Šo filmu es pēdējo reizi skatījos vecumā kad to vēl neapzinājos, un skatoties to šoreiz atcerējos labi ja divas 3 sekunžu epizodes. Filma ir tiešām skaista, un reti pozitīva, ja vien tā nebūtu teju trīs stundas gara, es nespētu atrast neko kur tai piesieties. Stāsts par meiteni, kura nesaprotama iemesla dēļ ir kļuvusi par mūķeni, tikai lai saprastu ka tā nav viņas pasaule, un ka kalni, pļavas un prieks ir labāka alternatīva. Tā nu viņa tiek norīkota par kāda kapteiņa milzīgās muižas guvernanti septiņiem bērniem. Vienīgais mūzikls, kur mūzika nav sižeta pasniegšanas veids vai traucēklis (pat Dreamgirls dažas dziesmas bija tik neciešami garas un garlaicīgas …). Liels devītnieks ja būtu jāvērtē.

Atrasti Jēzus, viņa sievas un dēla kapi.

50 ways to improve the world

Filma ir par trim cilvēkiem, kas dodas ceļojumā pa āfriku, trijotne ir ļoti interesanta, un filma brīžiem atsit Dreamers, kas nav brīnums, jo režiors ir tas pats. Brīžiem skaista, brīžiem šausmīga, filma ir savdabīga un noteikti neparasta. Par maroku, tuksnesi, tuaregiem, miršanu no nezināmām slimībām, jocīgiem tūristiem, ceļotajiem, dīvainu mīlestību un sargājošajām āfrikas debesīm. Diezgan hipnotiski patiesībā, joprojām neesmu atjēdzies.

Because we don’t know when we will die, we get to think of life as an inexhaustible well, yet everything happens only a certain number of times, and a very small number, really. How many more times will you remember a certain afternoon of your childhood, some afternoon that’s so deeply a part of your being that you can’t even conceive of your life without it? Perhaps four or five times more, perhaps not even that. How many more times will you watch the full moon rise? Perhaps twenty. And yet it all seems limitless.

Interesanti, ka nākamais Amerikas prezidents būs vai nu melnādainais, vai sieviete. Es personīgi atbalstu Barack Obama, bet nu galvenais ir ka galvenie kandidāti ir demokrāti un pret Irākas karu. Obama arī atbalsta biodegvielas ieviešanu. Vēlēšanas nākamā gada nogalē.

Akadēmija nekad nebeidz pārsteigt - neviens, pat ne mūsu krutie Dienas recenzisti - nebija paredzējis šādu iznākumu. Arī es domāju ka Best Movie būs vai nu Babel vai Iwo Jima (kuru neesmu redzējis). Ja godīgi, es par sadalījumu esmu nedaudz šokēts. Happy Feet? Departed (labi, viņa bija forša, bet ne TIK forša). Skat www.imdb.com

Nesaprotu kādēļ Zane man teica ka Dreamgirls esot īsa - ap stundu. Iespējams viņa noskatījās tikai pirmo pusi :) Filma jauka, mazāk mūzikls - vairāk ka filma ar daudz mūzikas. Mūzika pati tiešām superīga, kvalitāte pat pārāk optimistiska, es skepiķis būdams jau ‘iegādājos’ pāris Supremes albumu, vakarā paklausīšos. Ja sižets būtu sakompresēts par kādām 30 minūtēm, būtu ideāli - savādāk likās par garu.

Ed Wood es nebiju redzējis, un biju pārsteigts par to ka tā vispār ir Burtona/Deppa filma. Interesanti kā tādas lietas var palaist garām. Filma jau konkrēti kreizī, galu galā pilnīgi trakie (un ģeniālie) Depps/Burtons taisa filmu par citiem trakajiem - kas gan tur sanāks :) Bet filma man patika, it īpaši Ungāru Drakulas leģenda Bela Lugosi.

Vakar pirmo reizi izdevās nopublicēt reklāmu kas ir tikai manis veidota, bet izmaiņām. Iepriekš man nebija iespējas izpausties; priekš pirmās reizes liekas tīri labi sanācis. Maksā tāds prieks 4500$ vienam numuram. Iekš Linux Journal #155.

Skaisti un apburoši. Brīnumaina filma, skaisti uzņemta, pārliecinoši nospēlēta. Es biju gaidījis ko pavisam citu, tajā nav tās solītās šausmas, tā drīzāk ir skaista - es tiešām sapratu Žana-Baptista izjūtas un to spēku. Kā pēc labas grāmatas, šī filma manī iedvesa siltu mieru, es sēdēju un klausījos titru mūzikā. Lai gan ne pati virsotne, tomēr vizuāli filma ir ļoti labi veidota, mūzika ir atbilstoša un atmosfēriska, galvenais aktieris patiesi lieliski atveido savu tēlu, un savdabīgais atrisinājums patīkami pārsteidza. Zinu ka grāmata ir smagāka, bet laba ekranizācija nav kompresēta kopija. Es nezinu vai tā paliks man prātā uz ilgu laiku, un vai gribēsies to skatīties vairākkārt, bet man ir tāda sajūta ka viņa ir par zemu novērtēta. Paslētais dārgums. Droši vien man tā liekas, jo gaidīju parastu krimiķi ar asiņu skatiem. Pašam gribas pievērsties filmēšanai. Protams daudz no jebkuras filmas spēka un efekta ir skatītāja garastāvoklī, skatīšanās atmosfērā un veidā kā es sagatavojos filmu skatīties - vai interesējos par to, sagaidu kādas specifiskas lietas, meklēju tajā ko īpašu, vai vienkārši skatos ar patiesu sirdi, atvērtām acīm, neklausot saprātam.

Pasūtiju austiņām tos mīkstos porloniņus, samaksāju 4Ls. Pēc gandrīz mēneša vēl nekas nebija atnācis, sūdzējos sūtītājam. Tas man atdeva naudu. Pēc divām dienām ierodas aploksne ar austiņu mīkstumiem - rakstīts “Missent to Malaysia” :) Apkārt pasaulei apceļojis. Teicu ka esmu labs cilvēks, un gribu viņam parādīt ka latvieši nav kautkādi kreisie krāpnieki, un vēlos samaksāt vēlreiz. Viņš atbildēja šādi:

“Thanks for the offer, but just consider it as a little goodwill, showing that everyone in the usa isn’t like our president. Mike”

:)