utt. Vispār vakar nekā īpaši interesanta nebija. Jutos samērā slikti, liekas bija temperatūra. Vakarpusē tie paši Kayode un Musa mūs aizveda ēst. Sākotnēji ieveda kautkādos baisākajos zaņķos kas izskatījās pēc ēdnīcas stilā modificētas stacijas tualetes vai kautkā tā. Beigās aizveda uz kautkādu kruto ķīniešu restorānu kurš bija pilnībā tukšs, viss personāls loģiski melnādainie. Pasūtījām kautko, izvēloties medium porciju. Tad kad atcerējos ka pie ķīniešiem parasti pasūta porciju uz visiem, nevis individuāli - bija jau par vēlu atnesa nu tādu kaudzi ar ēdienu ka dabūjām ēst kādu stundu, ar pārtraukumiem, un vienalga rīsi kādas 2/3 palika pāri.

Braucot uz ķīniešiem bija vēl gaišs turklāt mus izvizināja pa visādiem rajoniem, tāpēc redzēju Abudžu nedaudz vairāk kā iepriekš. Viņiem ir visādas jocīgas lietas. Piemēram milzīgs bizness telefona karšu papildināšanas jomā (tipa zivtiņu papildināšanas kodi). Uz ielām ik pa kādiem 10-20 metriem ir tādas mikroskopiskas kioskbūdas - izmērs kā telefona būdai, bet tur ir lodziņš un apkārt tusē kautkādi vietējie. Pārdod tikai tās kartes. Tās būdas ir visur, papilno. Viņi tos kodus izmantojot arī kā naudas maksāšanas līdzekli - piezvana kādam un nosauc kodu. Ātrāk kā pārskaitījums.

Vēl interesanti ir ka viņiem ir tādas baltmaizes ēstuves. Tur pārdod tikai  baltmaizi visādos formātos, un tur tusē jaunieši - arī pa naktīm, jo baltmaizes bodes ir diennakts. Laikam tas viņiem ir kautkas kruts ēst baltmaizi. Tāpēc jau Kayode un Masa toreiz pie mums atstiepa to milzīgo tostermaizi.

Šodien bija Training Day - pirmais mans treinings. Diezgan haotiski te viss notiek, baigais stress, it īpaši ja liela daļa vispar ir ar nulles pieredzi ne tikai RouterOS, bet vispār datortīklos. Mēģini nu kautko izskaidrot, ja viņiem pat par pamatiem nav nojēgas. Ārprātīgi nogurdinoši, šaubos ka piekrist vēlreiz ko tādu vadīt, bet vispirms jānodzīvo atlikušās 3 dienas.

Vakarā atbrauca Sunday Idajili, kas ir daļēji asistējis šo pasākumu noorganizēt, aizbraucām tusēt uz Blakes. Iepazinos ar Blakes bosu, šis man kautko stāstīja ka parasti neļaujot bildēt, bet man tomēr atļaušot. Es centos īpaši šo atļauju neizmantot, sabildējis jau tur esmu diezgan. Pirmā grupa bija vienkārši dievīga, džeki spēlēja kautko līdzīgu santanai un pēcāk ideāli noblieza pāris Chick Corea gabalus. Tas ir kautkas neaprakstāms, es sajutos tā itkā būtu septiņdesmitais gads un santana būtu tikko izdevusi jaunu albumu un es atrastos pirmajā koncertā. Neaprakstāmi, tie nigērieši vienkārši ir dievi ja runa ir par mūziku vai visādiem priekšnesumiem. Ēdām kautkādas 60-70cm garas zivis, kas pagatavotas alumīnija folijā uz uguns. Kondicionieris mašīnā kā ledusskapis, liekas kakls ir ciet. Šiem vietējiem man liekas apaukstēšanās nav pazīstama.

No sērijas ‘a ja nu tomēr?’

[youtube 1Br6dK5yZQk]

Kā jau teicu te ir pilns ar ķirzakām, domāju iešu tagad sabildēt. Žēl bet no vakardienas koncerta bilžu nav jo nepaņēmu foču. Te ir klasiskais skats pa log:

Jaunas bildes te!

Kautkā slikti jūtos, liekas ir temperatūra. Nevajadzēja pusplikam braukt, lidostās un lidmašīnās mēdz būt diezgan auksti, bet ko ta es jaku uz āfriku ņemšu … Sadzēros zāles un gaidu kad paliks labāk.

Vakarpusē mani pamodināja mūsu vietējie koresi, paņēmuši līdzi vēl kautkādu draugu šie iegāzās istabiņā patusēties. Kā ciemakukuli bija paņēmuši mega milzīgu maizes iepakojumu, maize tipa tostermaize šķēlēs. Salda kautkāda. Vispār prikols, nezināju ko ar šiem īsti runāt, parunājām par vēlēšanām, beigās teica ka atbrauks pēc stundas un tad brauksim uz centru tusēt.

Šiem auto kautkāds Mercury minivens, galīgi noplīsis knapi kust. Braukšanas maniere šeit ir vēl trakāka kā Ēģiptē, vienbrīd šoferis izveica nu tādu manevru ka auksts pārskrēja pāri. Priekšrocība tāda ka ielas patukšas, mazāks risks nomirt  :)

Apbraukājām pāris ļoti kreisas ēstuves, beigās ar Arni sarunājām ka jābrauc uz to pašu Blakes, vismaz pārbaudīts. Ēst savas temperatūras dēļ īsti negribējās, turklāt tas vistas šašliks sastāv no 70% kaulu un ir nenormāli sapiparots. Dzēru savu nu jau iemīļoto Malta Budweser, un baudīju vietējo mūziku. Maniaki spēlēja 3h no vietas bez pauzes, īpaši apbrīnojams bija bundzinieks. Vēl bija Maikla Džeksona impersonētājs (flickr’ī ir bilde) - kas būtu domājis ka MJ sastapšu tieši Āfrikā. Weird.

Apakaļ viesnīcā bijām ap diviem naktī, ievēroju cik man ir prikolīgs supplies groziņš vannas istabā - par autentiskumu nerodas i ne divu domu, uzražot ko tādu laikam nav iespējams (skat to pašu flickr).

Esmu internetā! Pārsteidzoši. Sāksim ar to ka piektdienas vakarā aizvedām Mārim skapi un tad devāmies uz Mālpils rajona kādām mājām Noras kursabiedru tusiņā piedalīties. Ceļu atrast nebija viegli, turklāt bija melna nakts, auksts un putināja. Gulēt pēc tā pasākuma īsti nesanāca jo cik nu tur no diviem līz četriem var pagulēt.

Lidojumi bija labi, no Amsterdamas uz Abuja lidojām ar pilnīgi jaunu lielo Airbus kurš turklāt bija tikai par kādiem 20% okupēts, līdz ar to varēja sēdēt kur grib un izplēsties pēc saviem ieskatiem. Noskatījos Notes on a Scandal un vienu Japāņu filmu kurai uz sitienu neatceros nosaukumu, bet tā bija ļoti jauka. Notes on a Scandal vispār bija lieliska.

Arnis pats sevi un arī mani bija sabiedējis ar informāciju ka Nigērijā iekļūšana ir ļoti sarežģīta, un situāciju pasliktina tas ka mums nav īstas vīzas, tikai angļu vēstniecībā izsniegts pases zīmogs. Nosēšanās kartītē prasīts vīzas numurs … Vēl esot iespējams ka katram otrajam uniformētajam būs jāsamaksā kukulis. Bet nu īsi sakot laikam šiem bija kas labāks darāms, jo palaida mūs bez nekādas aiztures.

Vēl sabiedējāmies jo BBC lasījām par spridzināšanas mēģinājumu šodien iekš Abuja, mēģināts no kalna ripināt automašīnu ar sprāgstvielām lai trāpītu vēlēšanu iecirknī (šodien notiek Prezidenta vēlēšanas, un dažās citās pilsētās jau ir cietušie, liekas ~30 miruši). Bet mūs samierināja ka nav tik traki, un kā secinājām tad tiešām Abuja (Abudža pareizi) ir civilizēta un miermīlīga pilsēta. Ielas te ir plašākas un kvalitatīvākas nekā Latvijā. Visas mājas jaunas un smukas, jo pilsēta aktīvi sāka būvēties tikai astoņdesmitajos un uzreiz jau tika izplānota.

Hotelis ir samērā krimināls, istaba ļoti liela bet ar sīku lodziņu; kondicionieris grab; vannasistabas durvis nevar aizvērt un tajā tikko pazuda gaisma (atradu ka ir mazā lampiņa kas strādā); gulta ir tik cieta kā ja gulētu teltī bez matrača. Bet tomēr hotelis ir civilizētās klases, nav nekāda būda vai kas tāds.

Atveda mūs divi paziņās Masa un Kemole, pēc hotelī iečekošanās aizbraucām paēst uz iestādi kas saucas Blakes. Tur esot dzīvā mūzika. Tikko atgriezos. Nu ko es varu teikt - tikai WOW, kautko tādu es sen nebiju piedzīvojis. TĀDS koncerts! Īsts vietējo ielas džekiņu Big-Band, sākumā spēlēja kādas 5-6 soul/funk koverversijas (Celebrate good times, There is no stopping us now, etc) tad bija regejs, tad bija My girl un blue suade shoes un pēc tam James Brown. Grupa vienkārši ideāla; visu laiku biju sajūsmā un nespēju saprast kurš ir ģeniālāks - taustiņnieks, bundzinieks vai ģitārists. Teiksim tā - tik labu instrumentālu klasi es dzīvajā nebiju redzējis, buņģieri var nosaukt tikai par cilvēku ar dzelzs rokām un pulksteņa ritmu, vienkārši VĀKS! Grupa saucas The Great Sensation, mēģināšu kautko dabūt, bet protams Live ir kas pilnīgi cits.

Ēdām vistas šašliku uz kociņa (nenormāli ass, ar kauliem) un milzīgu folijā ceptu zivi (viena uz visiem). Jāēd ar rokām arī zivs. Dzēru Budweiser MALTA kas ir kautkāds baigi garšīgais iesala dzēriens.

Jāiet gulēt, es tik sen neesmu gulējis ka vienkārši slēdzos ārā ik pa brīdim.